medkursi.lv

Profesore Jana Pavāre atklāj, ka jautājumu ir vairāk kā atbilžu

https://www.la.lv/berni-slimo atskirigi?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1876465752

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, šobrīd Covid-19 infekcija apstiprināta 7,8 miljoniem pasaules iedzīvotāju, no tiem tikai 1–2% jaunākiem par astoņpadsmit gadiem.

Latvijā Covid-19 diagnosticēts 70 bērniem.

“Slimo arī bērni, tikai viņiem slimība biežāk norit bez simptomiem vai tie ir mazāk vai citādi izteikti nekā pieaugušajiem,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, asociētā profesore Jana Pavāre, aicinot vecākus būt modriem un sekot līdzi savu bērnu fiziskajai un psihoemocionālajai pašsajūtai arī pēc ārkārtas situācijas beigām.

Cik daudz Latvijas bērnu ārstiem izdevies uzzināt par Covid-19?

1. Pavāre: Jau kopš slimības uzliesmojuma Uhaņā Ķīnā meklējam jaunāko informāciju par šīs slimības norisi bērniem. Līdz šim medicīnā vēl nav bijusi situācija, kad tā tik strauji tiktu papildināta. Ar katru jaunu zinātnisko publikāciju labāk iepazīstam šo slimību.

Pirmā publikācija par Covid-19 norisi bērniem parādījās februārī respektablā medicīnas žurnālā “JAMA”. Tajā bija publicēti dati par 72 000 Covid-19 pacientiem, no kuriem 1,2% bija bērni vecumā no 10 līdz 19 gadiem, bet 0,9% – jaunāki par 10 gadiem. Saslimušo vidū bija viens nāves gadījums.

Arī nedaudz vēlāk, analizējot vairāk nekā 150 000 laboratoriski apstiprinātu saslimšanas gadījumu ASV, statistika bija līdzīga – 1,7% no tiem bija bērni.

Secinājums – bērni, iespējams, inficējas tikpat bieži kā pieaugušie, bet viņiem slimība biežāk norit bez vai ar nelieliem simptomiem, arī letālo gadījumu skaits ir pavisam neliels.

No vienas puses, tā ir laba ziņa, bet, no otras – rada jaunus jautājumus. Piemēram, kādēļ pieaugušajiem un bērniem slimības norise atšķiras, vai bērni bez simptomiem citus inficē tāpat kā tie, kuriem slimības pazīmes ir ļoti izteiktas, kāpēc nelielai daļai saslimušo attīstās ļoti smaga, tikai bērniem raksturīga slimības gaita – pediatriskais signālsistēmu iekaisuma sindroms.

Kādi slimības simptomi raksturīgi bērniem?

Lai gan sākotnēji par Covid-19 klasiskajām pazīmēm mēdza uzskatīt drudzi jeb paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu, sāpes kaklā, elpas trūkumu, pieaugot zināšanu apjomam, top skaidrs, ka šīs pazīmes nebūt neizpaužas visiem, it īpaši bērniem.

Mazāk nekā pusei saslimušo bērnu ir paaugstināta temperatūra, arī klepus un kakla sāpes nemaz nav tik biežs simptoms.

Slimība viņiem nereti izpaužas ar gremošanas sistēmas traucējumiem: vēdersāpēm, sliktu dūšu, vemšanu, šķidru vēdera izeju. Gandrīz trešdaļa bērnu sūdzas par galvassāpēm, ceturtā daļa – par muskuļu sāpēm, nogurumu, aizliktu degunu, pēkšņu garšas un smaržas sajūtas zudumu.

Tās ir pazīmes, kuras bērni nereti paši nepiefiksē, kuras viņiem ir grūti aprakstīt un izstāstīt, tāpēc ārstiem, izmeklējot jebkuru akūti slimu bērnu, jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā izveidots īpašs Covid-19 klīniskās diagnostikas algoritms bērniem, lai nepalaistu garām nevienu saslimušo.

Līdz šim pie mums ārstējušies septiņi Covid-19 pacienti, pieci no viņiem – stacionārā. Slimības gaita bija viegla un vidēji smaga, vienam no viņiem bija arī nei­roloģiski simptomi.

Īpašā riska grupā iekļauti pacienti ar hroniskām slimībām. Vai tas attiecās arī uz bērniem?

Jā, saistībā ar Covid-19 izdalītas vairākas riska grupas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Pirmkārt, bērni līdz gada vecumam, tādēļ visiem zīdaiņiem, kuriem ir drudzis, jāveic Covid-19 tests. Otrkārt, bērni ar hroniskām saslimšanām, kuru dēļ slimība varētu noritēt smagāk.

Pirmajā vietā ir cukura diabēts, tam seko bronhiālā astma un citas hroniskās plaušu slimības, kā arī kardiovaskulārās saslimšanas, piemēram, iedzimtās sirdskaites un hematoonkoloģiskās saslimšanas.

Treškārt, bērni, kuri saņem imūnsupresīvo jeb imunitāti nomācošu terapiju vai kuriem ir iedzimts imūnās sistēmas deficīts. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem papildu risks ir adipozitāte jeb aptaukošanās. Visiem pacientiem no paaugstinātā riska grupām, kuri ierodas mūsu slimnīcā uz plānveida ārstēšanu, tiek veikts Covid-19 tests.

