medkursi.lv

Maija vidū, kad viss zaļo un uzzied, katru gadu tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena. Kaut gan esmu ārste un pedagogs, mana darba dzīve ir saistīta ar māsām. Gan studiju laikā strādājot par māsu – anestēzisti, gan vēlāk strādājot par pediatri un vēlāk par pedagogu 3. medicīnas skolā, man blakus ir bijušas māsas. Visu mūžu kā māsu profesijas paraugi man ir māsa Šermaka un Anita Dombrovska no P. Stradiņa slimnīcas un māsa Biruta Krūmiņa Zilākalna slimnīcā. Viņas man ļoti daudz iemācīja. Bet visas māsas, ar kurām kopā esmu strādājusi jau nevar nosaukt. Tagad es ļoti lepojos ar savām bijušajām audzēknēm no Rīgas 3. medicīnas skolas, kuras strādā visā Latvijā.

Atskatoties uz saviem darba gadiem, es jūtos gandarīta – man ir bijušas daudzas uzticamas, jaukas kolēģes un daudzas no tām māsas, feldšeri, vecmātes. Tādēļ šogad, sagaidot Starptautisko māsu dienu, gribu izteikt savas pārdomas.

Darbs veselības aprūpes iestādēs ir saistīts ar cilvēkiem, kuriem ir sociālas, psiholoģiskas un ar fizisko veselību saistītas problēmas. Māsu uzdevums ir noteikt un risināt šīs problēmas. Savā darbā māsas sastopas ar sāpēm, ciešanām, pat nāvi, tādējādi pastāvīgi atrodoties stipra garīga stresa stāvoklī. Lai gan atbildība par citu cilvēku dzīvību un labklājību rada daudz iespēju gūt gandarījumu savā darbā, māsas bieži jūtas nenovērtētas emocionāli nomāktas. Cilvēki, kas ierodas veselības aprūpes iestādēs pēc palīdzības ir saspringti, norūpējušies, sāpju un neziņas nomākti, viņi gaida palīdzību, izpratni, žēlsirdību. Ļoti bieži māsas to sniedz, pacienti un piederīgie jūtas atviegloti. Bet kas sniedz atbalstu, izpratni un žēlsirdību pašām māsām?

Māsu profesiju bieži izvēlas meitenes, kuru galvenā dzīves motivācija ir “Es gribu palīdzēt citiem”. Māsas palīdz citiem, bet nereti ir pasīvas, lai atrisinātu savas problēmas un konfliktus, lai aizstāvētu sevi.

“Māsiņ, palīdzi…”, “Māsiņ, man ir slikti…” – tik pierasti ir šie vārdi, un māsiņa palīdz bieži vien izdarot it kā neiespējamo – ar mīļu vārdu, smaidu, pieskārienu, kādu tableti vai injekciju. Tā vajadzētu būt un parasti arī ir. Taču kā jūtas māsa pati? Vai palīdzot citiem viņa neizsīkst pati? Kas sniegs atbalstu māsai šinī sāpju un nelaimju pilnajā vidē slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs? Visbiežāk māsas pašas viena otrai – ar izpratni, labu vārdu, kolēģes darba novērtējumu. Kopā strādājot, kopā bēdu izbēdājot, kopā priecājoties. Masu informācijas līdzekļos, sabiedrībā reti dzirdam māsu darba novērtējumu.

Māsa no sievietes, kura “nemanāma” aprūpēja slimos cilvēkus, izpildīja ar ārstēšanu saistītos ārsta nozīmējumus, kļuvusi par profesionāli, kas pilda vairākas lomas: aprūpes veicēja, pacientu aizstāve, padomdevēja, pedagoģe, koordinētāja, līdzstrādniece, konsultante, pārmaiņu rosinātāja.

Jau 20 gadus mūsu valstī un līdz ar to arī veselības aprūpes sistēmā ir sarežģīts laiks – pārmaiņu laiks. Protams, arī veselības aprūpes jomā notiek reformas. Diemžēl, šīs reformas bieži ir haotiskas, sasteigtas un nepārdomātas. Māsu praksē tās izpaužas kā darba vietu likvidēšana, darba slodžu samazināšana, neskaidrība pienākumu sadalē. Māsu darbs ir saspringts, dažreiz fiziski smags, bet atalgojums par vienu slodzi ir neliels. Māsas ir cilvēki, kas palīdz citiem, bet ir pasīvas, kad nepieciešams palīdzēt sev, tādēļ būtu svarīgi sniegt viņām atbalstu, viņas iedrošināt.

Jau no deviņdesmito gadu sākuma māsu profesionālajā izglītībā norit lielas pārmaiņas. Māsu skolas kļuvušas par koledžām, arvien vairāk darba vietās ienāk māsas ar augstāko izglītību. Māsas iegūst izglītību, pašapziņu, arvien prasmīgāk spēj palīdzēt citiem, bet sabiedrībā joprojām netiek novērtēta viņu loma. Māsas sev neprasa un neprasīs, jo šajā profesija pārsvarā strādā cilvēki ar vēlmi palīdzēt citiem.

Valstī ir ļoti ierobežoti budžeta līdzekļi, ievērojami samazināja algas, samazināja aprūpes darbinieku skaitu, palielinājas darba apjoms. Bet veselības aprūpē strādājošie klusē. Māsas strādā arī tad, kad citi streiko, jo pacienti nevar palikt vieni. Māsām līdzīgi kā citu profesiju pārstavjiem vajadzētu runāt par savām problēmām.

Pateicoties mājas lapai www.medkursi.lv es izsaku savas domas. Varbūt māsas pašas jūtas un domā citādāk Ja Jūs gribat izteikt savas domas, idejas, ierosinājumus, sūtiet uz margarita@medkursi.lv, ievietosim mājas lapā, kopā domāsim. Varbūt kaut ko darīsim?

Sveicu visas māsas Starptautiskajā māsu dienā!

Novēlu izturību, dzīvesprieku, veselību, veiksmi visās dzīves jomās.

Margarita Rupenheite