Palielināts ķermeņa svars un tā negatīvā ietekme

Dr. Ivars Tolmanis http://www.gastrocentrs.lv/upload/Tolmanis.pdf

Palielinātam ķermeņa svaram, kura visbiežākais iemesls ir aptaukošanās (adipozitāte), ir

negatīva ietekme uz visām nozīmīgākajām organisma funkcijām.  Daudzās attīstītās valstīs,

piemēram, ASV un Apvienotajā Karalistē, aptaukošanās ir sasniegusi pandēmijas apmērus,

kur palielināts ķermeņa svars ir 20‐30% pieaugušo. Pārējā pasaules daļā, tai skaitā Latvijā,

vidējie aptaukošanās rādītāji nav tik augsti, tomēr lielajās pilsētās, tai skaitā, Rīgā, vērojama

aptaukošanās biežuma palielināšanās.

Ķermeņa svaram palielinoties, pieaug mirstības risks ‐ vidēji par 1% gadā uz katriem 500 g

svara pieauguma vecuma grupā 30‐40 gadi, bet vecuma grupā 50‐60 gadi, par 2%.

Aptaukošanās nesmēķētājiem vīriešiem dzīvildzi samazina vidēji par 7,1 gadu, bet sievietēm,

par 5,8 gadiem. Smēķētājiem šie skaitļi atbilstoši ir 13,7 un 13,3.

Aptaukošanās sākas ar pārtiku uzņemtās enerģijas uzkrāšanās un patēriņa disbalansa

gadījumā, ko regulē centrālā nervu sistēma (hipotalāms).

Aptaukošanos veicinošie faktori.

Palielināta enerģijas uzņemšana

↑ Porcijas lielums

↑ Uzkodas un regulāru maltīšu iztrūkums

↑ Ēdieni ar augstu kalorāžu (galvenokārt tauki)

↑ Pārpilnība

Samazināts enerģijas patēriņš

↑ Pārvietošanās ar auto

↓ Iešana ar kājām

↑ Automatizācija

↓ Roku darbs

↓ Sporta nodarbības skolā

↑ Laiks, kas pavadīts videospēlēs un skatoties TV

↑ Centrālā apkure

Nosliece uz aptaukošanos katram indivīdam var būt ļoti atšķirīga un to nosaka vairāki gēni ,

tomēr tas līdz galam nav izpētīts. Salīdzinoši retos gadījumos aptaukošanos izraisa kāda cita

slimība.

 Slimības, kas var izraisīt aptaukošanos.

Endokrīni faktori  

Hipotiroīdisms

Cushing sindroms

Hipotalama tumori vai traumas

Insulinoma

Medikamenti  

Tricikliskie antidepresanti

Sulfonilurea preparāti

Estrogēnu kontracepcijas līdzekļi

Kortikosteroīdi

Nātrija valporāts

β‐blokatori

Aptaukošanās kvantitatīvai novērtēšanai medicīnā visbiežāk izmanto ķermeņa masas indeksu

(ĶMI). ĶMI nosaka, personas svaru kilogramos dalot ar augumu metros kvadrātā (kg/m2).

ĶMI skaitlis korelē ar indivīda aptaukošanās līmeni un tāpēc to izmanto aptaukošanās

pakāpes definēšanai.

Tabula. Aptaukošanās novērtēšana, izmantojot ĶMI.

BMI (kg/m2)

 

Klasifikācija* Komplikāciju risks

 

18,5‐24,9 Normas robežas Niecīgs

 

25,0‐29,9 Palielināts svars Viegli paaugstināts

 

30,0‐34,9

35,0‐39,9

 

I pakāpes adipozitāte

II pakāpes adipozitāte

III pakāpes adipozitāte

 

Vidējs

Liels

Ļoti liels

 

* Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas klasifikācija

Vienkāršs paņēmiens, kā noteikt vēdera aptaukošanās pakāpi, ir vēdera apkārtmēra

noteikšana nabas līmenī. Vēdera apkārtmērs vīriešiem, kas ir lielāks par 102 cm un sievietēm

par 88 cm, liecina par palielinātu vielmaiņas un sirds‐asinsvadu patoloģiju risku.

Aptaukošanās izraisītie riski veselībai parasti ir atgriezeniski. Pasākumi svara samazināšanai

parasti samazina arī ar aptaukošanos saistīto veselības traucējumu un komplikāciju risku.

Dzīvesveida izmaiņas par labu fiziskai aktivitātei un svara samazināšanai samazina sirds‐

asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta risku.

Valstiska mēroga pasākumi aptaukošanās samazināšanai sevī ietver ēdināšanas kvalitātes

nodrošināšanu skolās, staigāšanas, riteņbraukšanas un cita veida fiziskās aktivitātes iespēju

nodrošināšana iedzīvotājiem, pārtikas produktos samazinot enerģijas un tauku daudzumu,

nodrošinot informatīvu marķējumu.

Aptaukošanās ārstēšana sākas ar vienkāršiem medicīniskiem testiem, jāizslēdz „hormonāli

traucējumi”, kas ir ļoti reti sastopami, bet pārliecināšanas nolūkā to izslēgšanai var būt

nozīmīga psiholoģiska loma. Svara samazināšanas „zelta standarts” ir apmēram 10% no

kopējā svara, indivīdiem ar augstāku ĶMI, aptaukošanās komplikāciju risks ir augstāks, nekā ar zemākiem ĶMI skaitļiem.

Tabula. Aptaukošanās ārstēšanas principi.

ĶMI

Ārstēšanas principi

 

25‐27

 

Fiziskas aktivitātes paaugstināšana, ēšanas ieradumu modificēšana, sirds‐

asinsvadu slimību riska faktoru novēršana

 

27‐30

Kontrolēta zemas kalorāžas diēta

 

30‐35

Medikamenti

 

35 un vairāk

Ķirurģiskas metodes

 

Vissvarīgākā nozīme svara samazināšanas programmās ir ikdienas fiziskās aktivitātes līmeņa

paaugstināšanai vismaz līdz aktīvas atpūtas un sporta līmenim.  Cilvēkiem  ar kustību

ierobežojumiem fiziskā aktivitāte jānodrošina ar peldēšanu vai speciālu vingrošanu,

noslogojot tās ķermeņa daļas, kas ir spējīgas kustēties. Ēšanā svarīga ir regularitāte, obligātas

ir brokastis, jāievēro mērenība un jāsamazina porciju izmēri. Dienas laikā jāsaplāno 3‐4

ēdienreizes, starp noteiktajām ēdienreizēm nedrīkst ēst neko. Lielākais enerģijas avots ir

ogļhidrāti , tāpēc jāsamazina to īpatsvars un jāizslēdz saldumi.

Aptaukošanās ārstēšana ar zālēm lietojama tikai tiem cilvēkiem, kam ir augsts ar palielinātu

svaru saistītu komplikāciju risks un terapijas ilgums ir individuāls, tam nav standarta. Svarīgs

jebkura aptaukošanās ārstēšanas paņēmiena izmantošanas priekšnoteikums ir paralēla

stingra iepriekš aprakstītā diētas un dzīves veida modifikācijas ievērošana.

Ļoti smagos aptaukošanās gadījumos var izmantot ķirurģiskas ārstēšanas metodes.

Pārpublicēts no http://www.gastrocentrs.lv/upload/Tolmanis.pdf

Komentējiet