Gaišās noskaņas pansionātā “Balvi”

2013-09-12 17.21.06    Raksta  autore M. Rupenheite

Pansionātā “Balvi” 2. un 3. oktobrī  notika  kursi veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem “Profesionālā saskarsme pacientu/klientu aprūpē”. Man bija iespēja iepazīties ar ļoti darbīgiem un sirsnīgiem cilvēkiem. Pansionāta darbinieki gādīgi uzņēma kolēģus arī no Balviem, Viļakas. Pansionāta medicīnas un sociālie darbinieki dalījās pieredzē par sadarbību komandā, veicot ikdienas darbu ar klientiem. Bet es piedzīvoju trīs skaistas, laimīgas dienas Balvu ezera krastā. Vietā, kuru par savām mājām sauc gan seniori, gan cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešama aprūpe un rehabilitācija.

Pansionāta “Balvi” direktore Jana Komane pastāstīja, ka patreiz pansionātā mitinās 168 klienti, bet vēl ir arī grupu dzīvoklis ar 14 klientiem un iespēja dzīvot sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem. Jana Komane: “Vidēji pie mums ikdienā uzturas ap 200 klientu, un katram no viņiem nepieciešamas rūpes un mīlestība. Katram ir savs dzīvesstāsts. Vecākajai mūsu iestādes iemītniecei Bārbalai Kļaviņai ir 102 gadi. Uz pansionātu atbrauc dzīvot cilvēki ne tikai no Balvu novada, bet arī Baltinavas, Gulbenes, Cesvaines, pat no Rīgas. Citu novadu ļaudis šeit saskata ļoti labvēlīgus apstākļus un labprāt vēlas pie mums uzturēties”. Direktore stāstīja par veiktajiem darbiem, par nākotnes plāniem un tie bija lieli darbi, bet viss saistījās ar cilvēku labklājību. Man bija iespēja redzēt rezultātus. Telpas skaistas, daudz zaļumu, ziedi, gleznas. Gaišums un sakoptība gan telpās, gan dārzā ap ēku. Un darbīga, labestīga aprūpes komanda.

Ejot gar sakopto, skaisto ezermalas krastu,  man ienāca prātā salīdzinājums: Rīgā ir senioru rezidence “Dzintara melodija”, bet šeit Latgalē Balvu ezera krastā ir  cita Melodija – varbūt Ezerkrasta melodija varbūt Ezera melodija. Kaut kas ļoti jauks un pat romantisks. Jutos kā skaistā filmā. Tālu no pilsētas burzmas, trokšņiem, nemiera. Šeit bija gaišums, ezera zilgme un saulē starojošas kļavas. Pansionāta seniori makšķerēja, pastaigājās, daži pārvietojās pa celiņiem ar ratiņkrēsliem. Tāda miera osta meža ielokā. Man ļoti gribētos šo skaistumu, šo miera un savstarpējās sapratnes gaisotni parādīt tiem cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi, depresīvi, nevajadzīgi. Gaiša vieta Zilo ezeru zemē Latgalē.

Divas dienas pansionātā strādāju un  izbaudīju tās ērtības, kuras bauda iemītnieki. No  lasītavas lielajiem  logiem paveras  brīnišķīgs skats uz ezeru. Vēroju gan rīta saules starus ezera viļņos, gan spožu pusmēnesi, kas apspīdēja zeltainās kļavas ezera krastā  vakarā. No rīta agrumā daži klienti devās mundrā rīta pastaigā vai makšķerēt. Pa dienu parkā un ezermalā lielāka rosība. Klienti mitinās 1 vai 2 vietīgās istabiņās ar visām ērtībām. Garšīgas maltītes var baudīt  skaistā  ēdamzālē, bet, ja grūtības pārvietoties – istabiņā.  Kompetenti profesionāļi nodrošina gan medicīnisko aprūpi, gan fizisko un sociālo  rehabilitāciju. Klientiem iespēja darboties dažādās aktivitātēs: dziedāšana, senioru dejas, ratiņdejas, makšķerēšana, rokdarbi, ekskursijas, koncertu apmeklējumi, fiziskās aktivitātes u.c.   Klientu darbi un foto galerijas izvietotas plašajos gaiteņos un telpās.

Skaista, sakārtota vide iespaido cilvēku savstarpējās attiecības un noskaņojumu. Es sajutu sadarbību, sapratni un labsirdību starp šeit mītošajiem klientiem un profesionāļiem.  Mani ļoti iespaidoja medicīnas māsas Olgas Kaļvas un sociālās darbinieces Indras Ciukores vārdi: “Mēs ar prieku nākam uz darbu, mums patīk šeit strādāt un palīdzēt saviem klientiem. Ir grūti, bet gandarījumu rada tas, ka varam palīdzēt citiem”.

Atvadījos no māsiņām  un viņu vadītājas, bet trīs skaistas rudens dienas Balvu ezera krastā ilgi paliks atmiņā.

Pielikumā     galerija  ar attēliem no Balvu pansionāta

Vairāk informācijas http://www.pansionatsbalvi.lv/

 

Komentējiet