Dzirdēts viedoklis, ka bērni ir “pastnieki”, kuri paši neslimo, bet nodod infekciju pieaugušajiem.

Lai atbildētu uz jautājumu par bērnu transmisijas potenciālu, nepieciešami papildu pētījumi, kuros plāno piedalīties arī Latvijas ārsti. Bērniem slimība norit bez simptomiem vai vieglā formā, taču šobrīd mēs vēl skaidri nezinām, vai bērni spēj būt infekcijas pārnesēji, piemēram, apmeklējot skolu.

Vācijas un Lielbritānijas mediķu kopīgā pētījumā pausta atziņa, ka šis potenciāls tomēr būtu jāņem vērā. No vienas puses, bērniem slimība norit asimptomātiski, tas nozīmē, ka viņi neklepo, arī plaušu un izelpotā gaisa tilpums viņiem ir mazāks nekā pieaugušajiem, bet, no otras puses – bērni ir fiziski aktīvi, skraida, tātad straujāk elpo, turklāt viņiem ir grūtāk ievērot distanci, ir ciešāki sociālie kontakti.

Vai bērnu vasaras nometnēs iespējams un vai vispār vajag ievērot distancēšanos? Bērni taču ir tik kustīgi…

Vadlīnijās bērnu nometņu rīkotājiem minēta virkne prasību, kuras jāizpilda vēl pirms ierašanās nometnē – gan ārsta apmeklējums, gan Covid-19 analīzes veikšana, kā arī profilaktiskie pasākumi, kuri jāveic pēc ierašanās nometnē, piemēram, temperatūras mērīšana, regulāra elpceļu saslimšanu simptomu pārbaude, tiek rekomendēts aktivitātes organizēt svaigā gaisā, ievērot samazināto bērnu skaitu grupās, distanci vienam no otra.

Protams, distancēties nav viegli, bet arī to var pārvērst par spēles elementu. Svarīgi, lai pret šiem drošības pasākumiem nebūtu vieglprātīga attieksme.

Mūsu slimnīcā ārstiem un medicīnas māsām tiek izdalītas piespraudes ar uzrakstu: “Sargi sevi un citus!” Atbildīgo, kuri mainās ik dienas, pienākums ir uzraudzīt drošības noteikumu ievērošanu – distancēšanos, masku valkāšanu, roku mazgāšanu. Tā ir iespēja draudzīgā formā nostiprināt jaunas uzvedības iemaņas, kuras būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Vai ilgstošā uzturēšanās mājās, neļaujot bērniem tikties ar vienaudžiem, piedalīties interešu pulciņos un sporta nodarbībās ārkārtas situācijas laikā neatstās negatīvas sekas arī uz bērnu emocionālo veselību?

Jā, tas noteikti atstās ietekmi uz bērnu emocionālo veselību. Taču ir dažādas situācijas – bērns pats ir Covid-19 pacients vai arī ievērojis valstī noteiktos ārkārtas situācijas noteikumus. Bet kopumā, lai arī bērni modernās tehnoloģijas lieto brīvi un labprāt, tomēr sazināties ar draugiem vai skolotāju vienīgi ar datora vai viedtālruņa palīdzību nav normāli.

Turklāt jāņem vērā, ka viņiem nācies saskarties ar informāciju par draudīgu jaunu, līdz šim nezināmu infekciju, no kuras mirst daudzi cilvēki.

Arī pieaugušie ne vienmēr varēja izskaidrot notikumu gaitu un prognozēt, kā tie attīstīsies. Jāņem vēl vērā arī tas, ka ieteikums palikt mājās veicināja bērnu mazkustīgumu, bet stress palielina apetīti. Tas varētu radīt sekas, par kurām vecākiem tagad vajadzētu padomāt.

Mēs, pediatri, esam nobažījušies arī par hroniski slimiem bērniem, kuri nav bijuši pie speciālista laikā, kad bija pārtraukta ambulatorā pieņemšana. Gribu aicināt neatlikt apmeklējumu, jo visi ārsti ir pieejami un mūsu konsultatīvajā poliklīnikā ieviesti stingri drošības pasākumi.

Kas jums pašai jaunajā slimībā šķiet “lielais nezināmais”?

Pēdējā laikā pieaug publikāciju skaits, kurās norādīts, ka pieaugušajiem pēc akūtā slimības perioda beigām atlabšanas process nav tik straujš un pilnvērtīgs kā pēc parastas vīrusu infekcijas, piemēram, gripas.

Ilgstoši saglabājas gan nogurums, gan klepus, gan problēmas ar kuņģa un zarnu traktu, gan citi simptomi.

Īpaši tiek uzsvērta kognitīvo funkciju, piemēram, atmiņas, slodzes tolerances, pazemināšanās. Arī Latvijā pieaugušajiem pacientiem ir šādas problēmas, tādēļ vēlamies noskaidrot, cik pilnvērtīgi atveseļojušies bērni. Lai to izdarītu, mūsu slimnīcā izveidota Covid-19 pacientu dinamiskās novērošanas programma, kurā vēlamies iesaistīt visus Latvijas bērnus, kuri pārslimojuši šo slimību.