Profesora A.Danilāna ieteikumi veselīgai dzīvei
Atslēgvārdi: Gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Daņilāns, veselīga dzīve
Profesors A. Danilāns
7 ieteikumi veselīgākai dzīvei no profesora Anatolija Danilāna
Lai jauns gads iesākas ar jaunām zināšanām, kā ēst – un tātad arī dzīvot – labāk.
Pēdējā laikā Latvijas internetus pārņēmusi sajūsma par gastroenteroloģijas profesora Anatolija Danilāna ieteikumiem. Un pareizi dara – jo Danilāns nerunā muļķības un neko sliktu nekad neieteiks. Turklāt viņa dzīvesprieks un pat vidējam latvietim saprotamie skaidrojumi ir absolūti lieliski. Apkopojām internetā atrodamās labās lietas.
- UZŅEM ŠĶIEDRVIELAS
Šķiedrvielas ir svarīga ēdienkartes sastāvdaļa, kas nepieciešama veselam vēderam un pareizai zarnu darbībai. Šķiedrvielas ir divu veidu – tās, kas gremošanas traktā sadalās – auzas, dārzeņi, zaļbarība, pākšaugi augļi. Otras ir tās, kas netiek sagremotas un tiek izvadītas no organisma – klijas, linsēklas, nātres. Un vēderam ir nepieciešamas abas. Kā teic profesors, “augļos un dārzeņos ir šķiedrvielas, un zinātnieki atklājuši, ka tās dziedē ne tikai zarnu traktu, bet arī pasargā no diabēta, uzlabo aknu, ādas, smadzeņu veselību. Pats labprāt graužu tomātus, kāļus, brokoļus.”
- NEBAIDIES NO TAUKIEM
Lai arī pagātnē tauki tika pasludināti par sliktiem, pēdējo gadu pētījumi liecina, ka organismam tauki ir vajadzīgi vairāk, nekā agrāk šķitis. Profesors Danilāns nenoliedz arī speķa, sviesta un krējuma ēšanu. Taču, protams, jāuzmanās cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs – viņiem sviesta un krējuma vietā vajadzētu izvēlēties olīveļļu. “Taukskābes vēl neizzinātā veidā sadarbojas ar zarnu baktērijām un stiprina mūsu organismu. Tauki nebojā sirdi, tauki nav asinsvadu sklerozes īstenie izraisītāji, tauki nebojā aknas un citus gremošanas orgānus. Protams, dzīt zarnās treknumu, līdz vēmiens nāk, nav prāta darbs. Bet tikpat glupi ir pilnībā atteikties no treknumiņa. Speķītis un taukvielas ir labie zēni.”
- NEJŪTIES SLIKTI PAR RĪTA KAFIJU
Kā teic profesors, kafija stiprina aknas un pasargā kafijas cienītājus no aknu un resnās zarnas vēža, kā arī dziedē asinsvadus. Turklāt, tā esot atzīta par veselīgāku nekā tēja. Var dzert gan maltu pupiņu kafiju, gan šķīstošo, taču kafijai bez kofeīna nav organisma stiprinošu spēju Izklausās labi!
- RŪPĒJIES PAR D VITAMĪNU
“Pēdējā laikā pierādīts, ka D vitamīns ne tikai stiprina kaulus, bet arī dziedē aknas, sirdi un asinsvadus. D vitamīns atrodams mencu aknu eļļā, lašos, augos, šitaki sēnēs. Ar ēdienu uzņemam mazāk vērtīgi D2 vitamīnu, vērtīgo D3 ražojam paši, izmantojot holesterīnu. Saulīte liek ādā veidoties D vitamīnam, kas labvēlīgi ietekmē zarnu, aknu, sirds un asinsvadu veselību. Protams, pārspīlēt un no pārsauļošanās iedzīvoties ādas vēzī nevajag. Tomēr, ļoti sargājot sevi no saules un iespējamā ādas vēža, var tikt pie citām ar D vitamīna trūkumu saistītām vainām. Ja nu, saulē dzīvojot, ādā rodas kāds aizdomīgs veidojums, žigli jādodas pie ādas ārsta, lai pārbauda, un, ja tas ir kas ļaundabīgs, to laikus var izārstēt.”
