Anatolijs Danilāns: Cilvēkam jāēd rupja barība!

  1. septembrī 2016. Anija Pelūde Skaties.lv/ žurnāls Ievas Veselība

http://skaties.lv/sievietei/labsajutai/anatolijs-danilans-cilvekam-jaed-rupja-bariba/?utm_source=draugiem&utm_medium=link&utm_campaign=social&utm_content=free

Profesoru Anatoliju Danilānu dažkārt mīļi dēvē par profesoru Vēderiņu, kurš vislabāk vienmēr spēj atbildēt uz mūžīgo jautājumu: Kas ir laimīgs vēders, un kā pie tāda tikt?

Profesors A. Danilāns

Profesors A. Danilāns

    Profesor, kas tad ietekmē mūsu vēdera labsajūtu, veselību? Uzturs, baktērijas zarnās?

Zinātne ir diezgan dziļi iegrauzusies šajā klintī, un daudzi uzskati, ko līdz šim bijām pieņēmuši kā drošus, neapgāžamus faktus, beidzamo gadu laikā kardināli mainījušies… Es visu, kas ietekmē mūsu gremošanas traktu un kopējo veselību, iedalu labajos zēnos un sliktajos zēnos. Vispirms par labajiem. Tātad mēs papusdienojam, uzturs no kuņģa turpina virzīties uz tievajām zarnām,
kas ir aptuveni 6–9 metrus garas, izstaigā cauri visiem līkumiem, pārstrādājas… Taču mums nevienam nav gremošanas sulu, enzīmu vai fermentu, kas spētu sašķelt vienu konkrē to barības sastāvdaļu – zinātnieki tās sauc par sagremojamām šķiedrvielām. Hmmm, kāpēc sagremojamās, ja jau nevaru tās sagremot?! Bet redz, kas par lietu! Izrādās, mums katram kuņģa zarnu traktā mīt apmēram no pusotra līdz diviem kilogramiem baktēriju. Lūk, šīs baktērijas zarnās labprāt grauž sagremojamās šķiedrvielas un no tām uzražo ko īsti labu – īso ķēžu taukskābes: etiķskābi, propionskābi un sviestskābi.

Kāpēc tās tik labas?

Kuņģa zarnu traktam, tāpat kā citiem orgāniem, ar asinīm tiek pienestas barības vielas, lai tas spētu dzīvot. Taču tikai nesen uzzināju, ka šādā veidā tiek piegādāta tikai puse enerģijai vajadzīgo ēdamvielu. Otra puse, izrādās, kuņģa zarnu traktam tiek no īso ķēžu taukskābēm, kuras to pabaro no resnās zarnas lūmena puses. Kopā ar uzturu mēs apēdam arī nesagremojamās šķiedrvielas, kas iziet cauri visam kuņģa zarnu traktam un tādas pašas iznāk laukā. Atkal cilvēks brīnās – kāda joda pēc ko tādu pa vienu galu štopēt iekšā, lai pa otru galu pēc tam atstātu podiņā?! Un tomēr, tomēr zinātnieki pierādījuši, ka šīs nesagremojamās šķiedrvielas izdara ko ļoti vērtīgu. Agrāk, padomju laikos, bija rindas – gara rinda pēc šņabja vai vistas spārna… Ko Danilāns domāja, rindā stāvēdams, kā jums šķiet? Es domāju: pietiks vai nepietiks?

Un arī zarnu traktā taisnības nav! Īso ķēžu taukskābes nonāk resnās zarnas sākumā, un, kuras epitēlijšūniņas pirmās tiek pie ēdamā, tās arī visu aprij, un tālākajām šūniņām zarnas galā vairs nekas nepaliek.

Tad, lūk, nesagremojamās šķiedrvielas labā vārda nozīmē ir komunistes, jo gādā, lai visiem tiktu vienādi un pietiekami. Nesagremojamās šķiedrvielas iznēsā īso ķēžu taukskābes pa visu resno zarnu, lai tajā valdītu taisnība.

Un kas no šī stāsta jāsecina?

