Darba pieredze Vācijā
Jekaterina Šeidere
Mana darba pieredze Vācijā
Kā jau visiem tiem, kuri uzsāk darbu ārzemēs, sākums nebija viegls. Ar mani bija tāpat.
Sākumā sāku strādāt kādā Senioru rezidencē par virtuves apkopēju, kaut gan pati esmu medmāsa, vienkārši, slikta valodas līmeņa dēl mani nepieņēma uzreiz par medmāsu. Manos pienākumos, ietilpa trauku mazgāšana, virtuves uzkopšana, maizīšu smērēšana un senioru barošana.
Vairāk esmu strādājusi ar senioriem, kuriem ir demence. Šādiem senioriem ir svarīgi, lai viņus ēdina tie cilvēki, kurus viņi jau pazīst, tāpēc man blakus sēdēja kolēģe un visu laiku ar senioriem runāja: “viņa ir laba”, “viņa neko sliktu nedarīs”, viņa jūs tikai paēdinās” utt. Viņa runāja ar senioriem tikmēr, kamēr es viņus baroju!
Pēc diviem mēnešiem mani paaugstināja 🙂 Biju māsas palīgs, bet bija jau vieglāk ar senioriem sadarboties, jo viņi bija pie manis pieraduši pa to laiku, kad strādāju virtuvē. Darbs bija vienkārši nenormāls! Visu laiku kāds slims un kāds bija jāaizvieto. Tā es tur vēl četrus mēnešus nostrādāju. Tad man viena kolēģe saka, ” tu taču vēl jauna, nepaliksi tu taču te 20 gadus strādāt, ej un mēģini ko jaunu, jo te tu vienkārši sajuksi prātā”. Ieteica viņa man vienu Aprūpes centru/ Pansionātu. Aizgāju uz pārrunām un mani uzreiz pieņēma. Labās ziņas bija tādas ka tas Šefs saka, ” neredzu iemeslu, lai Jūs pieņemt kā palīgu, es jūs ņemšu kā medmāsu”. Man lieli prieki! Vienīgais viņiem tobrīd bija vakance tikai uz nakts maiņām. Bija bail, bet es pamēģināju un man iepatikās 🙂 Mēs bijām divas uz +- 95 iedzīvotājiem (kāds stājās iekšā, kāds rakstījās ārā tāpēc +- 95). Medmāsa un māsas palīgs, tas bija arī viss! Pansionātam ir četri stāvi. Man bija jāstrādā pirmajā un ceturtajā, mana kolēģe bija otrajā un trešajā. Pa nakti bija jāiziet trīs apļi. Kamēr izgājām pirmo apli, iedzērām kafiju un vajadzēja uzreiz sākt otro apli un ar trešo tā pat. Mūsu pienākums bija ieiet pie katra iedzīvotāja (Vācijā pansionātos nesauc cilvēkus par pacientiem) un paskatīties, pajautāt vai viss ir labi. Smagus un guļošos cilvēkus vajadzēja sakopt un pagriezt uz labo vai kreiso sānu un tā katru apli. Tad bija vēl “čupa” ar visādiem papīriem jāsaraksta un maiņas beigās pašu svarīgāko bija vēl jāieraksta datorā, piemēram, vai kādam bija augsta temperatūra, vai kāds bija izkritis no gultas, vai kāds tika aizsūtīts uz slimnīcu vai arī ir kāds nomiris. Darbs atkal nebija no vieglākajiem, bet man ļoti patika, ka vajadzēja nedēļu strādāt un nedēļa bija brīva.
Teiciens: visur ir labi kur mēs neesam! Nav patiess! 🙂
Pirms aizbraucu uz Vāciju, biju strādājusi Gaiļezerā, 7. nod. Tur vajadzēja daudz ņemt asins analīzes un likt sistēmas, dievināju šo nodarbi, bet kad aizbraucu prom biju ļoti izbrīnīta ka parasta medmāsa nedrīkst durt vēnās Vācijā. Cik žēl!!! Ļoti pietrūks šī nodarbe.
Pašlaik atrodos ar bērniņu mājās, bet netaisos apstāties uz sasniegtā. Kad bērniņš ies uz bērnudārzu, meklēšu darbu slimnīcā. Vācijā tā pat kā Latvijā, visu laiku trūkst personāla.
Uzskatu ka Pansionāts ir ļoti laba vieta darba sākumam un valodas uzlabošanai, jo veciem cilvēkiem vienmēr gribas par kaut ko parunāt! 🙂