- DZER ŪDENI (TAČU NEĶER KREŅĶI PAR ŠO)
Organismam ūdens ir ļoti nepieciešams, taču tāpēc nav jānomoka sevi ar ūdens dzeršanu. “Ja bez īpašas piepūles diennaktī varat salietot 1,5 – 2 litrus ūdens, tad dariet to. Par varītēm ūdens nav jādzer. Malkojiet diennakts laikā tik daudz ūdens, cik tīk un vēl mazdrusciņ. Ja ārsta rekomendētie litri nesanāk – nebēdājiet.”
- REIZĒM IEDZER ARĪ SARKANVĪNU (NELIELĀ DAUDZUMĀ!!!)
Lietots nelielā daudzumā, sarkanvīns stiprina aknas un asinsvadus. Ir arī zinātniski pētījumi, kas pierāda – tā sastāvā esošais resveratrols aizkavē novecošanās procesus. Tiesa, profesors velta skarbus vardus Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas kultūrai, kurai saprātīgas iedzeršanas vietā piekopj nodzeršanos. Ja tev ir noslieces uz alkoholismu, varbūt tomēr vīns veselības stiprināšanas nolūkos nebūs labākā izvēle.
- NEVAIRIES NO PIENA
Lai arī pašam profesoram vēl nesen šķita, ka piens nav tas labākais, ko ēst, zinātnieki ir reabilitējuši piena produktus. Piena produkti satur kalciju, kas īpaši vajadzīgs bērniem un visa vecuma sievietēm veselu kaulu uzbūvei. Ja svaiga piena lietošana uzturā rada vēdera problēmas, vienmēr var izvēlēties skābpiena produktus, sieru un citus gardumus.
- ĒD OLAS
Ja ar olu ēšanu nepārspīlē, olas var būt vērtīgs papildinājums ēdienkartē. Tās satur daudz olbaltumvielu un vitamīnu. Runas par holesterīna vielmaiņas un asinsvadu sklerozes problēmām olu dēļ izrādījušās nepamatotas. “Kāds mans radinieks, kas audzēja vistas, savulaik lūdza, lai pārāk nekritizēju olas. Izrādījās, viņam jau tad bija taisnība, kad zinātnieki to vēl nebija apstiprinājuši.”
- UZŅEM OMEGA TAUKSKĀBES
Šīs taukskābes stiprina asinsvadus un sirdi. Tās ir zivīs un augu eļļās. Omega trīs taukskābju regulāra lietošana organismā samazina citu (mazāk vērtīgu) taukskābju daudzumus un dominē omega trīs taukskābes.
- NEBAIDIES NO ASAJIEM PIPARIEM
“Daudzi lasītāji to uzskatīs par ēverģēlību, jo pipari kairina kuņģa- zarnu traktu. Izrādās, ka zarnās atrodas kapsaicīna nervu gali, kuri dod impulsus muguras smadzenēm, tie, savukārt, galvas smadzenēm un mēs sajūtam dedzinošo sajūtu, bet nesen atklāts, ka šai ķēdei ir turpinājums – impulsi atgriežas zarnu gļotādā, kur sadara brīnumu lietas. Tātad pipari ne vien svilina, bet arī ārstē.”
- NELIETO CUKURU UN KŪKAS
Danilāna kungs pats dzer kafiju bez cukura, un saldos dzērienus min pie nevēlamajiem produktiem. Arī kūkas: “Kūkas vispār ir drausmīga lieta. Cukurs jeb saharoze bojā asinsvadus, vielmaiņu, veicina lieko svaru, bet kūkās vēl ir daudz neveselīgu tauku.” Saki nē Cielaviņai!
- JA ĻOTI GRIBAS ĒST VAKARĀ – ĒD
Danilāns kliedē mītu arī par it kā neveselīgo vakara un nakts ēšanu. „Neveselīgums slēpjas nevis vēlumā, bet tāpēc, ka kopā iznāk par daudz ēdiena un kaloriju. Ēdu gan vēlos vakaros, gan reizēm pielienu pie ledusskapja naktī,” atzīstas profesors.
