medkursi.lv

Veco ļaužu aktīva dzīvesveida koalīcijas (Active Living Coalition for Older Adults – ALCOA in Canada) ieteikumi par vecāka gadagājuma cilvēku veselīgu  dzīvesveidu

Mūža nogalē cilvēku ķermeņa uzbūve mainās. Cilvēki zaudē kaulu un muskuļu masu, bet pieaug tauku masa, kā rezultātā traucētas funkcionālās iespējas un cilvēka spēja veikt ikdienas aktivitātes, tādēļ palielinās atkarība no citām personām. Šīs pārmaiņas novēro ar vecuma iestāšanos un uzskata kā nenovēršamas. Tomēr zinātniskie pētījumi pierāda, ka daudzas ķermeņa izmaiņas mūža nogalē ir saistītas ar mazaktīvu dzīvesveidu un nepareiziem ēšanas paradumiem.

               Regulāra fiziskā aktivitāte un veselīgs uzturs veicina vispārēju cilvēka labklājību. Fiziskā aktivitāte ne tikai mazina dažādu saslimšanu riska faktorus, bet arī veicina ievērojamas izmaiņas ķermeņa uzbūvē, ceļ funkcionālās spējas un veselības līmeni. Veselīgs uzturs ietekmē arī dažādu saslimšanu riska faktoru un novecošanas procesu novēršanu vai mazināšanu, kā arī normalizē ķermeņa uzbūvi un uzlabo funkcionālās spējas.

Veselīga uztura un aktīva dzīvesveida nosacījumi

Kanādas veselīga uztura ieteikumi apraksta veselīga uztura kvalitāti un kvantitāti, lai cilvēks būtu vesels un baudītu labsajūtu.

Veselīga uztura galvenais nosacījums ir iekļaut un sabalansēt uzturā dažādus produktus. Galvenās produktu grupas: graudu produkti, augļi un  dārzeņi, gaļas un piena produkti. Katrā produktu grupā ir noteiktas galvenās sastāvdaļas. Ieteikumos ir minēti arī „citi ēdieni”, ar ko domāts cukurs, tauki, sāls, ūdens, tēja, kafija, alkohols, bezalkoholiskie dzērieni.

Cilvēkiem ar vecumu samazinās enerģijas patēriņš, bet dažu uztura ingridientu nepieciešamība palielinās. Vecumdienās palielinās nepieciešamība pēc kalcija, D vitamīna, dažiem B grupas vitamīniem, magnija. Veciem cilvēkiem vajadzētu konsultēties ar dietologu vai ģimenes ārstu par vēlamāko uztura sastāvu konkrētam indivīdam.

Veselīgs uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte un hroniskās saslimšanas

Pētījumi pierāda, ka daudzas hroniskās saslimšanas rodas mazkustīguma, palielināta svara vai aptaukošanās dēļ, tātad par maz fiziskās aktivitātes un neveselīgs uzturs. Veicot fizisko aktivitāti un sabalansējot uzturu, var mazināt vai pat novērst hronisko saslimšanu procesu. Te varētu minēt diabētu, sirds asinsvadu slimības, dažu tipu vēžus.

Pacientiem ar koronāro sirds slimību un aptaukošanos novērota ievērojama funkcionālo spēju uzlabošanās, lietojot sabalansētu uzturu ar zemu tauku un kaloriju saturu un  regulāri veicot fiziskās aktivitātes vai vingrojot.

Novērota arī prostatas vēža augšanas samazināšanas, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.

Fiziskā aktivitāte un sabalansēts uzturs ievērojami samazina hronisko saslimšanu progresēšanu, iespējama pat simptomu mazināšanās un pacienta stāvokļa uzlabošanās pie visām hroniskām saslimšanām.

Veselīgs uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte un ķermeņa uzbūve

               Veselīgam uzturam un fiziskai aktivitātei ir liela loma ķermeņa novecošanas procesa samazināšanā. Vecumā raksturīga kaulu masas samazināšanas, kauli kļūst trauslāki. Uzturs, kas satur kalciju un D vitamīnu, var samazināt osteoporozes veidošanos, bet regulāra vingrināšanās veicina muskuļu spēka un elastīguma palielināšanos, līdz ar to cilvēkam mazinās krišanas un kaulu lūzuma risks. Cilvēks kļūst aktīvāks, spēj veikt mājas darbus, iepirkšanos un citas ikdienas aktivitātes, pagarinās vecā cilvēka no citiem neatkarīgās dzīves ilgums, uzlabojas dzīves kvalitāte mūža nogalē.

               Fiziskās aktivitātes trūkums un uztura olbaltuma deficīts veicina novecošanai raksturīgo muskuļu masas samazināšanos. Sabalansēts uzturs ar augstu enerģētisko vērtību un lielu proteīna saturu kombinācijā ar fiziskām nodarbībām veicina ķermeņa masas un taukaudu daudzuma samazināšanos. Fiziskās nodarbības novērš arī skeleta muskulatūras novājināšanos, kas tik raksturīga novecošanas procesā. Tātad, sabalansēts uzturs un fiziskie vingrinājumi gados vecākiem cilvēkiem ļoti nepieciešami, lai nodrošinātu veselīgu dzīvesveidu un optimālu ķermeņa uzbūvi.

