Kā jūtas vecie ļaudis pansionātos Latvijā

Lasot par veco ļaužu aprūpi citās valstīs un par vecāka gadagājuma cilvēku dzīvi pansionātos, man radās ideja: izpētīt dzīves apstākļus Latvijas pansionātos, aprunāties un pavērot, kā šie pansionātu iemītnieki jūtas.

Esmu bijusi veco ļaužu aprūpes iestādēs Dānijā, Nīderlandē, Īrijā. Šajās valstīs lielai daļai cilvēku ir cita attieksme kā Latvijā pret dzīves nogales pavadīšanu pansionātā. Pēc viņu domām arī mūža nogalē ir svarīgi saglabāt neatkarību. Gados vecie cilvēki dzīvo pansionātā, kad  vairs nespēj paši par sevi parūpēties. Vecā paaudze saglabā savu neatkarību, dzīvojot aprūpes iestādē, jaunie dzīvo savu dzīvi, bet apciemo viens otru. Bērni rūpējas par vecākiem, nodrošinot viņiem labu aprūpi pansionātos.

Dānijā pie daudziem pansionātiem ir  aktivitāšu centri. Tajos darbojas gan pansionāta iemītnieki, gan pilsētā dzīvojošie pensionāri, gan cilvēki ar invaliditāti. Katru dienu notiek dažādas nodarbības, kuras vada paši pensionāri. Piem., pensionēta skolotāja vada vācu valodas nodarbību. Ļoti emocionālas un vienojošas ir deju nodarbības, kuras notiek 2 reizes nedēļā – senioru dejas un sarīkojumu dejas. To nodarbību, kuru es redzēju vadīja kāda pensionāre, kura visu mūžu mīlējusi dejot. Jaukas bija arī pensionāru dziedāšanas nodarbības. Redzēju rokdarbu, keramikas, foto, galda spēļu nodarbības. Kāda kundze safrizēja citas dāmas, kāda gatavoja kafiju visiem, kas vēlējās. Kāds kungs atveda gan savu māmuļu, gan citas kundzes. Viņi visi darbojās, bija dzīvespriecīgi, bet centra direktors – jauns  ergoterapeits piedalījās senioru dejās un dziedāšanas nodarbībās.

 Esmu redzējusi Latvijā dažādas pensionāru aktivitātes, bet pagaidām ir diezgan maz informācijas par dzīvi pansionātos. TV raidījumā par Kanādas latviešu pansionātu Kristus dārzs dzirdēju frāzi, ka Latvijā pansionātos ir slikta situācija. Zinot, ka man netālu esošajā Kalnciema VSAC notiek ļoti laba veco ļaužu un cilvēku ar invaliditāti aprūpe, nolēmu veikt pētījumu:

     Pētījuma mērķisizpētīt Latvijas veselības un sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku (gados veco cilvēku un cilvēku ar invaliditāti) dzīves apstākļus un viņu attieksmi pret dzīvi šajās iestādēs.

Pētījuma laikā iepazīšos ar veco ļaužu dzīvi dažādos Latvijas veselības un sociālās aprūpes centros, veicot intervijas, klientu anketēšanu, personīgos novērojumus.   Izzināšu šo iestāžu personāla un vadītāju viedokli, veicot intervijas un  aptaujas. Protams, aina Latvijas pansionātos varētu būt atšķirīga nekā Dānijā vai Īrijā, bet jāņem vērā dzīves līmenis šajās valstīs un patreiz Latvijā.

Ievietošu www.medkursi.lv rakstu un foto sēriju, lai iepazīstinātu veselības, sociālās aprūpes profesionāļus un sabiedrību ar situāciju veco ļaužu aprūpes iestādēs.

Turpmāk apraksti par gados veco cilvēku un cilvēku ar invaliditāti dzīvi dažādos Latvijas pansionātos.

Autore Margarita Rupenheite  –  tālākizglītības programmas Geriatrijas pamati.Veco ļaužu aprūpes un saskarsmes īpatnības  sastādītāja  un realizētāja.

Viens komentārs uz “Kā jūtas vecie ļaudis pansionātos Latvijā”

  1. Inga rakstīja:

    Nov 28, 11 at 12:46

    Arī es savā bakalaura darbā esmu izvēlējusies līdzīgu mērķi- vēlos noskaidrot kādas ir vecu cilvēku subjektīvās vēlmes dzīvei pansionātā. Kā ar Jums var sazināties? Vai būtu ar mieru dalīties iegūtajā informācijā?


Komentējiet