Izgulējums 1. raksts

 

M.Mikulane

Māra Mikulāne

Sagatavošanā  jauna tālākizglītības kursu programma veselības un sociālās aprūpes veicējiem par izgulējumu profilaksi un ārstēšanu.

Nodarbību laikā kursu dalībnieki apgūs teorētiskās zināšanas par izgulējumiem un būs arī praktiskās nodarbības un demonstrējumi.

Programmas autore un realizētāja Māra Mikulāne    Veselības zinātņu maģistra grāds,sertificēta  ķirurģijas māsa.

Ieskats jaunās programmas materiālā

                      Izgulējums

Izgulējums ir spiediena, bīdes, berzes vai šo faktoru kombinācijas izraisīts lokāls ādas un dziļāk esošo audu bojājums. Izgulējumu problēma joprojām saglabā aktualitāti visā pasaulē. Incidences (biežums) un prevalences (izplatība) rādītāji dažādās pasaules attīstītās valstīs ir līdzīgi, turklāt pēdējo gadu laikā nemainīgi. Incidences pētījumi ASV liecina, ka izgulējumi sastopami

• 0,4–38% akūto pacientu,

• 2,2–23,9% hronisko pacientu,

• 0–17% pacientu, kas atrodas mājās.

Prevalences pētījumi liecina par

• 10–18% sastopamību akūtajiem pacientiem,

• 2,3–28% sastopamību hroniskiem pacientiem,

• 0–29% sastopamību mājās esošiem pacientiem.

Līdzīgi incidences un prevalences rādītāji ir konstatēti arī Lielbritānijā:

• incidence 0,3–37,7%,

• prevalence 5–32,1% slimnīcās,

• 4,4–6,8% mājas pacientiem.

Atsevišķās populācijās incidences un prevalences rādītāji var būt pat ievērojami augstāki:

• prevalence pacientiem ar kvadriplēģiju – 60%,

• incidence vecākiem pacientiem ar femur kakliņa lūzumu – 66%,

• intensīvās terapijas pacientiem incidence – 33%, prevalence – 41%.

Mirstība. Literatūrā ir ziņojumi par to, ka akūtas hospitalizācijas laikā nāve ir iestājusies 67% pacientu ar izgulējumiem pretstatā 15% pacientu tai pašā riska grupā bez izgulējumiem.

Pacientiem, kam 6 nedēļu laikā pēc hospitalizācijas izveidojas izgulējums, ir trīs reizes augstāks nāves risks, nekā pacientiem, kam izgulējums neveidojas. Kaut arī izgulējums ne vienmēr ir tiešais nāves cēlonis, tomēr ir ziņojumi, kas liecina, ka izgulējumi var būt tiešais nāves cēlonis 7–8% pacientu ar muguras smadzeņu bojājumu.

Etioloģija un patoģenēze. Izgulējumu etioloģijas pamatā ir trīs dažādi spēki, kas iedarbojas uz mīkstajiem audiem, – spiediens, bīde un berze.

Spiediens ir perpendikulārs spēks uz laukuma vienību, tas saspiež audus starp ādu un kaulu izciļņiem un var radīt samazinātu audu perfūziju un išēmiju.

Svarīga ir spiediena un laika attiecība.

 Eksperimentāli pētījumi ar dzīvniekiem pierādījuši, ka,  jo augstāks spiediens, jo mazāk laika nepieciešams, lai rastos patoloģiskas pārmaiņas audos. Ja spiedienu ik pēc 3–5 minūtēm noņem, tad audi ir spējīgi izturēt šādu spiedienu ilgāk nekā mazāku, bet nepārtrauktu spiedienu.

70 mm Hg liels konstants spiediens, kas iedarbojas ilgāk par 2 stundām, rada neatgriezeniskus audu bojājumus, bet pat 240 mm Hg liels intermitējošs spiediens neatgriezeniskus bojājumus nerada. Mērījumi, kas veikti, lai noteiktu spiediena sadalījumu, cilvēkam atrodoties guļus un sēdus stāvoklī, liecina, ka vislielākais spiediens ir zem kaulu izciļņiem. Guļus stāvoklī vislielākais spiediens ir zem pakauša, mugurkaula apvidū, zem elkoņu locītavām, astes kaula, gluteālā apvidū, apakšstilbos un papēžu apvidū, bet guļus uz vēdera – krūšu kaula, ceļu, apakšdelmu un apakšstilbu apvidū. Savukārt sēžot visaugstākais spiediens ir zem tuberositas ischii. Šāds spiediena sadalījums atbilst arī biežākām izgulējumu vietām.

