Supervīzija kā pakalpojums 2.raksts
Atslēgvārdi: administratīvā supervīzija, atbalstošā supervīzija, izglītojošā supervīzija, Silvija Dimante, supervīzija
Galvenais ir nevis tas, ko ar mani ir izdarījuši,bet gan tas, ko es pats iesāku ar to, ko ar mani ir izdarījuši /Sartas,1966/
Īsa supervīzijas vēsture un funkcijas.
Supervīzijas kā pakalpojuma parādīšanās tiek saistīta ar žēlsirdības organizāciju izveidošanos Eiropā un Ziemeļamerikā 19. gs. un liela brīvprātīgo skaita iesaistīšanos šo organizāciju darbībā. Brīvprātīgo pienākumi pamatā bija saistīti ar atbalsta sniegšanu un pašpalīdzības veicināšanu ģimenēm. Taču katra gadījuma izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā tika pieaicināts kāds no organizācijas pārstāvjiem, kuram bija pilnvaras noteikt kāda veida palīdzība tiks piešķirta konkrētajai ģimenei. Šī pilnvarotā persona darbojās kā brīvprātīgo darba pārraugs. Šos pārraudzības darbiniekus tad arī Amerikā sāka dēvēt par „supervizoriem” (no latīņu val. Super-pāri, pārāk, vidēre– skatīties, redzēt). Tradicionāli, daļa no pārrauga funkcijām bija rūpēties par darba kvalitāti un atbilstību organizācijas prasībām. Te parādās administratīvā supervīzijas funkcija. Taču šie pārraugi brīvprātīgajiem bija arī kā skolotāji un novatori, kuri ieviesa uzlabojumus. Laika gaitā parādījās jaunas organizācijas darbības formas, darba metodes un intervences, tika izvirzīti profesiju standarti, lai noteiktu robežas. Palielinoties palīdzošo organizāciju pilnvarām, pieprasījumam pēc palīdzības un klientu vajadzībām, supervīzija kļuva par nozīmīgu procesu sociālajā darbā un citās nozārēs, kur tiek strādāts ar klientu /pacientu/. Tas norādīja uz nepieciešamību pēc papildus izglītības un prasmju attīstīšanas šiem speciālistiem.
Supervīzijai 3galvenās funkcijas: administratīvā, izglītojošā, atbalstošā. Jāatzīmē, ka visas trīs funkcijas supervīzijas procesā ir klātesošas un saistītas. Tas ir novērojams gan organizācijas iekšējā ,gan ārējā supervīzijā. Lielbritānijā vēl joprojām visos uzņēmunos un ražotnēs ir saglabājies supervīzora postenis, kas pārsvarā pilda administratīvo funkciju.
Administratīvā supervīzija – supervizors kā autoritāte, kas pārskata, lai supervizējamo darbs ir atbilstoši organizācijas mērķiem, procedūrām. Atbildība par to, lai tiek īstenota organizācijas politika, lai tiktu nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums. Tā ir gan kontrole, gan atbildība, gan uzticība.
Izglītojošā supervīzija nepieciešama tad, kad parādās darbinieku ignorējošā attieksme pret savu darbu, savu zināšanu un prasmju attīstīšanu. Primārais mērķis šai supervīzijai ir mazināt šo ignorējošo attieksmi, atjaunot prasmes, iedrošināt uz refleksiju, palīdzēt izprast klientus, atpazīt savas reakcijas un rīcību pret klientu, izprast mijiedarbības dinamiku starp klientu un darbinieku, iepazīt citas pieejas darbam gan ar esošiem klientiem, gan citiem, līdzīgiem gadījumiem kolēģu darbā.
Atbalstošās supervīzijas primārais priekšmets ir darbinieka morāle, jūtas, emocijas un apmierinātība ar darbu. Nepieciešamība novērst iespējamo stresa situāciju attīstību, samazināt stresa draudus, „izdegšanas” problēmas, palīdzēt darbiniekam sajust vismaz apmierinošu attieksmi pret darbu un klientiem. Šo funkciju izpildei supervizoram jāiegūst uzticība no darbiniekiem, lai uzdrošinātos atspoguļot kļūdas, norādīt, sadalīt atbildības pieņemt lēmumus, nodrošināt iespējas neatkarīgai funkcionēšanai un sekmīgiem panākumiem.
M.K.Smita piedāvātais supervīzijas pamatojums: Izglītojošā supervīzija – tā ir katra darbinieka individuālā izglītojošā attīstība komandā , lai modinātu viņā pašā prasmi pilnībā apzināties katra paša individuālās iespējas un lietderību.
Atbalstošās supervīzijas pamatojums – harmonisku darba attiecību uzturēšana un saglabāšana.
Silvija Dimante, supervīzors
Turpmāk vēl…