Pirmkārt, visa resnā zarna dabū īso ķēžu taukskābes tikai tad, ja šķiedrvielas – gan sagremojamās, gan nesagremojamās – tiek lietotas vienlaikus.

Otrkārt, priecājieties, ka jūsu resnā zarna ir baigi gudrā. Goda vārds, ļoti gudrs orgāns, par spīti tam, ka mēs uz tās sēžam virsū!

Izrādās, ka pāri palikušās īso ķēžu taukskābes caur to uzsūcas asinsritē, iekļūst aknās un ārstē tās! Es varu saderēt, ka ne vienai vien IEVAS Veselības lasītājai ir taukainas aknas (hepatoze) – tā ir tik bieži izplatīta lieta, ka drīkstu to apgalvot.

Taukainas aknas, dzirdēts, jā..

Ultrasonoskopijas laikā to var labi pamanīt – aknu šūnās hepatocītos parādījušies tauku pilieniņi. Astoņdesmit procentu cilvēku ar taukainām aknām tā arī turpina dzīvot, taču apmēram divdesmit procentiem ģenētikas dēļ slimīgais process virzīsies uz priekšu, veidosies aknu iekaisums, pēc tam fibroze – aknā pavairosies saistaudi, un ar gadiem var pievienoties ciroze, arī aknu vēža risks lielāks. Tāpēc pacienti man ir prasījuši: «Profesor, kādas tablettes es varētu palietot?»

Klausieties uzmanīgi, godīgi saku – pret taukainām aknām nav nevienas tabletes! Tā ir jūsu apmānīšana, ja kāds kaut ko dod vai iesaka ar šādu nolūku.

Patiešām Latvijas aptiekās ir daudz dažādu medikamentu, kas stiprina aknas, piemēram, Essentiale, Essentiale Forte N, Carsil un citi. Tos dēvē par hepatoprotektoriem un var iegādā- ties jebkurā laikā, ārsta recepte nav vajadzīga. Aptiekās pārdod arī dažnedažādus  hepatoprotektorus uztura bagātinātāju veidā… Bet! Neticiet reklāmai! Hepatoprotektoru varēšanu aizsargāt aknas demonstrē tikai zemā zinātniskā līmenī veikti vērojumi. Savukārt ar placebo kontrolētu, salīdzinošu, daudzu centru pētījumu par hepatoprotektoriem vai nu nav, vai arī tie nav spējuši parādīt neviena šī preparāta efektivitāti! Nevienā civilizētā valstī ārstu metodiskajās rekomendācijās nav minēti hepatoprotektori kā medikamenti, kas derētu hronisku aknu slimību ārstēšanai. Nevienā! Es tagad nevēlos iepotēt domu, ka šīs substances ir indīgas. Nē, drīkst lietot, ja gribas, varbūt ASAT un ALAT rādītāji uzlabojas, taču – taukainu aknu mazināšanai no hepatoprotektoriem nekāda labuma nebūs. Kāpēc man vēl šie preparāti tomēr nepatīk? Jo tie cilvēciņu novirza no īstā ceļa.

Hronisku aknu slimību ārstēšanas pamata postulāts ir novērst cēloni, kas bojā aknas.

Hepatoprotektoru lietotāji necenšas to darīt. Pieņemsim, ja cilvēciņš lieto šņabīti par daudz vai arī par daudz ēd un kļuvis apaļīgs, es viņam izrakstu Essentiale, pēc laika satiekamies – jā, analīzes kļuvušas labākas. Un nu pasakiet godīgi – vai laimes pārņemtais slimnieciņš turpinās atteikties no alkohola? Vai viņš turpinās pūlēties mazāk un pareizāk ēst, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm? «Es taču lietoju hepatoprotektoru, līdz ar to viss ir kārtī bā,» viņš spriež. Bet tā ir absurd doma. Ja tu esi tajos divdesmit ļaunajos procentos, tad lieto vai nelieto Essentiale, aknās tauku nekļūst ne par pilienu mazāk.

Mārdadžu eļļa?

