medkursi.lv

  Attēlā – Darbnīcas vadītāja Inita Znotēna

Pirms 12 gadiem pansionātu māsu grupa iepazinās ar Aktivitāšu centru pansionāta Odder pilsētā. Toreiz ļoti brīnījāmies par veco ļaužu aktivitātēm Dānijā. Šogad, iepazīstoties ar pansionātiem Latvijā, ar prieku konstatēju, ka Latvijā veco ļaužu un cilvēku ar invaliditāti aprūpes iestādēs notiek dažādas aktivitātes. Tas, ko ieraudzīju un sajutu Iļģos, mani ļoti pārsteidza, jo zināju, ka šeit veselības un sociālo aprūpi veic cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām.

Valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāle Iļģi atrodas ļoti skaistā vietā Grobiņā Iļģu muižā. Muižas ēka nesen atjaunota, apkārt skaists parks ar dīķiem. Saule apspīd rudenīgi krāsainos kokus un daudzās puķu dobes. Pa celiņiem pastaigājas dažāda vecuma cilvēki, daži rosās ābeļdārzā.

Mani pavada Sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Aina Geguste, garīgās veselības māsa ar bakalaura grādu māszinībās, ļoti enerģiska, lietišķa un lepna par savu iestādi. Iepazīstos ar personālu un iestādes telpām, bet iespaids tāds, ka esmu kādā izstādē. Šodien Iļģos Rudens ražas svētki. Vestibilos, gaiteņos, zālē un bibliotekā daudz ziedu kompozīcijas, gobelēni un veidojumi no dabas veltēm. Izskatās, ka te būtu darbojusies radošu mākslinieku komanda. Aina paskaidro, ka tas viss ir Iļģu iemītnieku un sociālā darba speciālistu darbs. Kompozīcijas un darbi pārsteidz ar izdomu, vienkāršību un dažādu materiālu pielietošanas iespējām. Priecājos, brīnos, fotografēju un saprotu, ka šeit radošās aktivitātes notiek kā ikdienas sastāvdaļa ar ļoti mērķtiecīgiem kompetentiem vadītājiem.

Aina iepazītina ar darbnīcas vadītāju Initu Znotēnu. Inita ir daiļdārzniece ar sociālā rehabilitētāja izglītību, kas kopā ar sociālajiem darbiniekiem vada pansionāta un Pusceļa mājas klientu sociālo un garīgo rehabilitāciju. Iļģos atrodas personas ar garīgās veselības problēmām vecumā no 18 gadiem, kā arī gados vecie cilvēki. Inita paskaidro, ka klienti katru dienu strādā gan dārzā, gan siltumnīcā, gan augļu dārzā un parkā, gan darbnīcā. Patreiz sakņu dārzā raža novākta, daži rudens ziedi vēl iepriecina garāmgājējus. Siltumnīcā vēl dižojas ļoti liela eņģeļtaure, raža jau novākta.  Pie ieejas darbnīcā sārtiem ziediem sveic vēgeles, bet blakus dzirkstī baltas klinšrozīšu zvaigznītes. Ieejam mākslinieku darbnīcā. Jā, tieši tāda sajūta rodas, ka esam mākslinieku darbnīcā. Visur gatavie mākslas darbi no dabas materiāliem, kompozīcijas. Daudzi gatavi un vēl nepabeigti rokdarbi: adījumi, austi darbi. Aina un Inita rāda dažādu materiālu krājumus burciņās, kastītēs, kārbiņās. Telpā ir gan stelles, gan dziju krājumi. Kādā plauktā kastītes ar uzrakstītiem vārdiem. Aina paskaidro – katram klientam, kas darbojas darbnīcā ir sava kastīte, kur pēc nodarbības ieliek nepabeigto darbiņu.

Apbrīnojamas ir dažādo ļoti vienkāršo dabas materiālu pielietošanas iespējas, piemēram, kastītes no klūdziņām, sienas dekori no klūdziņām un niedrām. Ļoti iespaidīgs liels gailis noraugās no skapja augšas. Uz klavierēm sēž peļu jaunskungi ar savu dāmu, bet uz plaukta divas peļu omes. Katra pele kārtīga kaķa lielumā.

Vienā telpā smilšu terapijas kaste. Aina paskaidro, ka Iļģu klientiem ļoti patīk nodarboties smilšu kastītē, jo daudziem no viņiem ir bērnu naivā, bet arī radošā domāšana. Katru dienu darbnīcā ierodas klienti gan no pansionāta, gan no Pusceļa mājas (par Pusceļa māju būs atsevišķs apraksts). Inita stāsta, ka viņa vada darba terapiju (dārza darbi, apkārtnes kopšana, telpu kopšana), floristikas nodarbības, rokdarbu nodarbības. Šīs aktivitātes ļoti nepieciešamas klientiem ar garīgās veselības problēmām, lai veiktu sociālo rehablitāciju un Pusceļa mājas iemītniekus sagatavotu patstāvīgai dzīvei. Šo brīnišķīgo darba pieredzi būtu ļoti vērtīgi parādīt citu pansionātu socialajiem rehabilitētājiem. Inita un Aina atbalsta domu par pieredzes apmaiņas iespēju. Inita un viņas kolēģes klientu sociālajā rehabilitācijā uzsver, ka tieši cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ļoti nozīmīgas dažādas aktivitātes: fiziskās, garīgās, praktisko iemaņu veikšana un darbošanās grupā – socializācija. Inita ievērojusi, ka pēc nodarbībām darbnīcā vai dārzā, klienti kļūst priecīgāki, sabiedriskāki, it kā atveras. Bet sevišķi pacilāti viņi kļūst, kad redz izstādē savus darbus, kā tas ir šodien.

Iļģos redzēju tik daudz skaistus darbus, ka nespēju to visu aprakstīt. Pievienošu dažas fotogrāfijas, lai varat arī jūs šo skaistumu baudīt, bet, ja vēlaties iepazīties ar šo darba pieredzi, sazinieties ar Ainu Gegusti.

Iļģos mani ļoti iespaidoja darbinieku un klientu savstarpējās attiecības. Man radās iespaids, ka tā ir it kā viena ģimene. Ģimenē arī ir dažāda vecuma cilvēki, kuriem ir arī dažādas īpatnības vai veselības problēmas. Iļģos mēs visu laiku sastapāmies ar dažāda vecuma klientiem un ar visiem Aina kā mamma aprunājās, viņi uzrunāja Ainu, izteica savas vajadzības. Kāds vīrs prasīja: „Aina, tu žurnālus atnesi?” Aina paskaidroja, ka daudzi klienti ļoti mīl lasīt, tādēļ personāls nes no mājām lasāmvielu. Apmeklējām bibliotēku, kur patreiz strādā Ausma Gudermane, kura visu mūžu strādājusi par māsu, esam tikušās kursos MPIC Kapseļu ielā. Tagad viņa ir pensijā, bet grib vēl būt vajadzīga saviem kolēģiem un klientiem un strāda bibliotēkā. Runājot par gados vecajiem kolēģiem, kuri ir pensijā, tas ir labs paraugs, kā integrēt darbiniekus, kuri vairs nevar ar pilnu atdevi strādāt profesijā, bet būt tomēr noderīgi savējo vidū. Tā bieži vien ir problēma darba vietās, kur pensijas vecuma darbinieki tiek atbrīvoti, bet  Iļģos kā lielā ģimenē par katru ir padomāts.