medkursi.lv

 

Raudene

Pārpublicēts no draugiem.lv

     Kristīne Kalniņa               

www.staduaudzetava.lv

Ja Jums nepatīk auga smarža vai garša- tas nozīmē, ka jūsu organismam to nevajag.
Ja Jūs lietojat kādu ārstniecisko augu un ir labi, bet kaut kādā brīdī jums tas vai negaršo vai paliek vienaldzīgs, tas nozīmē, ka organismam pietiek.
Attīstiet savu intuīciju un ieklausties sevī,katrs no mums ir unikāls,un katram ir savas zāļu lietošanas devas.

Piesardzība, lietojot ārstniecības augus

Līga Reitere 

Piesardzības pasākumi būtu noderīgi daudz plašākā skatījumā – lietojot augus ne tikai ārstnieciskiem nolūkiem, bet arī ikdienas tējās un pārtikā, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām, ar individuālu jutību pret kādu noteiktu augu vai atsevišķu aktīvo vielu, grūtniecēm un bērniem. Praktiski neko nevajadzētu lietot ilgstoši, bet gan secīgi mainīt un savstarpēji kombinēt.
Reklāma
Pēdējā laikā ir liela interese par augiem, kas paaugstina organisma aizsargspējas, imunitāti, ceļ darbaspējas un mazina nogurumu. Šo augu sastāvvielu kompleksi nav ieteicami cilvēkiem ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, aterosklerozi, paaugstinātu uzbudināmību un bezmiegu.
• leizejas un žeņšeņa preparāti var izraisīt sirds ritma traucējumus ar tahikardijas lēkmēm, tāpēc tos neiesaka sirds slimniekiem.
• rožainās rodiolas sakneņi ar saknēm ir bagāti ar miecvielām, kas var radīt aizcietējumu.
• Žeņšeņa un eleiterokoka preparātu lietošanas efektivitāte atkarīga no gadalaika – žeņšeņs labāku tonizējošu efektu rada rudens un ziemas periodā, bet eleiterokoks – rudenī. Ne žeņšeņa, ne eleiterokoka preparātus neiesaka lietot vasaras karstumā.
Nevēlamie efekti
Alerģiskas reakcijas. Ir vairāki ārstniecības augi, to drogas un preparāti, kas var radīt alerģiskas reakcijas, ieelpojot šo augu ēterisko eļļu, vai iekaisumu un kontaktdermatītu saskarsmē ar ādu un gļotādām:
• purva vaivariņš (Ledum palustre),
• parastais apinis (Humulus lupulus),
• parastā ieva (Padus avium), kuru smarža ieelpojot var radīt galvassāpes, šķaudīšanu, acu asarošanu, elpceļu spazmas, uzbudinājumu. Līdzīga darbība ir dažu drogu putekļiem, kas rodas, smalcinot drogas, piemēram,
• vērmeles (Artemisia absinthium),
• lielās strutenes (Chelidonium majus) lakstus.
Ādas iekaisumus, kas visbiežāk rodas drogu vākšanas gaitā, nonākot saskarē ar svaigu augu un tā sulu, var radīt:
• purva vaivariņš,
• parastais zirgkastanis (Aesculus hippocastanum),
• dzeltenais jeb ārstniecības amoliņš (Melilotus officinalis),
• lielā nātre (Urtica dioica),
• paeglis (Juniperus communis),
• baltā sētvija (Bryonia alba, 3.attēls),
• ūdenspipars (Polygonum hydropiper),
• rietumu tūja (Thuja occidentalis),
• parastais apinis,
• lielā strutene.
Īpaši jāatzīmē dažu augu fotosensibilizējošā darbība. To sastāvā esošie savienojumi ir sevišķi bīstami saulainā laikā – tie paaugstina ādas jutību pret saules ultravioleto starojumu, radot smagus, grūti dzīstošus ādas bojājumus, pēc kuru sadzīšanas ādā ilgu laiku, pat līdz sešiem mēnešiem, saglabājas pigmentācija:
• divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum),
• četršķautņu asinszāle (Hypericum maculatum syn., Hypericum quadrangulum),
• smaržīgā rūta (Ruta graveolens),
• Sosnovska latvānis (Heracleum Sosnowsky).
Citi aspekti
