Fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar Alcheimera slimību Rakstu sērija 8. raksts

Veco ļaužu aktīva dzīvesveida koalīcijas (Active Living Coalition for Older Adults – ALCOA in Canada) ieteikumi par vecāka gadagājuma cilvēku aktīvu dzīvesveidu

            Arvien vairāk ir atrodami pierādījumi, kas liecina, ka regulāra fiziskā aktivitāte palīdz novērst mentālās novirzes, ko dažreiz novēro vecumdienās, kā arī varētu mazināt Alcheimera slimības veidošanos. Novērojumi liecina, ka fiziskā aktivitāte palīdz uzlabot stāvokli pacientiem ar Alcheimera slimību.

Fiziskie vingrinājumi palīdz personām ar Alcheimera slimību:

  • iet ātrāk un tālāk;
  • turpināt veikt mājas darbus un dienas aktivitātes;
  •  būt veseliem un novērst saslimšanas;
  • novērst satraukumu, uzbudinājumu, spriedzi;
  • justies moži dienas laikā;
  • gulēt labāk naktī;
  • samazināt maldīšanos;
  • mazina urīna un fekāliju nesaturēšanu;
  • veicina labāku pašsajūtu.

Fiziskās aktivitātes palielināšana nenozīmē, ka noteikti jāiet uz sporta zāli vai jāpērk dārgs aprīkojums. Tāda aktivitāte kā soļošana vai dejošana ir vienkārši veicama un pat patīkama! Nekad nav par vēlu sākt nodarboties ar fizisko aktivitāti. Pievienojoties vingrošanas vai soļošanas grupai, jūs iegūsiet jaunus draugus. Fiziskai aktivitātei vajadzētu kļūt par ikdienas rutīnu.

Aktivitāšu veidi pie Alcheimera slimības

            Visa veida fiziskā aktivitāte ir noderīga pacientiem ar Alcheimera slimību tik ilgi, kamēr viņi var to veikt un nav pārāk noguruši. Vēlams izvēlēties aktivitāti, kas dod gandarījumu.

Vēlamie vingrojumu veidi: aerobā aktivitāte, spēka vingrojumi un lokanības vingrojumi.

Aerobās aktivitātes veidi ir soļošana, dejošana, riteņbraukšana. Vēlams izvēlēties aktivitāti, kas patīkama pacientam. Aktivitātes ilgums no 30 – 60 minūtēm katru dienu. Sākumā aktivitātes ilgums var būt 10 – 20 minūtes, pakāpeniski sasniedz 30 minūtes un tad turpina katru dienu vismaz 30 minūtes.

Spēka vingrojumi uzlabo muskulatūras spēku un palīdz noturēt līdzsvaru. Tie palīdz personai nest iepirkumus un nēsāt mazbērnus. Spēka vingrojumus veic pārdienās vai 2 reizes nedēļā, lai muskuļi var atpūsties. Vingrojumus var veikt vingrošanas zālē ar svara stieņiem vai hantelēm, bet var arī mājās veikt pietupienus, atgrūšanās, piecelšanās sēdus u. c. vingrojumus. Noteikti jāseko pacienta drošībai vingrināšanās laikā.

Lokanības vingrojumi palīdz personai kustēties līganāk, sadzīvē sasniegt augstākus plauktus vai pieliekties, lai sasietu kurpju auklas. Var lietot tādus vingrojumus kā aizsniegt kāju pirkstus, veikt izklupienus, censties aizsniegt griestus u.c., bet vingrināšanās jādara katru dienu. Svarīgi ir izstiept visas muskuļu grupas – roku, kāju, plecu, muguras muskuļus. Stiepšanos katrā muskuļu grupā veic 30 sekundes, bet nedrīkst stiepties pārāk tālu. Stiepšanās nedrīkst būt sāpīga. Sāpju gadījumā kustība jāpārtrauc un jāvienkāršo.

Aktivitātes drošība:

  • konsultēties ar ģimenes ārstu vai veselības aprūpes darbinieku par fiziskās aktivitātes sarežģītības pakāpi;
  • ja pacients lieto medikamentus, jānoskaidro, kādus vingrojumus drīkst veikt;
  • ja pirmo reizi sāk vingrināties, jākonsultējas ar vingrošanas instruktoru, kā pareizi veikt vingrojumu;
  • valkāt piemērotus apavus un apģērbu atbilstošu aktivitātei;
  • jautāt pēc padoma vai palīdzības, ja rodas šaubas par aktivitātes drošību vai piemērotību pacientam;
  • spēka vingrojumu laikā elpošanai nevajadzētu mainīties.

Ieteikumi sekmīgas fiziskās aktivitātes nodrošināšanai:

  • paskaidrot pēc iespējas vienkāršā valodā;
  • atkārtot, ja nepieciešams;
  • iesaistīt fiziskā aktivitātē ģimeni;
  • novērst izklaidību;
  • demonstrēt vingrinājumus;
  • piedāvājot vecajam cilvēkam aktivitāti vai veicot vingrojumus esiet saprotoši;
  • uzslavējiet un iedrošiniet pacientu;
  • padariet pasākumu jauku;
  • pastaigas pazīstamā vidē varētu būt sevišķi pievilcīgas.

Novērojamās pārpūles pazīmes:

  • elpas trūkums;
  • sejas bālums vai sārtums;
  • galvas reibonis;
  • koordinācijas traucējumi;
  • cilvēks zaudē uzmanību.

Ja novēro pārpūles pazīmes, jāpārtrauc vingrinājumus, jāatpūšas 15 – 30 minūtes. Pārpūles gadījumā nedrīkst pacientu atstāt bez uzraudzības, nevajadzētu ļaut aiziet. Ja pārpūles simptomi nepāriet pēc 30 minūtēm, jākonsultējas ar medicīnas darbinieku.

Materiāls apskatīts tālmācības kursu materiālos „Geriatrijas pamati. Veco laužu aprūpes un saskarsmes īpatnības”.

Vairāk var lasīt http://www.alcoa.ca/e/index.htm

 

Turpmāk vēl ALCOA ieteikumi par veselīgu dzīvesveidu

Komentējiet