Saulainās vecumdienas „Cīrulīšos”
Atslēgvārdi: aktivitāšu nodarbība, Astrīda Kamša, diakoniskā aprūpe, fiziskās un mentālās aktivitātes, Inga Gunta Paegle, kopības sajūta, Līga Bieziņa, profesionāla kompetence, Sarmīte Sverņikova, sociālā rehabilitācija, sociālais aprūpētājs, sociālais rehabilitetajs, Velta Bērziņa
Cēsu pilsētas pansionātā „Cīrulīši” saulainas ir ēkas sienas, saulainas darbīgās meitenes, kuras aprūpē pansionāta iemītniekus, un saulaini liekas arī šie gados vecie cilvēki.Vismaz man tāda noskaņa radās, apmeklējot „Cīrulīšus”.
Septembra diena, kurā ierados „Cīrulīšos”, bija apmākusies un vējaina, bet dzeltenā piecstāvu ēka likās saules apspīdēta. Tādu iespaidu radīja dzeltenais sienu krāsojums. Sevišķi skaisti izskatījās virs lodžijām piekārtie petūniju un pelargoniju podiņi, kas šūpojās vējā un radīja brīnišķīgu ainavu. Daudzas puķu dobes rotājās arī gar celiņiem un ēku. Ļoti skaisti.
Pie ēkas stāvēja autoveikals, un kāda sirma kundzīte, sēžot riteņkrēslā, izteica savus pasūtījumus. Sociālā aprūpētāja visu salika viņas maisiņā un palīdzēja iebraukt ar ratiņkrēslu ēkā. Kundze pastāstīja, ka pansionāta iemītnieki ļoti priecājas par iespēju pašiem iegādāties kādus kārumus vai vajadzīgās lietas.
Steidzos satikt pansionāta direktori Ingu Guntu Paegli (attēlā)un sociālo darbinieci Sarmīti Sverņikovu. Bijām sarunājušas, ka varēšu noskatīties aktivitāšu nodarbību un aprunāties ar iemītniekiem un darbiniekiem. Ar Sarmīti bijām pazīstamas no pansionātu māsu kursiem Dānijā 1998. gadā. Pagājuši 10 gadi, bet Sarmīte likās tik pat jauna un enerģiska, tikai lietisķāka. Sarmīte vada sociālā darba speciālistu darbu „Cīrulīšos”. Direktore Inga Gunta tik enerģiska, smaidoša un steidzīga, ka liekas ar savu enerģiju aizrauj arī citus darbiniekus. Visu tikšanās laiku sajutu darbinieku lielu vēlmi darboties, visu laiku viņas smaidošas un rosīgas rūpējās par iemītniekiem. Tā, acīmredzot, bija ikdienas rutīna.
Žigli gājām uz aktivitāšu nodarbību. Pa ceļam Sarmīte pastāstīja: patreiz pansionātā atrodas 115 iemītnieki. Aktīvi darbojas 32 klienti, bet pasīvi 31 klients (ar personāla palīdzību). Pārējie klienti ir pilnībā aprūpējami.
Zālē jau bija sapulcējušies vismaz 20 vecākā gadagājuma cilvēki, daudzi riteņkrēslos. Nodarbību vadīja Līga Bieziņa – sociālā rehabilitētāja, bet dalībniekiem palīdzēja gādīgas, smaidīgas meitenes, ar kurām vēlāk iepazināmies. Nodarbība bija ļoti interesanta. Pirms nodarbības Līga paskaidroja, ka nodarbībā iekļautas kustību aktivitātes, kas saistītas ar mentālajām un emocionālajām aktivitātēm kā arī ar savstarpējo sadarbību. Dalībnieki izpildīja dažādus vingrinājumus, dziedāja tautasdziesmas ar kustību pavadījumu (Kur tu teci gailīti un Seši mazi bundzinieki), dejoja Tūdaliņ, tagadiņ, Plaukstiņpolku, minēja dzīvniekus u.t.t.. Dalībnieki ar prieku darbojās, viņiem palīdzēja sociālās aprūpētājas. Tā bija īsta paraugnodarbība, kā veikt fizisko, garīgo un sociālo rehabilitāciju vecāka gadagājuma cilvēkiem ar dažādiem veselības traucējumiem. Dalībnieki teica, ka šādas nodarbības notiek 3 reizes nedēļā un tas, kā viņi darbojās liecināja, ka šīs aktivitātes tiek veiktas bieži.
Pēc nodarbības Līga un dalībnieki pārrunāja, kā gatavosies Desiņu ballei – piknikam dārzā, kurš notiks pēc dažām dienām. Noskaņojums bija ļoti rosīgs.