Nozīmīgs faktors izgulējumu veidošanās procesā ir arī audu izturība pret spiedienu.

Konstatēts, ka dažādiem audiem ir dažāda jutība pret spiedienu – visjutīgākie ir muskuļaudi, āda ir visizturīgākā. Šis fenomens tiek skaidrots ar muskuļu lielāku enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar ādu. Tādēļ bieži vien lielākais mīksto audu bojājums ir tieši dziļumā tuvu kaulam muskuļaudos, bet ādas bojājums ir salīdzinoši neliels.

Bīde ir spēks, kas nobīda ādu attiecībā pret dziļāk esošajiem audiem paralēli tās virsmai. Šāda mīksto audu nobīde var radīt ādas asinsvadu gaitas, izliekuma maiņu, leņķveida deformāciju (īpaši asinsvados, kas novietoti perpendikulāri ādai), kas izraisa asins apgādes samazināšanos, išēmiju un nekrozi. Bīde uz mīkstajiem audiem visbiežāk iedarbojas, ja pacienta gultas galvgalis tiek pacelts un pacients slīd lejup. Tiek uzskatīts, ka bīde ir galvenais cēlonis izgulējumiem krustu rajonā. Ja uz mīkstajiem audiem iedarbojas bīde, tad spiediens, kas nepieciešams, lai asinsvadi nosprostotos, ir uz pusi mazāks nekā tad, ja bīde uz mīkstajiem audiem neiedarbojas.

Berze ir spēks, kas rodas starp divām kontaktā esošām virsmām, kas pārvietojas attiecībā viena pret otru. Berze rada no brāzumu, kā rezultātā epidermas slānis kļūst plānāks, palielinās transepidermālā šķidruma zudums, veidojas macerācija, kas padziļina epidermālā slāņa bojājumu un veicina bīdes spēku iedarbību uz mīkstajiem audiem.

Mobilitāte. Cilvēks ar saglabātu kustības spēju un saglabātu jušanu atpazīst ilgstošu lokālu spiedienu jau pirms audu išēmiskām pārmaiņām un maina savu pozu, lai izgulējumi neveidotos. Vesels cilvēks nepieļauj izgulējumu veidošanos, regulāri pārnesot svaru sēžot, stāvot un guļot.

Galvenie faktori, kas nosaka audu izturību pret spiedienu:

  1. ārējie faktori – mitrums un dažādi ādas kairinātāji, kas rada ādas virsējo slāņu bojājumus;
  2. iekšējie faktori – vecums, muguras smadzeņu bojājums, samazināts barojums,
  3. glikokortikoīdu lietošana (samazina kolagēna sintēzi), seruma proteīna līmenis, hemoglobīna līmenis, hematokrīts, asinsvadu slimības, cukura diabēts, vazoaktīvu medikamentu lietošana, paaugstināta ķermeņa temperatūra,
  4. smēķēšana (ietekmē audu perfūziju).

Izgulējumu klasifikācija

Pasaulē sastopamas vairākas klasifikācijas sistēmas, tomēr lielākā daļa ir līdzīgas. Tās ietver četras smaguma pakāpes un atšķiras niansēs. European Pressure Ulcer Advisory Panel izstrādāta izgulējumu klasifikācijas sistēma ir šāda:

I pakāpe. Neskartas ādas nepārejoša eritēma. Papildu pazīmes (īpaši pacientiem ar tumšāku ādu) – ādas krāsas maiņa, siltums, tūska, indurācijas vai blīvuma zona.

II pakāpe. Daļējs ādas bojājums, kas ietver epidermu un/vai dermu. Bojājums ir virspusējs un klīniski izpaužas kā nobrāzums vai čūla

III pakāpe. Visu ādas slāņu bojājums, ietverot zemādas audu bojājumu vai nekrozi, ar iespējamu izplatību līdz dziļāk esošajai fascijai, bet ne tālāk

IV pakāpe. Plaša destrukcija, audu nekroze vai bojājums, ietverot muskuļus, kaulus vai citas atbalsta struktūras, ar visu ādas slāņu bojājumu

Autore Māra Mikulāne

mob. tālr.26372420

e-pasts: kintmara2001@inbox.lv

Turpmāk vēl..

 

Komentējiet