Anatolijs Danilāns par vēdera uzpūšanos

  1. oktobrī 09:40 Zane Timpare

Skaties.lv/ žurnāls Ieva katies.lv/sievietei/labsajutai/anatolijs-danilans-par-vedera-pusanos-no-pupam-un-zirniem-reizem-rodas-tadas-gazes-ka-kakiti-var-nosaut/?utm_source=draugiem&utm_medium=link&utm_campaign=social&utm_content=free

  

Profesors A. Danilāns

Profesors A. Danilāns

       Ar vēdera uzpūšanos ir kā teicienā: paēdušais neēdušo nesapratīs. Proti – tiem, kam šī lieta nav aktuāla, šķiet: kas gan tur liels, ja drusku uzpūšas vēders?! Savukārt tie, kas bieži ikdienā piedzīvo šo diskomfortu, zina, cik tas var būt nepatīkami. Jūties kā piepūsts balons, un vēders arī izskatās pāris numuru lielāks nekā parasti, iekšā burkšķ un urkšķ, arī sāp. Tāpēc profesors vispirms uzsver, ka saprot, cik ļoti šie notikumi spēj bojāt garastāvokli un pašsajūtu.

Zinātnieki pierādījuši – daudziem, kam ikdienā pūšas vēders, ir stiprāka imunitāte! Un tas atsver gandrīz visas ciešanas. Šie cilvēki retāk slimo ar vīrusu un baktēriju izraisītām slimībām – iesnām, klepu, arī angīnu. Īpaši šī priecīgā ziņa attiecas uz tiem, kuru vēdera pūšanās iemesls ir pārlieku jutīgs zarnu trakts (ko tas nozīmē – tālāk tekstā), arī kāda produkta nepanesamība. ”Zarnās ir izvietota daļa šūnu, kas atbild par imunitāti. Tās izdala ļoti spēcīgas aizsargvielas, kas gāž no kājām ļaunās baktērijas. Šie notikumi labvēlīgi ietekmē vispārējo imunitāti. Reizēm gan imūnās šūnas sargā tik stipri, ka no tā cieš pašas zarnas, kļūdamas jutīgākas pret kairinājumiem, arī ēdienu, un atbildes reakcija – vēdera uzpūšanās,” skaidro profesors.

Vēders pūšas visiem – arī slaveniem dziedātājiem, ministriem un prezidentiem. Tikai citi šo uzpūšanos pamana, citi – ne. Jo tuvāk vakaram, jo vairāk var būt sapūties vēders – tajā sakrājas gan dienā apēstais, gan piedzīvotais stress. Par gāzu klātbūtni liecina arī tas, ka dienas otrajā pusē esam apaļīgāki nekā no rīta. To uzskatāmi demonstrē drēbes – ciešāk piegulstot ķermeņa apkārtmēriem. Daļa gāzu izskrien laukā ar zirņu bisi, daļa paklusām izdalās nakts laikā.

Daudziem cilvēkiem zarnu trakts ir ļoti jutīgs jeb hipersensitīvs

Viņi tad arī visbiežāk sūdzas par vēdera uzpūšanos. Turklāt pētījumi pierāda, ka gāzu viņiem zarnu traktā nemaz nav vairāk par tiem, kam vēders raizes nesagādā. Zarnu trakts gluži vienkārši saasināti reaģē. Zarnu trakta jutīgums var palielināties pēc pārslimotas infekcijas, tas var būt arī iedzimts. Tad saveras ķēdīte: piemēram, ja uzpūstā balona lieta ir aktuāla mātei, ar to bieži nākas sadzīvot arī meitai. Turklāt nereti vēders pūšas no visa kā jeb nevar sazīmēt vienu konkrētu produktu, pēc kura apēšanas sākas nepatikšanas. Tiem, kam ir ļoti jutīgs zarnu trakts, vislabākās zāles būs: saruna ar labu dakteri, mierinājums, ka zem uzpūšanās neslēpjas slikta slimība, tik liela nekoncentrēšanās uz vēdera uzpūšanos un nestresošana par to, iespējams, mazāks ēdiena daudzums vienā ēdienreizē. Specifiskus medikamentus parasti nerekomendē. Taču – ja uzpūšanās ļoti sit pa nerviem, reizēm var iedzert kādu oglīti, enterolu. Šie medikamenti mazinās gāzu veidošanos un diskomfortu vēderā. Īpaši noderēs, ja jādodas uz pasākumu vai gaidāmas citas sabiedriskās aktivitātes.

