Kas ir supervīzija? 3.raksts

S.Dimante                       Kas ir supervīzija?

Supervīzija ir īpašs konsultācijas veids par profesionālu darbu , kad ar personu /supervīzējamo/ individuāli, ar grupu vai komandu tiek strādāts ar darba jomās saistītiem jautājumiem. Kaut gan tulkojumā vārds “supervīzija” nozīme uzraudzību, kontroli,  profesionālā supervīzijā tas noteikti tā nav. Supervīzijas primārais uzdevums ir nodrošināt palīdzību rīcībai smagās profesionālās situācijās. Tas nozīmē, palīdzēt uzlabot katra speciālista profesionalitāti, sniegt atbalstu risinot savstarpējās  problēmas, kas radušās darbā, kā arī paskatīties uz situāciju no malas, ieraudzīt un izmantot savus resursus situāciju risinājumam.

Varētu teikt, ka supervīzija ir process, dialogs, meklējums un mijiedarbība, ko kopīgi veic supervizējamais/mie un supervīzors. Supervīzors vada šo procesu. Supervīzijas mērķis ir palīdzēt saredzēt sakarības un sapratīgi risināt  radušās  situācijas, kas saistītas uz demokratijas principu, balstoties uz profesionalitāti, kā arī uz cilvēktiesību, konfidenciālitātes un ētikas pamatiem. Supervīzijas laikā tiek domāts,  kā radoši attīstīt un konstruktīvi risināt attiecīgo jautājumu.   Supervīzijas laikā supervizējamais saņem   atgriezenisko saiti , kas ir sava veida darba novērtējums. Pēdējos gados līdzās supervīzijai attīstījušās citas konsultatīvas formas, kuru centrā ir darba jautājumu risināšana. Kaut gan psihoterapija, koučings, konsultācija, supervizīja  ir atšķirīgas, tomēr dažkārt tās savstarpēji pārklājas.

Supervīzijas pamats ir:

  • Emocionāls atbalsts,
  • Refleksija par savu darbu,
  • Jaunu spēju un resursu atklāšana sevī,
  • Izglītošanās caur savu un citu pieredzi.

Supervīzijā pielieto visdažādākās supervīzijas formas – individuālās, grupu, komandu un organizāciju supervīzijas. Vēl var izdalīt koleģiālās supervīzijas, kur kolēģi  savā starpā vai grupā apspriež “smagos darba gadījumus” un saņem atgrezenisko saiti vai  atbalstu, vai arī  dalās ar  pieredzi.

Supervīzija Eiropā un Latvijā.

Eiropā nav darba jomas, kurās neizmanto supervīziju. Supervīziju izmanto izglītības iestādēs, policijā, bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie, sociālie darbinieki, ārsti, medicīnas personāls. Supervīzija ir obligāta prasība, kas noteikta likumā to profesiju pārstāvjiem, kuri sniedz palīdzību citiem. Darbā ar klientu/pacientu var rasties dažādi izaicinājumi, stresa situācijas, neskaidrības, šaubas un pārdomas par savu profesionālo darbību, kā rezultātā uzkrājas negatīvas emocijas. Tas viss negatīvi ietekmē speciālista ikdienas darbu un privāto dzīvi. Tas var novest pie dažādām saslimšanām, miega traucējumiem, depresijas utt.,rezultātā tas var veicināt darbinieka “  izdegšanu”, kas var būt nopietns drauds pakalpojuma sniegšanas  kvalitātei.

Latvijas supervizoru asociācijas un Latvijas supervīzoru apvienības  supervīzori, kuri ieguvuši Eiropas līmeņa supervizora sertifikātu, sniedz supervīzijas pakalpojumus dažādu profesiju pārstāvjiem. Lielai daļai supervīzoru  pamata izglītība ir sociālajā darbā, medicīnā, psiholoģijā,  pedagoģijā uc. zinātnēs. Tas dod iespēju izvēlēties kvalitatīvu supervīzijas pakalpojumu dažādu profesiju pārstāvjiem.

Silvija Dimante, supervīzore    silvija.dimante@gmail.com

Komentējiet