Sveiciens Latvijas svētkos!

Mums ticis viszilākais ezers

Un rudākais rudzu lauks.

Visbaltākā bērzu birze,

Vismelnākais rupjmaizes klaips.

Un tieši Latvijai ticis

Vissvētākais debesu jums,

Jo savu visskaistāko zemi

Dievs ir atdevis mums.     /L. Vāczemnieks/

 

Piemini Latviju

Latvi, lai kurā zemes daļā tu nonāktu, – piemini Latviju!

Nekad un nekur savā mūžā tu nedzirdēsi skaistāka vārda par šo. Tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt šo valsti, kas šo vārdu nes.

Ja esi tēvs, paud to saviem bērniem, ja esi māte, dziedi par viņu pie savu bērnu un mazbērnu šūpuļiem. Bet, ja esi bērns, kas dzimis trimdā – nerimsti taujāt par šo zemi savus vecākus. Latvija lai tavās domās un iedomās ir kā tāla, brīnišķīga sala pasaules jūrās, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam tavam skatam. Diena vai nakts, vakars vai rīts, piemini viņu, iemīli arvien dedzīgāk.

Atceries tikai! Vai vēl citur atradīsi tādu pavasari, kur saulē tā kvēlo baltās bērzu birzis pumpuros? Kur vēl citur tie plaukstot tā smaržo? Gadalaikiem nākot un ejot – piemini Latviju!

Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā.

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.

Jānis Jaunsudrabiņš

 

Komentējiet