Cukura diabēts, saldinātāji un stēvija
Atslēgvārdi: dabīgs saldinātājs, stēvija
Pārpublicēts no http://www.stevija.lv/stevija-un-veseliba.php
Ēšanas laikā mūsu ķermenis uzņemto ēdienu sadala vairākās vielās – olbaltumvielās, ogļhidrātos, taukos. Uzņemtās barības vielas tiek sašķeltas, lai tās būtu iespējams izmantot organisma dažādu funkciju uzturēšanai.
Ogļhidrātiem bagāti produkti, tādi kā maize, makaroni, rīsi, kartupeļi un graudaugi tiek sagremoti vispirms un monosaharīdu veidā caur zarnu trauktu iekļūst asinīs. Monosaharīdi, tādi kā glikoze, ir pirmie mūsu organismā, kurus sašķeļot ir iespējams salīdzinoši strauji paaugstināt enerģijas daudzumu.
Lai glikozi organismam tomēr būtu iespējamas izmantot, tai caur šūnu membrānām un asinsriti jānokļūst ķermeņa šūnās. Glikozes vielmaiņas procesos cilvēka organismā ļoti svarīgs ir hormons insulīns. Insulīns ir aizkuņģa dziedzera hormons, kuru producē Langerhansa šūnas (sauktas arī beta šūnas, ß), kas stimulē mūsu ķermeņa šūnas un nodrošina cukura apriti organismā ar asinsrites sistēmas palīdzību.
Gadījumā, ja mūsu ķermenis nevar pareizi pārstrādāt glikozi, tā uzkrājas asinīs vai arī organisms glikozi izmanto nepilnīgi, un tas noved pie cukura diabēta veidošanās. Diabēts ir saslimšana, kas raksturojama, kā organisma nespēja kontrolēt cukura līmeni asinīs. Cukura uzkrājums asinīs noved pie šūnu atmiršanas, kas izraisa neatgriezeniskus acu, nieru, nervu sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas bojājumus.
Pastāv divu veidu cukura diabēts: 1.tipa jeb insulīnatkarīgais un 2.tipa jeb insulīnneatkarīgais.
1.tipa diabēts sastopams 10-15% gadījumos. Aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (insulīna deficīts). Tāpēc insulīns no slimības konstatēšanas brīža ievadāms injekciju veidā. Tā ir vienīgā iespēja likvidēt insulīna trūkumu. Parasti ar šo slimību saslimst bērni un jauni cilvēki.
2. tipa diabēts satopams 85-90% gadījumos. Insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta (par maz un par lēnu) un insulīns nedarbojas pietiekoši efektīgi (rezistence). Parasti konstatē cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. 2. tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukuru asinīs pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas.
Raksturīgākie 1.tipa diabēta simptomi ir slāpes, bieža urinēšana, nogurums un nepamatots svara zaudējums. 2. tipa diabēta slimniekiem iepriekš minētie simptomi var neizpausties.
Risks saslimt ar 2.tipa diabētu ir cilvēkiem, kuriem ir vairāk par 40 gadiem, ir liekais svars vai ir konstatēts diabēts kādam no ģimenes locekļiem, ir augsts asinsspiediens un augsts tauku īpatsvars asinīs. Šajā gadījumā var mēģināt cīnīties ar diabētu, izmantojot dabīgo jeb dabas terapiju.
Viens no dabīgajiem līdzekļiem, kas var aizvietot cukuru bez jebkādām blakusparādībām, ir stēvija. Šā brīža tehnoloģijas ļauj piedāvāt dažādus stēvijas izstrādājumus: sausās lapas, pulveri, sīrupu, tabletes, kas ir piemērotas dzērienu saldināšanai un ēdiena pagatavošanai un konservēšanai.
Dr. Rita Louise
Avots: www.stevia.ws.de