Prasme klausīties

listeningSaskarsmē ar līdzcilvēkiem – tuviniekiem, kolēģiem, klientiem vai pacientiem ļoti vērtīga iemaņa ir prasme klausīties.

Mēs bieži dzirdam ieteikumus: vajag izrunāties ar otru cilvēku, vajag izteikt savas sāpes un problēmas un tml. Diemžēl, šo izrunāšanos vai informācijas saņemšanu grūti realizēt. Kāpēc tik bieži mēs nevaram izteikt to, ko vēlamies un otrādi – partneris ar mums nerunā? Tāpēc, ka neprotam klausīties.

Profesionālajā saskarsmē nepieciešams iegūt saturīgu un pilnvērtīgu informāciju no partnera, svarīgi ir iemācīties klausīties. Sevišķi nepieciešams iejūtīgi klausīties sarunā ar gados vecāku cilvēku, pacientu. Jebkuras saslimšanas gadījumā cilvēks var justies apmulsis.

Aktīvās klausīšanās paņēmieni

  1. Esiet iejūtīgi pret runātāju. Novērtējiet to faktu, ka tieši ar jums cilvēks grib runāt, tātad uzticas jums.
  2. Jau sarunas sākumā noskaņojieties iegūt kontaktu ar partneri un sirsnīgi un patiesi reaģējiet uz viņa vārdiem. Vajadzētu domāt: nevis „atkal būs gara runāšana”, bet gan „jauki, ka gribi aprunāties”.
  3. Vajadzētu skatīties uz partneri (acu kontakts), ar skatienu iedrošināt „Es esmu ar tevi, es tev palīdzēšu”.
  4. Censties nepārtraukt partneri. Klausīšanās process parasti pārtrūkst, ja pārtraucam partneri ar moralizēšanu, padomdošanu vai savu problēmu pretstatīšanu. Partneris var sadusmoties un saruna pārtrūks, sevišķi tas raksturīgi konflikta risināšanas gadījumā. Ļoti jūtīgi šajā ziņā ir melanholiskā temperamenta cilvēki.
  5. Neizdariet iepriekš nekādus secinājumus. Vispirms noklausieties partnera teikto līdz galam un tad, varbūt, jūsu domas mainīsies. Bieža kļūda, kuru pieļauj cilvēki, ir priekšlaicīgi pieņēmumi iepriekšējā pieredzē uzkrāto stereotipu ietekmē.

Kā atbrīvoties no agresivitātes?

  1. Nedominējiet sarunas laikā. Dominēšana ir sevis it kā nostādīšana augstāk par partneri. Dominēt var ar vārdiem, pozu, toni. Tas kurš dominē, neieklausās partnerī, bet tas, pret kuru vērsta dominēšana, kļūst dusmīgs vai apjūk un pāriet aizsardzības pozīcijā, bet varbūt vispār pārtrauc sarunu.
  2. Nedodiet vaļu emocijām. Kad liesmo emocijas, prāts strādā slikti. Centieties savaldīt emocijas, ļaujiet partnerim izteikties līdz galam un tad izdariet secinājumus. Emociju pacēlumā mēs varam izdarīt pārsteidzīgus secinājumus un rīcību, kuru pēc tam nākas nožēlot. Savaldiet savas emocijas uz sarunas brīdi un pēc tam par to pašiem būs gandarījums.
  3. Centieties neiebilst, kamēr runā partneris. Ja jūs iebildīsiet, partneris var apjukt vai kļūt dusmīgs, un saruna beigsies neveiksmīgi. Ja noklausīsieties līdz galam, varbūt nemaz nevajadzēs iebilst.
  4. Neieņemiet aizsardzības pozu- sakrustotas rokas uz krūtīm. Partneris jutīs jūsu norobežošanos un nerunās droši un atklāti vai vispār pārtrauks sarunu.
  5. Svarīga loma ir pauzēm. Atcerieties filmā „Teātris” teicienu „izturi pauzi”. Pauze ļauj apdomāties, nedaudz nomierināties, bet nelabvēlis sāks nervozēt. Pauze sevišķi svarīga sarunā ar gados vecāku cilvēku, bērnu, slimu cilvēku, kurš varbūt nespēj tik labi koncentrēties.

 Veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem varētu būt noderīgi angļu psihologa         I. Atvatera ieteikumi:

  1. Noskaidrojiet savus klausīšanās paradumus, to stiprās un vājās puses, pieļautās kļūdas. Savu paradumu apzināšanās – pirmais solis uz to pilnveidošanu.
  2. Neizvairieties no atbildības par kontaktiem. Tā ir abpusēja, jo saskarsmē piedalās divi, kuri ik pa brīdim ir klausītāja lomā. Protiet parādīt partnerim, ka jūs tiešām viņā klausieties un saprotat. To var izdarīt ar precizējošiem jautājumiem un atbilstošu emocionālu izpausmi.
  3. Esiet uzmanīgi pret partneri, uzturiet acu kontaktu, ar pozu un žestiem izrādiet, ka klausietie un saprotiet.
  4. Centieties koncentrēt uzmanību uz to, ko saka partneris, nepieļaujiet domu maldīšanos. Pēc iespējas samaziniet situatīvos traucēkļus (radio, televizors, telefona zvani).
  5. Centieties saprast ne tikai partnera vārdu jēgu, bet arī jūtas. Atcerieties, ka cilvēki izsaka savas domas un jūtas atbilstoši sabiedrībā pieņemtām normām.
  6. Vērīgi sekojiet runātāja neverbālajiem signāliem: emocijām, sejas izteiksmei, žestiem, pozai – kā viņš sēž vai stāv. Novērtējiet, vai partnera verbālā informācija atbilst neverbālajiem signāliem.
  7. Izsakiet atzinīgu reakciju, kad tas ir pelnīts. Atzinība, uzslava iedrošinās partneri būt atklātam, radīs uzticēšanos jums. Toties negatīva reakcija izraisīs partnerī sasprindzinājumu, dusmas, vēlmi aizsargāties vai izvairīties no tālākas kontaktēšanās.
  8. Ieklausieties sevī. Ja  esiet norūpējies, emocionāli uzbudināts vai nomākts, tas jums traucēs klausīties. Ja partnera vārdi un uzvedība aizskar jūsu jūtas, pacentieties tās izteikt. Tas noskaidros situāciju un novērsīs traucēkļus dialogā.
  9. Atcerieties, ka ļoti bieži runātāja nolūks ir panākt no jums kaut ko reālu vai mainīt jūsu viedokli, vai mudināt jūs kaut ko izdarīt. Labākā atbilde partnerim ir atbilstoša rīcība.     

Literatūras avots:

Silva Omārova , Cilvēks runā ar cilvēku,  „Kamene”, 1996.  un S. Omārovas lekcijas.

Komentējiet