Ja labāka jušana, dzer mārdadzi, man nav žēl. Bet neceri, ka ar to tiksi vaļā no taukainas aknas, nē. Zinātnieki to pierādī juši uz liela cilvēku skaita.

Bet ko jūs liekat vietā?

Es jau iesāku stāstīt – īso ķēžu taukskābes. Lūk, tās ir varenas lietas, kas dziedē taukainas aknas! Jocīgi izklausās, bet patiesībā atkritumi no baktēriju galda palīdz aknām. Mūsu aknu šūnas tās ēd un kļūst stiprākas. Labi, ja aknas palabotas, izrādās, ka šīs īso ķēžu taukskābes dodas tālāk, iekļūst sirdī un stiprina to, arī asinsvadus, ādu, smadzenes kļūst gudrākas. Es tagad saviem kolēģiem kardiologiem saku: «Nu ko jūs visu laiku maļat par to holesterīnu?!» Protams, holesterīns ir svarīgs, piekrītu, taču labais augsta blīvuma holesterīns nav vienīgais asinsvadu stiprinātājs, to pašu dara arī īso ķēžu taukskābes. Mīļās meitenes, mīļie puiši, piedzeniet savu organismu pilnu ar īso ķēžu taukskābēm, un jūsu sirds kļūs stiprāka!

Kuros produktos ir visvairāk šo vērtīgo šķiedrvielu?

Pirmā paveida šķiedrvielas – tās, kuras baktērijas aped un no kurām taisa īso ķēžu taukskābes, ir auzas, kartupeļi (vārīti ar visu mizu), pākšaugi, dārzeņi un augļi zaļbarības veidā – vislabāk grauzt. Es jau sen ārstēju slimniekus, un, ja tu viņam pasaki, ka vajadzētu ēst vairāk dārzeņu un odziņu – «Jā, jā, jā, es tagad, dakterīt, spiedīšu burkānu sulu…» Man nav iebildumu, jūs drīkstat dzert sulu, bet, mīļie,  tādā gadījumā žmiedziet iekšā arī tos biezumus, kas no burkāniem palikuši pāri. Jo šķiedrvielu tīrā sulā nav! Atkārtoju – dārzeņus un augļus vislabāk ir grauzt. Un – košļāt vajag! Ne tik daudz, lai barību sasmalcinātu, bet pati košļāšana ir vērtīga.

Kāpēc?

Tajā brīdī, kad cilvēks košļā, kuņģī izdalās sālsskābe. Varētu domāt, ka tā kaitē, čūlas nedzīst… Bet ne! Ja cilvēks daudz un stipri košļā – košļājamo gumiju vai burkānu, vienalga ko, izdalās siekalas, un siekalās ir ļoti, ļoti spēcīga kuņģa zarnu traktu nostiprinoša viela – epidermālās augšanas faktors. Tas pārsit pušu sālsskābi, kas izdalās kuņģī. Čūlas dzīst ātrāk, erozijas, dedzināšanas kļūst mazākas. Otra paveida šķiedrvielas – nesagremojamās, komunistes, tās, kas pilnībā izvadās laukā, – ir kviešu klijas, linsēklas, ceļtekas, skujas. Skujas jums garšo?

Brokastīs neēdu.

Lieciet iekšā skujas! Un zāli piemetiet klāt. Nātres, vai dieniņ, kur laba lieta! Šie visi ir izcili produkti, kurus Latvijā tiešām lieto par maz.

Jūs tagad runājat par veselu cilvēku. Bet tiem, kam piemetusies kāda zarnu vaina? Viņiem taču jāievēro saudzējoša diēta.

