Slimību un nespējas novēršana – AKTĪVA novecošana. Rakstu sērija. 4.raksts

Galvenās veco cilvēku problēmas: saslimšanas, nespēks, nelaimes gadījumi, savainojumi, psihosociālas problēmas, jatrogēnās komplikācijas (saslimšanas, kuras rodas ārstēšanas rezultātā). Šīs problēmas apdraud ne visus vecos cilvēkus, bet sastopamas bieži.

Galvenais darbības veids slimību  un nespējas novēršanā ir veicināt aktīvu dzīvesveidu.

”Vēlama aktīva novecošana nevis aktīva novecošana” teica Prof., hab. Med.doktors              J. Zaļkalns RSU konferencē ”Veiksmīgi risinājumi skaistai nosirmošanai” š.g. 9. aprīlī.         

Aktīvā novecošanās ir aktīvās dzīves pagarināšana; tā ir indivīda spēja, kā arī iespēja dzīvot pilnvērtīgi un aktīvi tik ilgi, cik vien tas ir iespējams.

dzives riteni - http://esfondi.izm.gov.lv/upload_file/151208_Prezent_IZM_dokt.ppt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hroniski slimiem veciem cilvēkiem bieži ir dažādi neārstējami traucējumi, ierobežota funkcionēšanas spēja vai viņi vispār patstāvīgi nespēj darboties. Geriatriskie pacienti bieži saņem daudz dažādus medikamentus tā vietā, lai dzīvotu aktīvāku un veselīgāku dzīvi. Dažās valstīs, piem., Zviedrijā ģimenes ārsti pie saslimšanām izraksta uz receptēm arī fiziskās aktivitātes.

           

Kādas fiziskās aktivitātes ir ieteicamas vecāka gadagājuma cilvēkiem

Fizisko sagatavotību lieliski uzlabo staigāšana, ātra soļošana, braukšana ar velosipēdu, dejošana, peldēšana Peldēšana sevišķi ieteicama cilvēkiem ar sāpīgām locītavām. Veciem cilvēkiem skriešana nav ieteicama, ja tie ilgstoši nav pieraduši pie tās.

Fiziskai aktivitātei vajadzētu būt ikdienas sastāvdaļai personas dienas režīmā. Piemēram, pēc iespējas iet iepirkties kājām, nevis braukt ar transporta līdzekli. Ja iespējams, jākāpj pa kāpnēm, nevis jābrauc ar liftu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu ļoti ieteicamas pastaigas vismaz 30 minūtes katru dienu.

            Vēlama aktivitāte gados vecākiem cilvēkiem ir deju terapija – dejošana. Senioru grupās tā ir vēlama aktivitāte, jo veicina ne tikai fiziskās sagatavotības uzlabošanos, bet arī garīgo spēju pilnveidošanos, veicina integrāciju sabiedrībā.

Deju terapijas ieguvumi:

  • veicina iziešanu sabiedrībā,
  • dod pozitīvas emocijas,
  • pāru dejās cilvēkam jātrenējas piemēroties partnerim,
  • notiek socializācija un uzlabojas dzīves kvalitāte.

http://www.arttherapy.lv/index.php?page=deju-un-kustibu-terapija

http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=271&show=112&act=read

 

Senioru dejas ir iecienīta aktivitāte Dānijas vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēram, aktivitāšu centros pie pansionātiem. 

            Primārās aprūpes ārstam un māsai par fiziskās aktivitātes nozīmi vajadzētu informēt pašu gados veco cilvēku, viņa tuviniekus, bet svarīgs darbs būtu piesaistīt vietējo sabiedrību: sociālā darba speciālistus, pašvaldības darbiniekus, kultūras darbiniekus, lai pašvaldībās notiktu dažādas aktivitātes gados vecajiem cilvēkiem – senioru dejas, ekskursijas, svētku svinēšanas tieši viņiem, bet iesaistot arī jaunākās paaudzes. Īrijā, piemēram, notiek skolās vecmāmiņu un vectētiņu dienas.

Veciem cilvēkiem vajadzētu meklēt iespēju iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet ja viņi paši to nespēj, jāmeklē sociālo dienestu atbalsts, jārūpējas par savu garīgo un fizisko veselību.

Vecam cilvēkam ir svarīgi nevis pievienot gadus dzīvei, bet galvenais – dzīvi gadiem. Un, ja pats vairs nevar, šo uzdevumu var palīdzēt veikt daudzi – psihologi, veselības aprūpes darbinieki, sociālie darbinieki, ģimenes locekļi un katrs sabiedrības loceklis. Tas nozīmē katrs no mums.

http://woman.delfi.lv/relationships/personality/article.php?id=16420441

Rakstā izmantots attēls no prezentācijas  http://esfondi.izm.gov.lv/upload_file/151208_Prezent_IZM_dokt.ppt

Komentējiet