Fiziskā aktivitāte un sirds asinsvadu slimības Rakstu sērija 7. raksts

Veco ļaužu aktīva dzīvesveida koalīcijas (Active Living Coalition for Older Adults – ALCOA in Canada) ieteikumi par vecāka gadagājuma cilvēku aktīvu dzīvesveidu

            Sirds asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, sevišķi vecāka gadagājuma vīriešiem. Tas novērots pēdējo 25 gadu laikā, tomēr novērots arī pozitīvs moments: mirstība no sirds asinsvadu slimībām ir mazinājusies, kaut gan saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām palielinājusies.

Sirds asinsvadu slimības ir biežākais invaliditātes cēlonis, kas izpaužas ar elpas trūkumu un sirds mazspēju. Pēdējo gadu pētījumi devuši pārliecinošus pierādījumus, ka regulāra fiziskā aktivitāte, kas kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, uzlabo sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu, uzlabo vispārējo veselības stāvokli. Pierādīts, ka sistemātiska fiziskā aktivitāte mazina saslimšanas risku ar sirds asinsvadu slimībām, jo mazina aterosklerozes veidošanos, uzlabo organisma apgādi ar skābekli un uzlabo cirkulācijas procesus. Tas nozīmē, ka vajadzētu lietot veselīgu uzturu un aktīvi darboties jau no jaunības, turpināt šo dzīvesveidu arī vecumdienās, tad varētu novērst sirds asinsvadu saslimšanu rašanos.

Cēloņi, kas veicina sirds asinsvadu slimību rašanos arvien jaunākā vecumā:

  • palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās bērnībā;
  •  video/datora spēles;
  •  ātrās uzkodas;
  •  ierobežotas iespējas nodarboties ar peldēšanu un citiem sporta veidiem;
  •  nedrošas pastaigu vietas.

Veselīgs dzīvesveids paredz, ka cilvēkam visā dzīves garumā vismaz 30 minūtes katru dienu vajadzētu vidējas intensitātes pastaigu, kas mazinātu sirds asinsvadu saslimšanu risku. Regulāra vingrošana samazina aterosklerozes veidošanās risku.

            Biežāk sastopamā sirds asinsvadu slimība ir koronārā sirds slimība (KSS).

Koronārā sirds  slimība (KSS)

KSS galvenais cēlonis ir holesterola izgulsnēšanās sirds vainagartēriju sieniņās. Asinsvadi kļūst neelastīgi, samazinās to diametrs. Apgrūtināta sirds apgāde ar asinīm un līdz ar to samazinās arī apgāde ar skābekli. Sirds nespēj darboties pietiekoši spēcīgi, un traucēta visa organisma asins cirkulācija. Aterosklerotiskās izmaiņas skar arī citus asinsvadus, to sieniņas kļūst nelīdzenas, var veidoties rētaudi un  asinsvadu izspīlējumi, kuri var plīst.  Var veidoties koronāro asinsvadu tromboze, kad nosprostojas kāds asinsvads. Klīniski tas izpaužas kā infarkts.

            Fiziskā aktivitāte veicina labāku asins cirkulāciju, paātrina holesterola izvadīšanu, samazina tā izgulsnēšanās iespēju asinsvados. Personai ar aktīvu dzīvesveidu sirds muskulis ir spēcīgāks un  nodrošina labāku asins cirkulāciju asinsvados. Tātad, ir skaidrs, ka nepieciešama regulāra fiziskā aktivitāte, bet cik daudz?

            Daudzi pētījumi pierādījuši, ka ikdienas 30 minūšu mundra soļošana nodrošina nepieciešamo minimālo aktivitāti, lai uzturētu ķermeni labā fiziskā stāvoklī. Bet ir arī nosacījums, ka šai soļošanai jābūt ikdienas visu dzīvi, kamēr iespējams. Šī „deva ” attaisno apgalvojumu: jo vairāk iegulda, jo lielāks ieguvums. Ieguvums ir cilvēka lielākā bagātība – veselība.

            Aktīvam dzīvesveidam noderīgas arī citas fiziskās nodarbības – peldēšana, riteņbraukšana, teniss, golfs, dejošana, darbs dārzā. Ja nav iespēja nodarboties 30 minūtes pēc kārtas, var kaut vai 10 minūtes trīs reizes dienā. Tomēr, jebkurā gadījumā, uzsākot fizisko aktivitāti, vispirms jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. Svarīgs ir nosacījums, ka aktivitātei vajadzētu dot gandarījumu un prieku.

Materiāls apskatīts tālmācības kursu materiālos „Geriatrijas pamati. Veco laužu aprūpes un saskarsmes īpatnības”.

Vairāk var lasīt http://www.alcoa.ca/e/index.htm  

 Turpmāk vēl ALCOA ieteikumi par veselīgu dzīvesveidu

Komentējiet