Jauna tālākizglītības kursu programma par uztura izvēli pie dažādām saslimšanām

M.Mikulane

Māra Mikulāne

Pareiza uztura izvēle pie dažādām saslimšanām un uzsūkšanās traucējumiem.

“Ir jāēd un jādzer tieši tik, cik nepieciešams,

 lai mūsu spēki atjaunotos, nevis tiktu nomākti.”

(Cicerons)

Mūsu ikdienas uzturs neapšaubāmi ietekmē mūsu veselību. Uzturam ir svarīga loma gan dažādu slimību attīstībā, gan to profilaksē un dažreiz arī ārstēšanā. Šajā tālākizglītības lekcijā mēģināšu sniegt Jums nepieciešamo informāciju par slimībām, kas ir ļoti cieši saistītas ar uzturu. Par šo slimību rašanās iemesliem, komplikācijām, attīstības gaitu un, protams, šo slimību profilaksi. Esmu caurskatījusi daudz, izglītojošā materiāla, lasījusi pētījumus, sekojusi jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pētījumiem interneta resursos, lai varētu ar Jums dalīties šajās zināšanās.

Dažas slimību grupas, kuru profilaksē, pacientu aprūpē un izglītošanā par pareizu uzturu ikdienā, uzturam ir īpaši svarīga nozīme:

Bieži vien cilvēki neaizdomājas par to, cik svarīgi ir ēst pilnvērtīgu un sabalansētu ēdienu. Mūsdienās veikalu plaukti ir pārpilni ar dažādiem acij tīkamiem ēdieniem. Cilvēkam dota liela izvēles brīvība, tomēr dažkārt jāsastopas ar zināšanu trūkumu, lai no šī plašā sortimenta izvēlētos tieši to, kas ikdienas ēdienu padarītu pilnvērtīgu un sabalansētu. Šodienas dzīve ir ātra un cilvēkiem neatliek laika, lai aizdomātos par to, ko un cik daudz viņi ēd. Tā ietekmē novērojams liekais svars, kas mūsdienās visā pasaulē ir diezgan nopietna problēma. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, liekais svars un aptaukošanās ir piektais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Kopš 1980.gada. resno cilvēku skaits ir divkāršojies, un mūsdienās liekais svars ir vairāk nekā pusmiljardam cilvēku. PVO definē aptaukošanos pēc ĶMI jeb ķermeņa masas indeksa aprēķina: cilvēka masu (kg) dalot ar ķermeņa garumu (m) kvadrātā. Aptaukošanās: ĶMI virs 30kg/m². Liekais svars: ĶMI virs 25kg/m². Liekais svars savukārt veicina dažādas citas veselības problēmas. Kā piemēru var minēt 2. tipa cukura diabētu (katram otrajam diabēta pacientam ir liekais svars), balsta un kustību aparāta slimības (tauki ir smagi un pārslogo skeletu un muskuļus), imunitātes aktivitātes samazināšanos, onkoloģijas risku (tādi paveidi kā krūts vēzis 40% gadījumu ir saistīti ar lieko svaru), neauglību, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas (aptaukošanās izraisa 25% visu saslimšanu), u.c. 2,8 miljoni cilveku ik gadu mirst aptaukošanās un liekā svarizraisīto slimību dēļ. PVO ziņo par optimālo ĶMI, kas ir jāievēro,lai būtu labs veselības stāvoklis – 21-23kg/m². Tomēr nedrīkst aizmirst, ka nepareiza ēšana var būt arī nepietiekama svara rezultāts, vitamīnu un minerālvielu deficīts. Tāpēc ir svarīgi zināt, kādam ēdienam jādod priekšroka, lai mūsu organisms neizjustu uzturvielu trūkumu un visi fizioloģiskie procesi noritētu efektīvi.

Ikviens zina, ko nozīmē kalorijas, olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Bet daudziem trūkst zināšanu par to, cik daudz kalorija jāuzņem diennaktī, lai nebūtu enerģijas pārpalikums vai trūkums, kā arī kāds daudzums uzturviela jāiekļauj savā ikdienas ēdienā. Uz pārtikas produktiem norāda kilokaloriju skaitu, kas informē par to, cik daudz enerģijas tie satur. Grams tauku satur deviņas, bet grams ogļhidrātu vai olbaltumvielu – četras kilokalorijas. Nesen veikts pētījums (ASV Vašingtonas universitātē Sentluisā, Misūrī štatā) rāda, ka to skaita aprēķina formula ir pārāk vienkāršota. Kaloriju daudzums, ko uzņemam ar pārtiku, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram no ēdiena pagatavošanas veida, cilvēka zarrnu garuma un tajās mītošo baktēriju savstarpējām proporcijām.

1 kalorija ir enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai 1g ūdens uzsildītu par vienu grādu.

Aptaukošanos var definēt kā pārmērīgu tauku akumulāciju organismā, un to var uzskatīt kā hronisku slimību. Aptaukošanās ārstēšana notiek visas dzīves garumā un iekļauj regulāras fiziskās nodarbības, veselīgu dzīvesveidu, uzturu un atbalsta grupu.
Galvenā uztura nozīme aptaukošanās ārstēšanā ir samazināt ķermeņa svaru līdz pieņemam svaram. Pieņemamais svars ir tāds svars, kas ir reāli sasniedzams, neapdraudot pacienta veselību, saglabājams ilgā laika periodā un var atšķirties no optimālā jeb „ideālā” ķermeņa svara. Uztura nozīme ir arī ilglaicīgā ķermeņa tauku samazināšanā un svara kontrolē mūža garumā.
Lekcijā sniegšu noderīgu informāciju par veselības problēmām, kas var būt saistītas ar uzturu. Tiks aplūkotas pārtikas alerģijas, celiakija, aptaukošanās, malnutrīcija, anoreksija, bulīmija.

 

Pirms lielveikala plauktā izvēlamies pārtikas produktu vai ieteiksim tos pacientiem, atgādināsim sev, ka uzturs ir viens no veselību ietekmējošiem faktoriem – tam var būt gan labvēlīgs, gan nelabvēlīgs efekts uz mūsu organismu!

Autors Māra Mikulāne, sertificēta ķirurģiskās aprūpes māsa ar praktiskā darba pieredzi un veselības zinātņu maģistra grādu

 

 

Komentējiet