TĀLMĀCĪBA Konfliktu cēloņi un risināšanas iespējas veselības aprūpes procesā

Darbs veselības aprūpes iestādēs ir saistīts ar cilvēkiem, kuriem ir sociālas, psiholoģiskas un ar veselību saistītas problēmas. Veselības aprūpes profesionāļu uzdevums ir risināt šīs problēmas. Savā darbā medicīnas un sociālie darbinieki sastopas ar sāpēm, ciešanām, pat nāvi, tādējādi pastāvīgi atrodoties stipra garīga stresa stāvoklī. Lai gan atbildība par citu cilvēku dzīvību un labklājību rada daudz iespēju gūt gandarījumu savā darbā, aprūpes veicēji bieži jūtas noguruši, emocionāli nomākti, nervozi, kā rezultātā rodas konflikti. Konfliktus izraisa gan nesakārtotā darba vide, vadošo darbinieku neizpratne, gan arī aprūpes veicēju svarīgās lomas nenovērtēšana veselības aprūpē. Cilvēki, kas ierodas veselības aprūpes iestādēs pēc palīdzības ir saspringti, norūpējušies, sāpju un neziņas nomākti, nesavaldīgi pret personālu. Sevišķi tas novērojams politisko un ekonomisko pārmaiņu periodā. Patreiz mūsu valstī vērojama politiska un ekonomiska krīze, cilvēki ir norūpējušies, biežāk izpauž savu neapmierinātību arī uz veselības un sociālās aprūpes personālu.

     Tie ir tikai daži konfliktu cēloņi un to sekas ir ļoti satraucošas. Cieš savstarpējās attiecības gan starp veselības aprūpes darbiniekiem, gan arī attieksmē ar pacientiem un piederīgajiem. Savlaicīgi neatrisināti konflikti var izraisīt citus konfliktus, kā rezultātā var rasties veselības traucējumi gan pašiem veselības aprūpes darbiniekiem, gan papildus veselības problēmas pacientiem vai viņu piederīgajiem. “Māsiņ, palīdzi…”, “Māsiņ, man ir slikti…” – tik pierasti ir šie vārdi, un māsiņa palīdz bieži vien izdarot it kā neiespējamo – ar mīļu vārdu, smaidu, pieskārienu, kādu tableti vai injekciju. Tā vajadzētu būt un parasti arī ir. Taču kā jūtas māsa pati? Vai palīdzot citiem viņa neizsīkst pati? Kas sniegs atbalstu māsai šinī sāpju un nelaimju pilnajā vidē slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs? Veselības un sociālās aprūpes veicēju darbs sastāv no personāla un pacienta savstarpējām attiecībām, jūtas un domas ietekmē attiecību attīstīšanos, uzturēšanu un izbeigšanos.

     Lai varētu palīdzēt veselības aprūpes profesionāļiem uzlabot attiecības darba vidē, lai novērstu konfliktu rašanos, svarīgi ir noskaidrot biežākos konfliktu cēloņus. Zinot šos cēloņus, izskaidrojot tos darba vietās, varētu samazināt konfliktu rašanos, panākt to pozitīvu risinājumu un līdz ar to novērst gan nevajadzīgu emocionālo spriedzi starp cilvēkiem, gan arī veselības traucējumu rašanos negatīvā stresa un konfliktu dēļ.

Šobrīd sabiedrībā un līdz ar to arī veselības aprūpes sistēmā ir sarežģīts laiks – pārmaiņu laiks. Cilvēki šajā laikā jūtas nedroši un satraukti, rodas vairāk iemeslu konfliktiem. Veselības un sociālās aprūpes jomā notiek reformas. Diemžēl, šīs reformas mūsu valstī ir haotiskas, sasteigtas un nepārdomātas. Veselības un sociālās aprūpes jomā tās izpaužas kā darba vietu likvidēšana, darba slodžu samazināšana, neskaidrība pienākumu sadalē. Veselības aprūpes profesionāļu darbs ir saspringts, fiziski smags, bet atalgojums ir niecīgs. Izprotot un atrodot biežākos problēmu un konfliktu cēloņus, novēršot vai samazinot tos, parādot un izskaidrojot māsām un citiem aprūpes komandas locekļiem kā labāk izprast sevi un līdzcilvēkus, varētu sniegt viņiem atbalstu, zināšanas, kā arī idejas darba vides un starppersonu attiecību uzlabošanai, pacientu aprūpes kvalitātes celšanai.

 Materiāla izveide balstīta uz atzinumiem par konfliktu rašanos un dinamiku, izmantotas A. Kraukļa, I .Kraukles un H. Selje teorijas par emocionālo stresu un konfliktu rašanos un risināšanu, kā arī profesora I.Plotnieka, prof. Ā.Karpovas, prof.V.Reņģes, S.Omārovas, A.Brīlmeijera,  M.Vidneres literatūras avoti un lekcijas, LEMON materiāli par konfliktu rašanos, to cēloņiem, sekām, risināšanu un novēršanu.