medkursi.lv

Šobrīd Gremošanas slimību centrs GASTRO, Dr. med. Ivara Tolmaņa un Assoc. Prof., Dr. med.   Mārča Lejas vadībā, piedalās klīnisko pētījumu veikšanā Gastroezofageālās atviļņa slimības un Čūlainā kolīta pacientu grupām.

Pacienti, piedaloties klīniskajos pētījumos, saņem vispusīgu un precīzu diagnostiku un modernu terapiju. Dalība šajos pētījumos, izmeklēšana un ārstēšana ir bez maksas.

Aicinām atsaukties pacientus, kam ir Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) un pacientus, kam ir Čūlainais kolīts.

Ja esat ieinteresēti piedalīties kādā no klīniskajiem pētījumiem, kā arī detalizētas informācijas iegūšanai, lūdzu, sazinieties ar GASTRO klīnisko pētījumu koordinatori Kristīni Pfafroti: e-pasta adrese: … Lasīt tālāk

Kristīne Pfafrote: veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante,Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

Vienas no pacienta tiesībām ir tiesības būt informētam. Taču klīniskajā praksē veselības aprūpes profesionāļi ne vienmēr informē pacientu par visu. Ārsti un pacienta ģimenes locekļi no pacienta mēdz slēpt informāciju par pacienta faktisko veselības stāvokli, uzskatot, ka pacientam tā būs labāk, pieņemot, ka pacients mazāk uztrauksies vai kā citādi informācija par diagnozi varētu … Lasīt tālāk

 Komunikācijas problēma kā ētiska problēma izpaužas tādējādi, ka pacients nesaņem to, kas viņam pienākas, bet viņam pienākas kvalitatīva veselības aprūpe, un kvalitatīva aprūpe nav tikai tā, kas brīnišķīgi dziedina konkrētu fizisku kaiti. Kvalitāte ietver ko vairāk, proti, arī pacienta morālo labsajūtu, arī to, ka pacients sajūt, ka tiek cienīts. Ja trūkst labas komunikācijas, tad pacients jutīsies necienīts, atstumts.  

Šobrīd ir populāras veselības jautājumiem veltītas vietnes internetā, un ir vērojams, ka tās iegūst aizvien lielāku popularitāti. Taču, jo vairāk jautājumu par veselību ir interneta vidē, jo vairāk tas izgaismo pacienta un medicīnas profesionāļu komunikācijas problēmas dzīvē[1]. Runājot par komunikācijas problēmām, … Lasīt tālāk

Kopumā mainās veselības aprūpes forma – no attieksmes, ka ārstniecības persona visu zina vislabāk, notiek mainība uz sadarbības modeli[1]. Attiecības “ārsts – pacients”, tādā izpratnē, kā tās saprotam šodien, ir pavisam nesens atklājums. Ētikas kategorijās pieskaroties ārsta un pacienta attiecībām mūsdienās, to ļoti sarežģītajiem modeļiem, kļūst saprotams, ka vienīgais publiski izskanējušais šo attiecību saturs – samaksa (valsts finansējums, apdrošināšanas maksājums, pateicība, cenrādī noteikta samaksa par pakalpojumu) ir ļoti neliela šo attiecību daļa un dažādos ārsta un pacienta attiecību modeļos darbojas ļoti atšķirīgi[2]. Pastāv ētisks jautājums, vai ārsts spēj labi komunicēt tikai tad, ja pacients maksā? Tā tam nevajadzētu būt, … Lasīt tālāk

Kristīne Pfafrote: veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante,Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

Pacienta līdzdalība veselības aprūpē   1. raksts

Mūsdienās Eiropas valstīs palielinās iedzīvotāju iesaistīšanās veselības nodrošināšanā un saglabāšanā un veselības aprūpē. Līdz ar to palielinās nepieciešamība pēc kvalitatīvas informācijas, kas attiecināma uz pacientiem un iedzīvotājiem kopumā.[1] Līdzdalības demokrātijas sabiedrībā cilvēkiem palielinās aktivitāte, cilvēki sāk apzināties savas tiesības un pieprasīt to, kas viņiem pienākas, cilvēki ir tiesīgi paust savu gribu, kā arī paši noteikt, kas ar viņiem notiek, paši pieņemt lēmumus. Tādējādi šādā sabiedrībā, kāda ir arī mūsdienu … Lasīt tālāk

           Kristīne Pfafrote

 veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante, Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē 

1. Vadlīniju mērķis

Palīdzēt mājas aprūpē un sociālās aprūpes centros strādājošajām māsām sniegt kvalitatīvu aprūpi pacientiem, kuriem ir paaugstināts krišanas risks un līdz ar to palielināta kaulu lūzumu iespējamība. Kaulu lūzumu profilakse ietver šādus faktorus: krišanas iespēju samazināšana un traumu rašanās iespēju samazināšana. Vadlīnijas veicinās māsu zināšanas un prasmes identificēt tos pacientus, kam ir paaugstināts risks nokrist un tādējādi gūt lūzumus.

2. Situācijas analīze

            Latvija atrodas vienā no visstraujāk novecojošiem Eiropas reģioniem. Pēc demogrāfu aprēķiniem, līdz 2030. gadam Latvijas iedzīvotāju … Lasīt tālāk