Florence Naitingeile (Nightingale)
Atslēgvārdi: Florence Naitingeile, Florence Nightingale, māszinību teorija, Pacientu aprūpe
ANO pasludinājusi 2010. gadu par Starptautisko Māsu gadu
2010. gadā ir māszinību teorijas pamatlicējas Florences Naitingeiles nāves simtgade
Florence Naitingeile (Nightingale) 
Dzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā.
Uzauga un ieguva privātu, labu izglītību Anglijā, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeile apmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus žēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcas direktrisi Londonā. Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem kara slimnīcā Turcijā. Tur viņa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainoto aprūpē. Pēc kara Naitingeile Anglijā noorganizēja pirmo žēlsirdīgo māsu skolu pie Svētā Tomasa slimnīcas.
F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana un slimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt svaigu gaisu, gaismu, siltumu, tīrību, klusumu, adekvātu uzturu (F. Naitingeile 1860.) Pacienta novērošana un datu ievākšana ir saistīta ar pacienta veselības stāvokļa un vides faktoru savstarpējās iedarbības novērtēšanu. Savu pieredzi, kopjot ievainotos karavīrus Krimas kara laikā, viņa pielietoja, aprakstot higiēnas un sanitārā stāvokļa nozīmi pacientu aprūpē. Naitingeilas „Aprakstošā teorija” informēja māsas domāt, ka aprūpes process ir akcentēts uz pacienta un vides saistību. Māsas pienākums ir sagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba viņam palīdzētu.
Savos darbos viņa aicināja māsas darboties klienta labā. Viņas darbības principi ietvēra praksi, pētniecību un izglītību. Naitingeila mācīja un pielietoja aprūpes procesu, uzsverot, ka „vitālo funkciju novērošana un novērtēšana nav informācijas un faktu uzkrāšana, bet tā notiek ar mērķi, lai glābtu dzīvību, uzlabotu veselību un radītu komfortu”. Grāmatā „Piezīmes par māsas praksi”(1869.) viņa uzsver, ka māsām jākoncentrē uzmanību uz pacientu, nevis slimību.
F. Naitingeila aprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaņas), galva (teorētiskās zināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pret pacientu.
F. Naitingeile mira 1910. gada 13. aprīlī 90 gadu vecumā.
Plašāka informācija skat. Florence Nightingale : the Lady with the Lamp
FLORENSAS NAITINGEILAS MODELIS PACIENTU APRŪPĒ
Pacientu aprūpe ir vērsta uz personu
↓
Persona dzīvo un apzinās pasauli caur saviem sajūtu centriem
↓
Sajūtu centri un izjūtas rada personas subjektīvo situācijas uztveri
↓
Personas subjektīvam pārdzīvojumam ir tieša ietekme uz bioķīmiskām aktivitātēm CNS
↓
CNS atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar imūno sistēmu
↓
Negatīvs subjektīvs pārdzīvojums traucē imūno šūnu augšanu un palielina sāpes
↓
Dabīga vide veicina atveseļojošu situāciju un subjektīvu labsajūtu
↓
Pacientu aprūpe to veicina
↓
Māsa savā darbā lieto savus uztveres orgānus un radošo pieeju
Literatūras avoti:
- B. Nielsen, K. Torp- Jensen, Nursing process theories, lectures, Bornholm medical college, 1995.
- Priede Kalniņa Z. „Māsas prakse, pamatota teorijā”, WI USA, 1998
- The nurse, client and health care enviroment, The profession of nursing, 1999.