* Raksti par ‘veselība’

Dorothea Orem Pašaprūpes vajadzību teorija

Doroteja Orema dzimusi ASV Baltimorā. 1930. gadā beigusi Providences slimnīcas māsu skolu Ņujorkā, 1939. gadā  ieguva bakalaura grādu māsu zinībās Katoļu amerikāņu universitātē. 1945. gadā ieguvusi maģistra grādu māsu izglītībā Katoļu amerikāņu universitātē.

Strādājusi kā nodaļas māsa, vadījusi māsu skolu, bijusi māsu prakses direktrise slimnīcā, strādājusi Indiānas pavalsts Veselības departamentā un  ASV Veselības ministrijā, bijusi profesore un dekāne māsu zinību fakultātē Katoļu amerikāņu universitātē. 1970. gadā viņa nodibināja savu konsultāciju firmu.

Orema daudz rakstījusi, referējusi un saņēmusi dažādus apbalvojumus, kuru starpā ir goda doktora grāds no Džordžtaunas (Georgetown) universitātes. 1984. gadā Orema aizgāja pensijā, pārgāja dzīvot uz Džordžijas pavalsti, kur bauda dzīvi … Lasīt tālāk

Mira Levaine (Myra Levine) Enerģijas saglabāšanas modelis

M. Levaines māsas izglītība sākās Čikāgā Cook (Kuka) pagasta  māsu skolā 1944. gadā. Bakalaura grādu ieguva 1949. gadā, un maģistra grādu ieguva 1962. gadā Veina pavalsts (Wayne State University) universitātē Detroitā, Mičiganas pavalstī.

Savā mūžā viņa pieredzējusi daudz pārmaiņu māsas praksē.

 No 1944. gada strādājusi vispirms kā nodaļas māsa, pēc tam kā civilās armijas māsa,  klīniskās prakses vadītāja, veco ļaužu mītnes vadītāja, ķirurģiskās nodaļas direktrise, mācījusi māsu zinātni universitātēs Čikāgā, Laiolā, Ilinojā, un Rašā. Bijusi kā vieslektors Izraēlā, kur viņas grāmata pārtulkota ebreju valodā un izdota 1976. gadā.

Par nopelniem māsu zinātnē viņa saņēmusi daudz apbalvojumu, kā arī goda doktora grādu no Laiolas … Lasīt tālāk

Virginija Hendersone Pamatvajadzību teorija

Virdžinija Hendersone dzimusi 1897. gadā ASV Virdžīnijas pavalstī. Māsas izglītību ieguva Vašingtonas Armijas māsu skolā, DC, kuru absolvēja 1921. gadā. Hendersone strādāja par sabiedriskās aprūpes māsu Ņujorkā. Pēc tam viņa sāka strādāt māsu skolā. Pēc pieciem gadiem Hendersone sāka studijas un ieguva bakalaura un maģistra grādus māsu zinātnes izglītībā Kolumbijas universitātē.

Viņa ir definējusi māsu zinātni, izdevusi grāmatu „Principles and practice of nursing” (Māsu darba principi un prakse). Viņa definē māsu darbību, kā palīdzību indivīda slimības un veselības aktivitāšu veikšanā, veicinot veselību un atveseļošanos, ko var sasniegt, ja ir spēks un zināšanas.

Aprūpes procesa mērķis ir palīdzēt klientam sasniegt neatkarību, cik ātri … Lasīt tālāk

Filozofiskā ievirze māsas zinātnes teorijās

Māsas zinātnes teorijas ir pamatā māsas prakses darbam un zinātniskajiem pētījumiem. Šīs teorijas pētī, lai ar tām novērtētu un tās izmantotu specifisku parādību izskaidrošanā māsu zinātnē. Četras galvenās teorijas sastāvdaļas: māsas prakse, cilvēks, sabiedrība jeb vide un veselība. (Priede Kalniņa Z. Māsas prakse pamatota teorijā.–Heritage Printing/Graphic Milwaukee, WI USA, 1998. 4.-5.lpp. )

Zaigas Priedes –Kalniņas uzskati par svarīgiem jēdzieniem māsu praksē:

Cilvēks: cilvēks ir vienreizīga, dinamiska būtne ar bioloģiskām, psihosocioloģiskām, garīgām un reliģiskām vajadzībām, kuru apmierināšana ir svarīga, lai tās visietveroši cilvēcīgi darbotos. Cilvēkam ir nozīmīga loma pašaprūpē. Viņš/viņa saņem māsas pakalpojumus. Cilvēks ir dzimis un dzīvo ģimenē, bet ģimene ir sabiedrības … Lasīt tālāk