- KĀRTĪGI IZGULIES
Arī veselīgam miegam ir liela nozīme. „Lieki gulšņāt nevajag, bet vismaz 7 stundas miegam vajadzētu atvēlēt. Man pietiek ar 7 – 8 stundām miega,” skaidro dakteris un iesaka katram gulēt tik, cik organisms prasa.
- ESI PRIECĪGS!
Ne mazāk svarīgi par fizisko izkustēšanos ir arī galvas treniņi, uzsver profesors. “Regulāri grozu Rubika kubu, minu sudoku mīklas, spēlēju šahu. Ja ir kādas bēdas, tad ātrāk kāpju no tām ārā. Nepatikšanas nevajag ilgi malt pa galvu, labāk izkustēties, izstaigāties un pārslēgties uz kaut ko pozitīvāku,” iesaka Danilāns.
- NEMUĻĶOJIES AR DIĒTĀM
Profesors neatbalsta ne nakteņu dzimtas augus nosodošo makrobiotiku, ne asinsgrupu diētu, ne kādas citas kategoriskas pārmērības: “Visas tās ir pilnīgas muļķības, kurām nav nekāda zinātniska pamatojuma. Šādos gadījumos es stāstu anekdoti par ebreju, kas tirgū pārdod kārnu gaili un prasa simts latu. Kāpēc jūs par tādu kārnu gaili tik daudz prasāt? Naudu vajag. Tāpēc jau visas šīs diētas tiek izgudrotas, jo naudu vajag to autoriem un šo diētu ieteiktās pārtikas ražotājiem. Piemēram, vegānu diēta ir kaitīga, bet ļoti dārga.”
- NEAIZRAUJIES AR VITAMĪNIEM
Zivju eļļa un papildus uztura bagātinātāji ir vajadzīgi bērniem, bet pieaugušajam, kam ir veselīgs dzīvesveids un daudzveidīgs uzturs, tie papildus nav jāuzņem. “Lieli salīdzinošie pētījumi apliecina to, ka, piemēram, papildus lietojot C vitamīnu, cilvēka mūža ilgums nemainās. Toties beta karotīns, E vitamīns un vēl daži citi antioksidanti mūžu saīsina. Tie, kas pavasaros gāja papildināt savus krājumus, nomira agrāk nekā tie, kas ar šādām lietām nemuļķojās. Veselam cilvēkam pārtikas piedevas nav vajadzīgas – tā saka profesors.”
- NOTEIKTI SPORTO!
“Pat vispareizākās ēšanas paradumi bez fiziskajām aktivitātēm zaudē lielāko daļu savas jēgas. Tikai tad ir kāds rezultāts, ja pareiza, pilnvērtīga un daudzveidīga ēšana iet kopā ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Cilvēka organismam tas, ko viņš apēd, ir arī jānosvilina nost, strādājot muskuļiem. Zinātne saka, ka fiziskai aktivitātei jābūt divu veidu. Ikdienas kustības, bez īpašas nosvīšanas. Piemēram, vairāk staigāšanas, mazāk pie stūres. Bez šīm ikdienas kustībām nepieciešamas slodzes aktivitātes divas trīs reizes nedēļā, kas liek sirdij straujāk sisties un pat iesvīst. Svarīgi ir nosvīst un darboties vismaz stundu, lai vielmaiņa var pārslēgties un ķermenis var iztīrīties no sārņiem. Pie šīm slodzes aktivitātēm gan jāpierod pakāpeniski bez strauja slodzes kāpuma. Nav svarīgs sporta vai fiziskās aktivitātes veids. Svarīgi ir izvēlēties to, kas pašam patīk. Kāpēc tas svarīgi? Tāpēc, ka šai fiziskajai aktivitātei ir jābūt uz visu mūžu, tāpat kā pareizai ēšanai.”
Ķeramies klāt! Kurš pievienosies?
Avoti: daugavasbalss.lv, kasjauns.lv, nra.lv, la.lv, apollo.lv.