Veselīgs uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte un enerģijas līdzsvars

               Ķermeņa uzbūves izmaiņas un nelielā fiziskā aktivitāte gados vecākiem cilvēkiem samazina nepieciešamību pēc enerģijas. Tātad, pieprasījums pēc enerģijas gados vecākiem cilvēkiem samazinās. Mazāka ir arī citu barības vielu nepieciešamība, izņemot kalcija un D vitamīna daudzumu, kuru nepieciešamība pieaug ar gadiem. Veciem cilvēkiem vajadzētu zināt, kuras  barības vielas nepieciešamas viņu organismam.

               Jāņem vērā, ka ar vecumu cilvēka spēja kontrolēt barības uzņemšanu mazinās. Dažreiz pārēšanās vai nepietiekoša ēšana kļūst par rutīnu ikdienas dzīvē, kas iespaido enerģijas veidošanos organismā. Ja mēs to izprotam, kļūst skaidrs, kāpēc vecie ļaudis kļūst dusmīgi, ka nevar izskaidrot pārāk lielo svara palielināšanos vai dažreiz tieši otrādi – novājēšanu. Dažreiz vecie cilvēki pārvērtē enerģijas patēriņu un nenovērtē enerģijas uzņemšanu.

Gados veciem cilvēkiem aptaukošanās vai pārmērīga novājēšana bieži ir saslimšanu un mirstības cēloņi. Ja enerģijas uzņemšana netiek kompensēta ar enerģijas patēriņu, palielinās ķermeņa svars. Sabalansēts uzturs un regulāra fiziskā aktivitāte nodrošina optimāla ķermeņa svara saglabāšanu, kā arī nodrošina ar barības vielām organisma metaboliskos un fizioloģiskos procesus.

Vecumdienās nepieciešams uzturs ar zemāku kaloriju daudzumu, bet augstāku barības vielu vērtību. Fiziskā aktivitāte var palielināt metabolisko procesu aktivitāti gados veciem cilvēkiem. Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu apmēram 15 % uzņemto kaloriju tiek patērētas ķermeņa svara palielināšanai. Diemžēl, regulāra fiziskā aktivitāte ne vienmēr tiek saistīta uz veselīgu uzturu un visu netikumu ierobežošanu.

Fiziskai aktivitātei un sabalansētam uzturam vajadzētu būt veco cilvēku dzīves neatņemamai sastāvdaļai.

Veselīga uztura ieteikumi vecāka gadagājuma cilvēkiem:

• katru dienu izmantojiet dažādus produktus no visām uzturvielu grupām (graudu produkti, dārzeņi un augļi, piena produkti, gaļa un zivis);
  • biežāk izvēlieties  pilngraudu un rupja maluma graudu produktus;
  • biežāk izvēlieties produktus ar zemu tauku daudzumu;

–    izvēlieties vājpiena produktus (tauku procents 1 %);

–    izvēlieties vājpiena sieru un jogurtu.

• biežāk izvēlieties tumši zaļos vai oranžos dārzeņus;
• izvēlieties liesu gaļu, mājputnu  gaļu, zivis, kā arī kaltētus zirņus, pupas un lēcas;

–   izvēlieties ļoti liesu vai liesu gaļu. Nolejiet visus taukus pēc gaļas gatavošanas;

–   noņemiet no gaļas ādu un redzamos taukus pirms maltītes gatavošanas;

•    uzturā bieži lietojiet zivis;
• ierobežojiet tādu produktu  un dzērienu lietošanu, kas nav iekļauti nevienā uzturvielu grupā (saldumi, alkoholiskie dzērieni, kafija, čipsi, u.c.
•  ierobežojiet riekstu un sēklu patēriņu uzturā;
•  iepazīstieties ar uzrakstiem uz graudu produktu iesaiņojuma, jo dažos produktos varētu būt liels tauku saturs.

Mūsdienās veselības aprūpes profesionāļiem ir lielas iespējas:

• izveidot programmas vecāka gadagājuma cilvēku izglītošanai par regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga uztura  nozīmi veselības saglabāšanā un funkcionālā uzlabošanā, kā arī kā droši un efektīvi šīs programmas pielietot;
• iesaistīt vecos cilvēkus šajās programmās un celt šo programmu pielietošanas un attīstīšanas efektivitāti.

Visos veselības aprūpes etapos vajadzētu pievērst lielāku uzmanību vecāka gadagājuma cilvēku fiziskās aktivitātes veicināšanai, bet vienmēr jāatceras, ka vingrināšanās risks un veselības ieguvums uzmanīgi jāizvērtē un jāsaskaņo ar veco cilvēku un viņa piederīgajiem. Veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, pielietojot vecajiem cilvēkiem piemērotu saskarsmi un pedagoģijas metodes, vajadzētu informēt vecos cilvēkus un viņu piederīgos arī par veselīga uztura nozīmi mūža nogalē.

Materiāls apskatīts tālmācības kursu materiālos „Geriatrijas pamati. Veco laužu aprūpes un saskarsmes īpatnības”.

Vairāk var lasīt http://www.alcoa.ca/e/index.htm