Man parasti slimnieku apgaitas laikā aizmugurē ir aste – pieredzējuši gastroenterologi, studenti, jaunie dakterīši… Eju tur tāds pa priekšu, savu kārno vēderu izgāzis, un man atmiņā palicis kāds puisis. Viņam bija nejauka slimība – čūlainais kolīts, asiņainas caurejas. Slimnieks prasa: «Profesor, vai es drīkstu burkānus grauzt?» Es savā ierastajā stilā atbildu: «Puis, jūs ne tā runājat. Jūs nevis drīkstat, bet jums jāēd burkāni!»     Dzirdu – mana aste, kas iepriekš sačukstējusies, pēkšņi apklust. Kas noticis? Izrādās, pirms pāris stundām puisis to pašu bija vaicājis citai ārstei un viņa viņu kārtīgi izbārusi: «Ārprāts, jau tā asiņaina caureja, vēl burkānu gribi mīt iekšā?! Rupju barību, traks vai?!» Kāda morāle no šī stāstiņa? Es varu saderēt – puse no daudzajiem Latvijas dakteriem jūs mācīs: «Tikai ne rupju ēdienu!» Arī cilvēki paši tādas diētas piekopj. Man pilns ar slimniecītēm, kas stāsta: «Cienījamo profesor, glābiet mani! Es trīsdesmit gadus cītīgi ievēroju diētu, ēdu putriņas, dzeru svaigi spiestas sulas, un man nepaliek labāk.» Bet kā gan var tapt labāk, ja viss, kas no kuņģa nokļūst zarnās, uzsūcas, ienāk asinsritē, bet kas pašai zarnai no tā? Viņa ir badā! Šķiedrvielu un īso ķēžu taukskābju nav! Putriņas ir slikta diēta. Atcerieties – medicīna ir krasi mainījusies, un cilvēkam jāēd rupja barība.

Bet ja vecumā nav zobu un viņš par daudz rupju saēdas?

Tagad gastroenterologu rīcībā ir īpašs izmeklēšanas paņēmiens – enterokapsula, ar kuru mēs varam izpētīt visu kuņģa zarnu traktu. Lūdzam cilvēku, lai viņš mazo ierīcīti pirksta gala lielumā norij, un pēc tam tā pati fotografē, sākumā barības vadu, tad kuņģi, zarnas, līdz dabiski izvadās laukā. Tad ko man gabaliņš nesakošļāta burkāna ļaunu nodarīs?! Nu nieks. Bet, protams, ja cilvēciņš trīsdesmit gadus cītīgi ievērojis diētu – ēdis tikai putriņas un suliņas dzēris, un tagad pēkšņi sāks leksēt iekšā rupjo barību, tad katra normāla zarna būs pamatīgā šokā: «Ārprāts, kas notiek?!» Zarna piepūtīsies. Vārdu sakot, pie šķiedrvielām ir jāpierod – pakāpeniski, netrakojot un neko nepārspīlējot.

Es zinu kādas pilsētas mēru, kurš netrenējies noskrēja maratonu un tad ar lielām mokām palika dzīvs. Ne tāpēc, ka maratonu skrēja, bet tāpēc, ka netrenējies to darīja.

Nedrīkst pārspīlēt!

Vai vēl ir kas tāds, par ko medicīnai beidzamajos gados viedoklis mainījies?

Mēs, ārsti, gadu gadiem aizliedzām sviestu, treknu pienu, jo mums šķita, ka no tā radīsies asinsvadu sklerozes. Tagad salīdzinošos pētījumos pierādīts, ka trekns piens nav asinsvadu sklerozes īstenais izraisītājs. Nē! Tauki nebojā sirdi, nebojā aknas un citus gremošanas orgānus.

Piens ir labs uztura līdzeklis, kalcija avots. Es pienu pierindoju pie labajiem puikām. Tāds ir arī sviests, krējums. Ja nepārspīlē, protams. To tagad atzinuši arī kardiologi. Par olām arī ir pilnīgi mainījušies uzskati.

Agrāk baidīju – būs skleroze, olās ir sliktais zema blīvuma holesterīns… Jā, ir, bet izrādās, ka pat olas dzeltenumā ir arī daudz labu lietu, kas ar uzviju pārspēj holesterīna sliktumu. Un pa divām trim olām drīkst ēst kaut katru dienu, ja garšo.

Gadu desmitiem Danilāns rāja kafiju. Teica, ka tēja laba, svēts dzēriens, bet kafija – draņķis. Toties tagad viss sagriezies kājām gaisā!