• Ļoti pārdomāta ārstniecības augu un to preparātu lietošana ir svarīga grūtniecības laikā, jo šajā dzīves periodā nereti rodas nepieciešamība mazināt tūskas, aizcietējumus, novērst nelabuma sajūtu, uzlabot asins sastāvu. Tad nu bieži tiek lietotas dažādas zāļu tējas vai citi pagatavojumi ar domu – gan jau nekaitēs, tie taču ir tikai augi! Tā, piemēram, aizcietējuma novēršanai bieži izmanto pagatavojumus no drogām, kurās ir antracēnatvasinājumi (antraglikozīdi) – krūkļa mizas, sennas lapām, rabarbera saknēm, alojes (alvejas) lapām. Lietojot ilgāku laiku, organisms pierod pie viena auga antracēnatvasinājumiem, darbības efekts pavājinās un jāmeklē cits līdzeklis. Bet antracēnatvasinājumi, lietoti ilgstoši vai lielās devās, pastiprina asins pieplūdi mazā iegurņa orgāniem un grūtniecēm var radīt aborta draudus. Tāpat grūtniecēm neiesaka lietot pagatavojumus arī no vairākiem citiem ārstniecības augiem.
• Antracēnatvasinājumus saturošas drogas organismā pastiprina kālija zudumu, radot hipokaliēmiju, līdz ar to šīs drogas var pastiprināt sirds glikozīdu, antiaritmisko un urīndzenošo līdzekļu darbību. Jāatzīmē, ka antracēnatvasinājumus saturošas drogas ietilpst arī dažādu tievēšanas tēju sastāvā, bet, kā zināms, šīs tējas vēlamā efekta sasniegšanai parasti tiek lietotas diezgan ilgstoši.
• Vienu no augstākminētiem augiem – aloja jeb alveja, kas tautā ir ļoti populāra, nebūtu vēlams lietot ilgstoši ne tikai grūtniecības laikā, bet arī aknu, nieru, urīnpūšļa iekaisuma, hipertensijas, kā arī onkoloģisku slimību gadījumos.
• Izdaloties no organisma ar urīnu, daudzu ārstniecības augu biogēni aktīvās vielas var radīt nieru kairinājumu vai pat iekaisumu. Piesardzība nepieciešama, lietojot:
o tīruma kosa (Equisetum arvense),
o parastā paegļa čiekurogas,
o bērza (Betula pubescens, Betula verrucosa) pumpuri,
o irbenes (Viburnum opulus) augļi,
o tīruma vijolītes (Viola arvensis) un trejkrāsu vijolītes (Viola tricolor).
Populāras un bieži lietotas ir ar miecvielām bagātas drogas, ko izmanto, lai mazinātu gļotādas iekaisumus, asiņošanu, caureju. Taču, lietojot iekšķīgi, miecvielas var radīt aizcietējumu, aknu darbības traucējumus un paaugstināt arteriālo asinsspiedienu:
• ozola (Quercus robur) miza,
• stāvā retēja (Potentilla erecta) sakneņi,
• asinszāļu laksti,
• ievas augļi.
Par vērtīgiem parasti uzskata tos augus, kuru sastāvā atrodami vitamīni. Bet, piemēram, K vitamīns, ne visiem ir vēlams. Ja cilvēkam ir aktīva asinrece un nosliece uz trombu veidošanos, tad K vitamīns un arī augi, kuros tas atrodams, jāuzskata par lietošanai nevēlamiem:
• lielā nātre,
• parastais pelašķis (Achillea millefolium)
Pārtika, uztura bagātinātāji
Īpaša problēma ir uztura bagātinātāji, kuru klāsts pēdējā laikā ir ļoti plašs un ar agresīvas reklāmas tendencēm. Lielā daļā gadījumu šo produktu sastāvā ir dažādi augi, bieži tie ir svešu reģionu iemītnieki un līdz ar to var nebūt tik derīgi mūsu cilvēkiem, kā to sola izgatavotāji. Arī daži pārtikas augi un garšaugi nav piemēroti visiem cilvēkiem. Tā, piemēram, daudziem rada kuņģa un zarnu gļotādas, aknu, nieru kairinājumu:
• ķiploks
• dārza sīpols
Nieru iekaisuma slimniekiem nav ieteicami:
• Mārrutki
• pētersīļa saknes,
• bazilika lapas,
• lamināriju (jūras kāpostu) lapoņi
Savukārt gāzu uzkrāšanos zarnās (meteorismu) un pat caureju var radīt:
• dārza kāposti, gan svaigi, gan skābēti, gan sautēti.
Bet tieši kāpostu ēšana ir neizbēgama decembra pēdējās nedēļās.
Secinājums
Visu ar mēru! Nav nederīgu augu. Un pilnīgi nekaitīgu augu arī nav. Tāpēc zinot augu ķīmisko sastāvu, sastāvvielu daudzumu un iedarbību, domājošs cilvēks var atrast pietiekoši labus variantus, lai uzlabotu veselību un pašsajūtu, nenodarot pāri sev un tiem, par kuriem jūtas atbildīgs. Mūsu veselība mūsu pašu rokās

http://www.draugiem.lv/#/klavinas/news/?p=6412499