Florence Naitingeile (Nightingale)

ANO pasludinājusi 2010. gadu par Starptautisko Māsu gadu

2010. gadā ir māszinību teorijas pamatlicējas Florences Naitingeiles nāves simtgade 

Florence Naitingeile (Nightingale)  florence_nightingale_lady_of_the_lamp

Dzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā.

Uzauga un ieguva privātu, labu izglītību Anglijā, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeile apmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus žēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcas direktrisi Londonā. Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem kara slimnīcā Turcijā. Tur viņa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainoto aprūpē. Pēc kara Naitingeile Anglijā noorganizēja pirmo žēlsirdīgo māsu skolu pie Svētā Tomasa slimnīcas. 

            F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana un slimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt svaigu gaisu, gaismu, siltumu, tīrību, klusumu, adekvātu uzturu (F. Naitingeile 1860.) Pacienta novērošana un datu ievākšana ir saistīta ar pacienta veselības stāvokļa un vides faktoru savstarpējās iedarbības novērtēšanu. Savu pieredzi, kopjot ievainotos karavīrus Krimas kara laikā, viņa pielietoja, aprakstot higiēnas un sanitārā stāvokļa nozīmi pacientu aprūpē. Naitingeilas „Aprakstošā teorija” informēja māsas domāt, ka aprūpes process ir akcentēts uz pacienta un vides saistību. Māsas pienākums ir sagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba viņam palīdzētu.

Savos darbos viņa aicināja māsas darboties klienta labā. Viņas darbības principi ietvēra praksi, pētniecību un izglītību. Naitingeila mācīja un pielietoja aprūpes procesu, uzsverot, ka „vitālo funkciju novērošana un novērtēšana  nav informācijas un faktu uzkrāšana, bet tā notiek ar mērķi, lai glābtu dzīvību, uzlabotu veselību un radītu komfortu”. Grāmatā „Piezīmes par māsas praksi”(1869.) viņa uzsver, ka māsām jākoncentrē uzmanību uz pacientu, nevis slimību.

 F. Naitingeila aprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaņas), galva (teorētiskās zināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pret pacientu.

F. Naitingeile mira 1910. gada  13. aprīlī 90 gadu vecumā.

Plašāka informācija skat. Florence Nightingale : the Lady with the Lamp

FLORENSAS NAITINGEILAS MODELIS PACIENTU APRŪPĒ

Pacientu aprūpe ir vērsta uz personu

Persona dzīvo un apzinās pasauli caur saviem sajūtu centriem

Sajūtu centri un izjūtas rada personas subjektīvo situācijas uztveri

Personas subjektīvam pārdzīvojumam ir tieša ietekme uz bioķīmiskām aktivitātēm  CNS

CNS atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar imūno sistēmu

Negatīvs subjektīvs pārdzīvojums traucē imūno šūnu augšanu un palielina sāpes

Dabīga vide veicina atveseļojošu situāciju un subjektīvu labsajūtu

Pacientu aprūpe to veicina

Māsa savā darbā lieto savus uztveres orgānus un radošo pieeju

Literatūras avoti:

  1. B. Nielsen, K. Torp- Jensen, Nursing process theories, lectures, Bornholm medical college, 1995.
  2. Priede Kalniņa Z. „Māsas prakse,  pamatota teorijā”, WI USA, 1998
  3. The nurse, client and health care enviroment, The profession of nursing, 1999.

Komentējiet