Nevis tēja, bet kofeīnu saturoša kafija ir tas labais dzēriens. Kafija stiprina asinsvadus, sirdi, asinsspiedienu pazemina. Jā, jā, es nepārteicos.

Vai tik tagad nelobējat kafijas tirgotājus?!

Pētījumā bija iekļauti 430 tūkstoši cilvēku un novēroti gadu desmitiem. Izrādās, ka tiem, kas dzer vienu kafijas tasīti dienā, aknu cirozi sastop par 23 procentiem retāk nekā tiem, kas nemaz nelieto kafiju. Savukārt, ja dzer četras kafijas tasītes dienā, tad par 56 procentiem retāk.

Par kādu kafiju ir runa – šķīstošo vai malto?

Par kofeīnu saturošo. Es vēl tagad atceros kādu jauku sieviņu, kas atnākusi uz pieņemšanu: «Profesor, ar mani ir cauri, no darba laidīs vaļā.» – «Kas par lietu?» – «Darbā miegu ciet, krītu ar degunu uz datora taustiņiem. Visu laiku mundrumam dzēru kafiju, un tagad nedrīkstu.» Es saku: «Kāpēc jūs nedrīkstat?» – «Man gastrītu atrada.» Gandrīz traks paliku to dzirdot! Nevienam cilvēkam gastrītu kafija nav izraisījusi! Gastrīti ir, bet ne jau kafijas dēļ.

Kafija tukšā dūšā no rīta? Tas veicinot lielāku kuņģa skābes izdalīšanos un līdz ar to arī dedzināšanu.

Vai no rīta kafiju var dzert? Var. Ar pienu? Var. Bez piena? Var. Vakarā? Var. Ja grūti aizmigt? Nu tad gluži pirms gulētiešanas nedzer kafiju… Bet vispār tie ir galīgie nieki. Galvas tik ļoti piebāztas ar tik daudziem niekiem, ka beigās iet Dievam trīspadsmito algu lūgt! Pajautā ko citu, vērtīgāku.

Starp citu, par kuņģa dedzināšanu… Divi vīri: 70 gadi un trīsdesmit pieci. Abi nevar iztikt bez omeprazola. Ja tableti no rīta neiedzer, viss ir slikti.

Patiesībā kuņģī nav dedzināšanas – dedzina sālsskābe, ja tā tiek atsviesta atpakaļ barības vadā. Kādreiz domā, kasālsskābes tādā gadījumā ir par daudz. Nē, var būt arī stipri  maz sālsskābes, bet tāpat dedzina, jo tā nokļūst barības vadā, vārstulītis nenoslēdzas. Darbīgā viela omeprazols zāļu tirgū ir jau no 1989. gada. Ja vajag, labs medikaments – ar omeprazola palīdzību mēs glābjam cilvēkiem dzīvību. Ir riska grupas pacienti, kam, piemēram, jālieto nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, lai mazinātu locītavu sāpes, un šie preparāti ir kuņģim bīstami. Arī Stradiņos puse 10. un 44. Nodaļas pacientu ir pavecāki ļaudis, kas noasiņojuši tāpēc, ka ilgstoši lietojuši pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, un viņiem omeprazols ir glābiņš. No rīta pirms brokastīm ieņem pa tabletei, dažreiz efekts ir labāks, ja lieto vakarā. Cik ilgi? Kamēr lieto ibumetīnu, diklaku vai kādu citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Taču tīri svilināšanas dēļ omeprazolu nevajag lietot, no tā jānokāpj. Kā?

Ja dedzināšana parādās šad tad un pie dažu produktu lietošanas – biežāk tā notiek, kad saēdas treknu, jo taukvielas aiztur kuņģa iztukšošanos, līdz ar to lielāka iespēja, ka kuņģa saturs un sālsskābe nokļūst atpakaļ barības vadā…

Tādā gadījumā var iedzert dzeramo sodu – paņem nepilnu tējkaroti sodas un uzdzer ūdeni virsū, vai arī izšķīdina ūdenī un tādu izdzer – atraugājies, jo rodas ogļskābā gāze, un priecīgs dodies tālāk.