Piegāju aprunāties ar Martu – kundzi, kura ļoti aktīvi līdzdarbojās nodarbības laikā. Martas kundze labprāt piekrita aprunāties un uzaicināja uz savu istabiņu. Viņa izstāstīja savu dzīvesstāstu, parādīja istabiņu, kurā viņas dzīvo kopā ar draudzeni. Draudzene pēc nodarbības bija aizgājusi uz autoveikalu iepirkties. Martas kundze izvadāja mani pa visu stāvu, parādīja ēdamistabu, atpūtas telpu ar televizoru. Bija sajūta, ka viņa jūtas kā namamāte.
Telpas izskatījās ļoti skaistas, telpu krāsojumā dominē dzeltenā krāsa, daudz ziedu, paštaisīti dekori, gleznas, kuras gleznojis vietējais mākslinieks, kurš mūža nogali pavadījis „Cīrulīšos”. Kaut arī diena apmākusies, likās, ka saule iespīd visās istabiņās un plašajās atpūtas telpās.
Pēcpusdienā notika Cēsu mūziķu Ievas un Aivara Lapšānu koncerts. Vecie ļaudis ieradās paši vai ar personāla palīdzība, daudzi ar riteņkrēsliem. Kundzes uzposušās kā jau uz koncertu. Pa vidu vecajiem cilvēkiem rosījās personāls. Visi klausījās, priecājās, dziedāja līdzi māksliniekiem. Sarmīte pastāstīja, ka koncerti un citi kultūras pasākumi notiek vismaz reizi mēnesī, par to rūpējas kultūras pasākumu organizatore Astrīda Kamša. Vecajiem cilvēkiem ļoti vajadzīgi tādi pasākumi, tie mobilizē, liek saposties, dod patīkamas emocijas un kopības sajūtu.
Pēc koncerta aizgāju aprunāties ar medicīnas māsu Veltu Bērziņu. Veltiņa ilgus gadus strādā par māsu un specializējusies arī diakoniskajā aprūpē, vada svētrītus kapelā 1-2 reizes mēnesī. Kopā ar Veltiņu bijām pansionātu māsu kursos Dānijā 1998. gadā. Veltiņa paskaidroja galvenos veselības aprūpes principus pansionātā, galvenās veselības problēmas, kādas novērojamas vecajiem cilvēkiem. Veltiņas vārdos bija jūtama profesionāla kompetence, atbildība par saviem aprūpējamajiem un jutos lepna, ka esmu pazīstama ar tik labu māsu. Man vienmēr ir licies, ka veco ļaužu aprūpes iestādēs noteikti nepieciešama medicīnas profesionāļu līdzdalība, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu dažādus veselības traucējumus. „Cīrulīšu” ilggadējā māsa to apstiprināja, jo vēlams sniegt veselības aprūpes pakalpojumus uz vietas, pēc iespējas vecos cilvēkus nepārvietojot uz ārstniecības iestādēm, bet nepieciešamības gadījumā savlaicīgi konstatēt sarežģījumus un iesaistīt citus mediķus. Veltiņa stāstīja, kā bieži nācies ar rūpīgu kopšanu novērst smagus izgulējumus un citas ar mazkustīgumu saistītas komplikācijas. Viņa arī uzsvēra, ka strādājot ar vecākā gadagājuma cilvēkiem, ļoti svarīgi, lai veselības un sociālā darba profesionāļi strādātu kopā vienotā komandā.
Darba dienas beigās tikos ar sociālā darba speciālistu komandu un pansionāta direktori. Tā bija vērtīga pieredzes un informācijas apmaiņa. Viņās bija tāds gaišums, labestība, aizrautība, ka likās saule spīd pelēkajā rudens dienā. Jau aktivitāšu laikā ievēroju šīs jaukās meitenes, nu ar viņām iepazinos: Ilona Pūcīte un Anita Grimza apguvušas sociālo aprūpētāju programmu P. Stradiņa medicīnas koledžā, Ilva Kurzemniece mācījusies SDSPA „Attīstība”. Līga Bieziņa apguvusi sociālā rehabilitētāja profesiju pēc daudziem medicīnā nostrādātiem gadiem. Runājot ar Līgu, jutos kā satikusi savu kolēģi – mediķi un pedagogu. Arī sociālā darba speciālisti uzsvēra komandas darba lielo lomu visa pansionāta personāla darbā. Ierosināju organizēt pieredzes apmaiņas seminārus citu pansionātu darbiniekiem par aktivitāšu nodarbību veikšanu.
Tā bija brīnišķīga saulaina tikšanās rudenīgi drūmā laikā. Es biju priecīga, ka vecajiem cilvēkiem „Cīrulīšos” ir saulaina mūža nogale, un, ka arī manā dzīvē iespīdēja šī saule. Biju priecīga, ka uzsāku šo pētījumu, ieguvu jaunu informāciju un gribētu šo gaišumu sniegt arī citiem. Savos kursos turpmāk varēšu parādīt video filmas par nodarbību, sniegt informāciju par veco ļaužu aprūpes iespējām pansionātos Latvijā.
Margarita Rupenheite