Biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”aicina uz Dienas centru

Aicinām pieteikties pakalpojuma saņemšanai Dienas aprūpes centrā!

Biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”

Vienotais reģistrācijas numurs 40008150439
Juridiskā adrese: Robežu iela 6-1, Rīga, LV–1004, Latvija
Faktiskā adrese: Robežu iela 6-1, Rīga, LV–1004, Latvija
Tālr.: +371 26176901, e-pasts: inga.skestere@lkndz.lv

Biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” no šī gada 3.novembra sāks sniegt jaunu Dienas aprūpes centra pakalpojumu cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un kompleksiem funkcionāliem traucējumiem.

Dienas aprūpes centra adrese: Imantas 8.līnija 1 k3, Rīga.

Pakalpojumu ir iespējams saņemt sākot no 18 gadu vecuma.

Dienas aprūpes centrs sniegs pakalpojumu katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 19.00.

Dienas centra pakalpojums ir plānots nelielam klientu skaitam – 16 cilvēkiem, lai varētu nodrošināt pēc iespējas individuālu pieeju. Ikdienā ar mūsu klientiem strādās ergoterapeits, mūzikas terapeits sociālais darbinieks un sociālie aprūpētāji.

Ceram kopā ar Dienas aprūpes centra komandu īstenot inovatīvu pieeju Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanā un ieviest jaunas metodes darbam ar cilvēkiem, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi. Mūsu pakalpojums būs vērsts uz mērķtiecīgu habilitācijas procesu, komunikācijas prasmju attīstību, ikdienas prasmju attīstību. Pakalpojums tiks sniegts uz personu centrētā veidā. Pakalpojuma izveidošanas posmā saņemsim metodisko atbalstu un sadarbosimies ar Vācijas un Zviedrijas kolēģiem.

Pakalpojumu finansē Rīgas Dome un izveidi atbalsta LR Labklājības ministrija.

Aicinām  piesakieties pakalpojuma saņemšanai:

pie sava sociālā darbinieka sava sociālā dienesta teritoriālajā centrā

un pie  biedrības „Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” –

 

Valdes priekšsēdētāja    Inga Šķestere

 

Neliels ieskats Biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” mājas lapā  www.lkndz.lv

Neatkarīga dzīve

Neatkarīga dzīve cilvēkam ar invaliditāti nozīmē dzīvot tādu pašu dzīvi kā ikviens cits – cilvēkam ir iespēja pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmē personīgo dzīvi, darīt visu, ko cilvēks pats ir izvēlējies, un būt ierobežotam tikai tik pat daudz cik ierobežots ir kaimiņš, kuram nav invaliditāte. Tas vienkārši nozīmē, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja dzīvot  tādu pašu dzīvi, kādu pārējā sabiedrība uzskata par pašsaprotamu.

Neatkarīgā dzīve pēc būtības ir pašnoteikšanās. Tās ir tiesības un iespējas darīt visu ko dara citi cilvēki. Un tās ir arī tiesības kļūdīties – un mācīties no savām kļūdām, tieši tāpat, kā to dara cilvēki, kuriem nav invaliditāte.

Protams, cilvēkiem mēdz būt arī tāda veida invaliditāte, kura ierobežo viņu spējas pieņemt sarežģītus lēmumus vai veikt kompleksas darbības. Un šiem cilvēkiem neatkarīga dzīve nozīmē būt tik neatkarīgiem cik vien tas ir iespējams, saņemot savām vajadzībām atbilstošu atbalstu.

Neatkarīgā dzīve tas nav viegli, dažreiz tas ietver arī risku, bet miljoniem cilvēku ar invaliditāti visā pasaulē vērtē to nesalīdzināmi augstāk, nekā dzīvi, pār kuru lemj kāds cits, ierobežotas iespējas un nepiepildītas gaidas.

Jāatceras, ka neatkarīga dzīve nenozīmē, ka cilvēki ar invaliditāti vēlas visu darīt pilnīgi patstāvīgi un ka nav nepieciešams neviens līdzcilvēks, vai ka cilvēks ar invaliditāti vēlētos dzīvot izolācijā no pārējās sabiedrības. Tas nav stāsts par vientulību vai nošķirtību no pārējās sabiedrības, tas ir stāsts par iespējām saņemt tādu atbalstu un tādu pakalpojumu, lai neskatoties uz funkcionāliem traucējumiem, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Pretstats neatkarīgai dzīvei – dzīve ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, kur citi cilvēki nosaka ikvienu ikdienas darbību – kad celties, ko ēst, ko ģērbt mugurā, kādas būs ikdienas aktivitātes un vai tādas vispār būs pieejamas. Aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs ir uzskatāma par vecās ideoloģijas paliekām kas dod tiesības un iespējas nošķirt cilvēkus ar invaliditāti no pārējās sabiedrības.

Lai pārietu no  institucionālās aprūpes, kā joprojām dominējošas atbalsta formas uz cilvēku vajadzībām atbilstošiem pakalpojumiem, kas būtu balstīti vietējā sabiedrībā, pirmkārt ir nepieciešams mainīt skatījumu uz cilvēku ar invaliditāti – cilvēks ar invaliditāti nav aprūpes objekts, bet gan līdztiesīgs sabiedrības loceklis.

Vairāk  lasiet  www.lkndz.lv

 

Komentējiet