Agrāk jūs, gastroenterologi, stipri baidījāt slimniekus ar sodu.

Nē, nē, nav nekāda ļaunuma. Taču soda nav ārstēšanas paņēmiens numur viens! Ja dedzināšana traucē stipri un bieži, tad mums ir spēcīgāki līdzekļi, ko var lietot ārsta kontrolē, – tie mazina sālsskābes   daudzumu. Bet vispār ārstēšana ir diezgan muļķīga, jo skābes, kā jau sacīju, var būt pilnīgi normālā daudzumā, taču mums vēl nav medikamentu, kas likvidētu iespēju, ka kuņģa saturs tiek atsviests atpakaļ barības vadā.

Kokakola un kuņģis? Eksperiments ar Latvijas karogu, kuru tā saēda… Dārznieki un Valdis Zatlers ar kokakolu indē laputis.

Pastāstīšu, kā to pašu audumu sabojāt desmitkārt efektīvāk. Lai vesels cilvēks izraisa vemšanu – normāla kuņģa sula ir simtkārt kodīgāka, niknāka par kokakolu, tad kāpēc kuņģim no tās baidīties?! Gluži otrādi!

Ja cilvēks caurejas vai pastiprinātas svīšanas dēļ zaudējis daudz šķidruma un sāļu, tad kokakola ir efektīvāks līdzeklis šķidruma uzņemšanai, jo tās sastāvā ir saldumiņš – ogļhidrāti –, kas palīdz organismam vieglāk uzņemt dažādus sāļus. Arī es, ja  mājās ir kola, to kādreiz iemalkoju klāt pie ēdieniem, samērīgos daudzumos tā nav veselībai kaitīga.

Cita lieta, ka kolai un citiem līdzīgiem dzērieniem var pārmest lielo cukura daudzumu.

Esmu dzirdējusi, ka mainās arī priekšstati par asajiem ēdieniem gastroenteroloģijas pacientiem.

Pipari svilina gan, bet – tie stiprina kuņģa zarnu traktu. Pirmie to atklāja meksikāņu zinātnieki. Viņi salīdzināja asiņojošas čūlas slimniekus – vieniem kapsulā deva asos piparus, otriem nedeva. Čūlas ātrāk sadzija tiem, kuri ēda piparus. Izrādās, ka zarnās atrodas kapsaicīna nervu gali, kuri dod impulsus muguras smadzenēm, tie – galvas smadzenēm, un mēs sajūtam dedzinošo sajūtu. Taču nesen atklāts, ka šai ķēdei ir turpinājums – impulsi atgriežas zarnu gļotādā, kur sadara brīnumu lietas. No nervu galiem sāk pilēt kuņģa zarnu traktu dziedinošas un spēcinošas vielas, kas iesūcas gļotādā. Dedzina tā, ka asaras birst, bet – stiprina!

Tātad šašlikus drīkst ēst?

Drīkst, un, jo asāks, jo labāks, ja tik vari turēt. Ja kāds saka, ka viņam caureja metas no pipariem, tad ierobežo, ēd drusku mazāk. Bet principā pipari ir laba lieta.

Jūs runājat par melnajiem pipariem vai par sarkanajiem?

Par asajiem čili pipariem. No melnajiem ir mazāk labuma. Vajag tos, kas svilina. Pipari, kas paši dedzina, dziedē dedzināšanu, ko rada kuņģa sālsskābe. Nesen biju vispasaules kongresā Taizemē. Turienes dakteri nāca ar mums runāt: «Ko jūs, amerikāņi un eiropieši, muldat par kaut kādām grēmām, dedzināšanām, – mums tādu slimnieku nav. Zinu vienu vai divus no tūkstošiem. Nav!» Toties kāds viņiem ēdamais! Nosvīst var, cik ass! Vēl vēdera veselībai ļoti vērtīgs ir D3 vitamīns. Izrādās, ka mēs paši protam to saražot! Tāpēc es aicinu – lieniet saules staros!

Zarnu vēzis ir retāk tiem, kuri sauļojas un kuru organisms pilns ar D vitamīnu.

