medkursi.lv

Pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem, patērē 30 – 40% no visiem nozīmētajiem ārstnieciskajiem preparātiem un vēl lielu daļu no zālēm, kas nopērkamas bez receptes. Ar novecošanu saistītās ķermeņa izmaiņas var pastiprināt medikamentu blakusiedarbību.

Faktori, kas izmaina veco ļaužu  reakciju uz medikamentiem

Medikamentu uzsūkšanos ietekmē šādas ar vecumu saistītas izmaiņas:

• samazināts skābes daudzums kuņģī;
• vājināta kuņģa  – zarnu motorika;
• samazināta asins plūsma kuņģī;
• izmaiņas kuņģa – zarnu bārkstiņās;
• samazināta asins plūsma un ķermeņa temperatūra taisnajā zarnā.

Zāļu iedarbību vecāka gadagājuma cilvēkiem ietekmē:

• samazināti ķermeņa apmēri;
• samazinātais ķermeņa ūdens daudzums;
• palielinātais ķermeņa kopējais tauku daudzums;
• zāles, kas iedarbojas ar ūdens palīdzību, (piem., gentamicīns) ķermenī ir augstākā koncentrācijā;
• zālēm, kas iedarbojas ar tauku palīdzību, ir plašāka izplatība, mazāk intensīva, bet ilgstošāka iedarbība (piem., fenobarbitāls )

Zāļu vielmaiņa vecākiem cilvēkiem:

• izmainās, jo samazinājies aknu izmērs, asins plūsma, fermentu aktivitāte un olbaltumvielu sintēze;
• veciem cilvēkiem zāles uzturas organismā ilgāku laiku nekā jauniem, jo medikamenti noārdās aknās lēnāk (propranolols, teofilīns);
• Zāļu izdalīšanās  mainās samazinātas nieru funkcijas izmaiņu dēļ, jo mazināta nieru tubulārā funkcija un asinsplūsma, kas izraisa filtrēšanas vājināšanos un paaugstina to zāļu līmeni asinīs, kuras  izdalās caur nierēm (piem., cimetidīns).

Novērtēšana

• zāļu toksicitāte ir citādāka nekā jauniem cilvēkiem;
• veciem cilvēkiem medikamenti nonāk asins plazmā lielākā devā, izplatīšanās tilpums organismā ir samazinājies un medikamenti atrodas asinīs augstākā koncentrācijā un ilgāk, tādēļ gados veciem cilvēkiem zāles jādod mazākā devā nekā jauniem;
• veciem ļaudīm blakusparādības bieži izpaužas kā uzvedības izmaiņas, jo hematoencefālā barjera ir vieglāk pārvarama, tādēļ CNS ietekmējošie līdzekļi var darboties pastiprināti, bet sedatīvie un miega līdzekļi – ilgāk. Var parādīties apjukums, koordinācijas traucējumi, apziņas aptumsums, reibonis ar krišanu;
• daudzas iespējamās zāļu blakusparādības netiek noteiktas, jo tās uzskata par vecumam raksturīgām novirzēm: nogurums, apjukums, anoreksija, gremošanas traucējumi;
• līdz ar vecumu palielinās zāļu alerģiskās reakcijas, jo ir lielāka iepriekšējās saskares iespējamība;
• gados veciem cilvēkiem pēc iespējas jāmēģina palīdzēt bez medikamentiem, tādā veidā saglabājot dabisko organisma  kompensācijas spēju.

Ieteikumi aprūpei

• vecam cilvēkam ir lielāks negaidītu reakciju uz zālēm risks. Lietojot 2 preparātus, šis risks ir 6%,  5 preparātus – 50%, bet 8 – 10 preparātus  – 100% ;
• problēmas zāļu lietošanā:

–         pacientiem un piederīgajiem trūkst zināšanu par zālēm;

–         izrakstīts daudz medikamentu ar dažādiem ievadīšanas veidiem;

–         aprūpētājs nav pareizi sapratis kā zāles lietojamas.

• izvērtējiet pacienta spēju ievērot norādījumus kā zāles lietojamas, vadoties pēc vecā cilvēka:

–         sapratnes spējām;

–         spējas izlasīt uzrakstus uz zāļu iesaiņojuma;

–         roku un muskuļu koordinācijas;

–         rīšanas grūtībām;

–         dzīvesveida (alkohols, smēķēšana);

–         ticējumiem attiecībā uz zālēm;

–         iespējām nopirkt zāles;

–         aprūpētāja iesaisti zāļu pasniegšanā.

• lai zāļu lietošana būtu droša, vajadzētu rīkoties šādi:

–         iegūstiet pilnu informāciju par lietojamām zālēm;

–         mutiski teikto informāciju pastipriniet rakstiski: vienkāršiem vārdiem, lieliem burtiem, ieteicams atšķirīgas krāsas dažādām zālēm;

–         uzrakstiet, kādam nolūkam zāles domātas un kādas blakus parādības iespējamas;

–         pārliecinieties vai pacients vai aprūpētājs spēs atvērt iesaiņojumu;

–         pārliecinieties, vai pacients sapratis teikto informāciju;

–         izkārtojiet zāļu lietošanas grafiku,  lai tas atbilstu ikdienas regulārām nodarbēm, piem., ēdienreizēm. Pēc iespējas, vienkāršojiet šo grafiku;

–         palūdziet atnest  visas mājās esošās zāles, novērtējiet derīguma termiņus, iesakiet likvidēt nevajadzīgās un nederīga termiņa zāles;

–         piesakiet pacientam glabāt zāles to oriģinālajā iesaiņojumā un sausā, tumšā, vēsā vietā;

–         iesakiet pacientam izvairīties no zāļu lietošanas, nesaskaņojot to ar savu ārstu;

–         iesakiet pacientam ziņot par jebkurām zāļu blakusparādībām.

• kopā ar pacientu centieties ievērot zāļu lietošanas režīmu, kas atbilstu geriatriskās zāļu lietošanas principiem: sāciet ar mazām devām un nesteidzieties. Lietojiet vienīgi nepieciešamās zāles, regulējiet devu atbilstoši pacienta atbildes reakcijai, vienkāršojiet zāļu lietošanas režīmu un periodiski to pārlūkojiet;
• zāļu lietošanas grafiku uzrakstiet un iesakiet pacientam regulāri atzīmēt katru dienu lietotās zāles. Vismaz reizi nedēļā aprūpētājam iesakiet pārbaudīt zāļu pierakstu, saskaitiet atlikušo zāļu daudzumu. Iesakiet pie atzīmētajām zālēm pierakstīt blakus parādības, ja tādas novēro.

Materiāls apskatīts tālmācības kursu materiālos „Geriatrijas pamati. Veco laužu aprūpes un saskarsmes īpatnības”.