Vainīga var būt kāda produkta nepanesamība

Un tad tiešām vēderā palielinās gāzu daudzums. Visbiežāk nepanesamību rada dažādi cukuri, piemēram, piena cukurs jeb laktoze. Organisms to nespēj sašķelt, laktoze turpina garlaikoties zarnās, kļūstot par lielisku maltīti baktērijām, kas, kā saka profesors, to ēd laizīdamās un pēc tam izdala gāzes. Tāpēc, ja ikdienā reizēm neganti piepūš vēderu, vērts apdomāt, pēc kura produkta tā notiek visbiežāk – šādi mēģinot noķert vainīgo. Grēcinieks gan uzreiz nav jāizraida pavisam – vienīgi jāēd mazāk. Tāpat jāpavēro – vai uzpūšanās tiešām mazinās un arestēts īstais? Profesors bilst: ”Bieži vēršas pret kādu konkrētu produktu, nelieto gadiem, taču beigās izrādās, ka tas bijis aplami, jo vēders pūšas tāpat vai arī tam ir cits iemesls. Īsto vaininieku nemaz nav tik viegli atrast, un, ja nedaudz pūš, iesaku arī nemeklēt.” Ja nu uzpūšanās tomēr ir mokoša, noderēs produktu saraksts, ko organisms nepanes visbiežāk. Piena cukurs jeb laktoze. Atrodas visos piena produktos, izņemot skābpiena – kefīru, paniņas, biezpienu utt. Tie piena nepanesamību neraisa. Vismazāk laktozes no piena produktiem ir sieros. Ja ir nepanesamība, govs pienu uzturā var aizstāt ar sojas pienu. Tomēr, ja vēders no piena pūšas nedaudz, pavisam no piena produktiem atteikties nevajadzētu. Parastais galda cukurs jeb saharoze. Atšķirībā no laktozes saharozi mūsu organisms sašķelt spēj, taču dažkārt slikti uzsūc, tas tad arī provocē gāzes.

Ne velti ir daudz cilvēku, kuriem vēders par sevi atgādina tieši tad, kad apēsts kaut kas salds, – reizēm tas notiek tik zibenīgi, it kā vēders būtu gaidījis šo starta šāvienu.

Augļi jeb tajos esošais cukurs – fruktoze

Diskomforts rodas, jo fruktoze reizēm lēni uzsūcas asinīs, un šis lēnīgums iet pie dūšas baktērijām, kam tādējādi rodas papildu maltīte. Tāpēc no augļiem visriskantākie ir tieši saldie, piemēram, vīnogas. Dažkārt, lai izvairītos no uzpūšanās, cilvēki vīnogas mizo – tas gan nav prātīgi. Miza fruktozi nesatur, turklāt nomizojot vīnogās paliek mazāk šķiedrvielu, tādējādi fruktozi uzņemam koncentrētā veidā.

Sēnes jeb tajās esošais cukurs trehaloze

Sēnes bieži dēvē par smagu, grūti sagremojamu produktu, vainojot tajā esošos sīkstumus un šķiedrvielas. Profesors šos pārmetumus enerģiski noraida: ”Muļķības! Šķiedrvielas vēderu neuzpūš – tas ir sēnēs esošais cukurs, ko organismam grūti sašķelt.”

Pupas, zirņi jeb tajos esošais cukurs rafinoze

”Enzīmu, kas spētu sašķelt rafinozi, nav nevienam cilvēkam, tāpēc no pupām un zirņiem visiem reizēm rodas tādas gāzes, ka kaķīti var nošaut!” joko profesors. Līdzīgi kā par pienu, arī par pārējiem produktiem Anatolijs Danilāns saka: ”Pavisam tos no uztura izslēgt nevajadzētu – tādu vieglu pūtienu jau var pieciest. Citādi jau visi šie produkti, izņemot balto cukuru, ir ļoti vērtīgi.” Tāpat viņš mierina, ka atsevišķu produktu nepanesamība vai sliktāka sašķelšana, nav nekas tāds, par ko jākreņķējas. ”Vienam ir lielāks deguns, citam zilas acis, nākamajam – brūnas. Arī produkta nepanesamība gluži vienkārši ir organisma īpatnība. Noteikti – ne slimība! Tā veselībai nekaitē – tikai pašsajūtai.”

Profesors arī uzskata, ka nav izšķirīgas nozīmes – vai produktu, ar ko organisms nesadzīvo, ēd vienu pašu vai kopā ar citiem. Eksperimentēt un kombinēt varot, kā sirds kāro, galvenais – lai tikai vēders protestē mazāk.

Uzpūšanos var radīt arī nepareiza kuņģa un zarnu trakta darbība, kuras dēļ gāzes sakrājas vienā vietā, piemēram, kādā zarnas līkumā.  Kopējais gāzu daudzums tad var pat nepalielināties, tomēr tās koncentrējas un rada diskomfortu. Diētas ierobežojumi te nederēs, labāk palīdzēs speciāli medikamenti, kas nav kaitīgi un kuri regulē zarnu darbību. Lai noteiktu diagnozi, gan būs nepieciešams ārsta apmeklējums.  Var gadīties, ka diskomfortu var raisīt visi iemesli kopā – pārāk jutīgs zarnu trakts, produkta nepanesamību un gāzu pulcēšanās.

 Palīdzēs fiziskā slodze”Mans skolotājs profesors Rudzītis kādreiz teica – ja zarnu trakts nestrādā kā nākas, tad, kad meitene neredz, liec platāku soli, jo muguras apakšējie muskuļi masē zarnas, neļaujot tām slinkot. Ātri ejot, paātrinās arī asinsrite, līdz ar to asinis labāk pieplūst zarnām, kas arī mudina tās strādāt. Fiziskā slodze ir brīnišķīgs paņēmiens gan uzpūšanās brīžos, gan tās profilaksei,” saka profesors Danilāns.

Cēloņus nevajadzētu meklēt tikai uzturā, dažkārt to veicina pārāk jutīga nervu sistēma. Zinātnieki bieži

 

Komentējiet