Ūdens – vēl viens labais zēns. Tikai divas piebildes. Pirmā – atnāk pacientīte nelaimīga: «Profesor, nevaru iedabūt sevī tos trīsarpus litrus…» Es jūs pamācīšu: kad esi jauns, dzer kaut piecus litrus, izčurāsi. Bet, ja tu nevari, tad nevajag. Jādzer tik, cik garšo, un drusciņ pa virsu, viss.

Gāzēto ūdeni?

Zinātnieki saka: gāzētais ūdens ir ļoti labs. Atskaitot vienu lietu – pūš vēderu. Tad jūs jau zināt manu atbildi. «Man tā garšo gāzēts ūdens…» – «Nu tad dzeriet.» – «Bet man pūš vēderu.» – «Labi, tad  nedzeriet.» Nav nevienas asiņojošas kuņģa čūlas, kas radusies no gāzēta ūdens!

Un kas ir sliktie zēni, kā jūs sakāt?

Omega 3 taukskābes ir zivīs, augu eļļās, tās stiprina asinsvadus un sirdi, nešaubīgi labie zēni. Bet pilnīgi tādas pašas ķīmiskās uzbūves omega 3 taukskābes, ja tās tiek iztaisnotas, ir briesmīgi nejaukas  asinsvadiem! Šī pārtapšana no labā par slikto var notikt kulinārās apstrādes laikā un hidrogenizācijas procesā. Tāpēc ļoti uzmanieties no margarīniem, arī augu eļļām, kas ir ceptas. Jo tur ir sliktās iztaisnotās taukskābes.

Sliktie zēni ir saldumi. Saharoze – parastais galda cukurs. Aknas no visiem ogļhidrātiem sataisa taukus. Visādu veidu ciete – gan kartupeļu, gan maizītes – ir slikta padarīšana. Ne tā, ka jāatsakās pavisam, bet daudz lietot nav labi, jo ciete ir ogļhidrāti. Latvijā to ēd par daudz.

Vārāmais sāls arī būtu jāierobežo. Sāls organismam ir vajadzīgs, tikai – ar mēru. Bet vēl kāda ļoti būtiska lieta… Pat tad, ja tu ēdīsi normālā daudzumā 9 vislabākos puišus un 5 sliktos zēnus maz lietosi, veselība nekļūs stiprāka un vēders laimīgāks. Tukšs šāviens! Diēta vien bez kustībām labus rezultātus nedos. Kustoties, dīdoties, kaulus staipot, lokot, tricinot, no tiem asinsritē nonāk osteokalcīns – viela, kas ārstē taukainas aknas, ārstē cukura diabētu, sirds asinsvadu slimības, pasargā no vēža. Osteokalcīns ir talantīgs ārsts!

Kur dabūt šo svēto lietu? Pietiek ar pastaigām?

Pamaz, bet arī labi. Tad jācenšas enerģiski staigāt. Zinātnieki saka: ļoti, ļoti derīgi ir divas trīs reizes nedēļā kārtī gāku fizisku slodzi. Un vēl pēdējais padoms, ko došu… Pieņemiet jaunas idejas! Te vietā ir varenie Konfūcija vārdi: īstena kļūda ir tā, kuru tu neesi izlabojis. Ja tu kļūdu izlabo, kļūda neskaitās! Tātad beidz pīkstēt, beidz vaidēt – kusties vairāk, pareizi ēd, un kļūda vairs neskaitās. Muļķi mēs visi piedzimtam, tas nav kauns – kauns ir muļķim nomirt, un es tagad izstāstīju dažas lietas, kā par muļķi nenomirt.

 

2 komentāri uz “Anatolijs Danilāns: Cilvēkam jāēd rupja barība!”

  1. Aelita Korba rakstīja:

    Oct 15, 16 at 10:56

    Burvīgs, burvīgs raksts.

  2. Margarita Rupenheite rakstīja:

    Oct 15, 16 at 13:29

    Man arī ļoti patika, tādēļ ieliku Medkursos, lai vēl kāds izlasa. Priecājos, ka novērtējāt.
    Margarita


Komentējiet