Palielināts ķermeņa svars un tā negatīvā ietekme
Atslēgvārdi: aptaukošanās ārstēšanas principi, aptaukošanos veicinošie faktori, Dr.Ivars Tolmanis, ĶMI, palielināts ķermeņa svars
Dr. Ivars Tolmanis http://www.gastrocentrs.lv/upload/Tolmanis.pdf
Palielinātam ķermeņa svaram, kura visbiežākais iemesls ir aptaukošanās (adipozitāte), ir
negatīva ietekme uz visām nozīmīgākajām organisma funkcijām. Daudzās attīstītās valstīs,
piemēram, ASV un Apvienotajā Karalistē, aptaukošanās ir sasniegusi pandēmijas apmērus,
kur palielināts ķermeņa svars ir 20‐30% pieaugušo. Pārējā pasaules daļā, tai skaitā Latvijā,
vidējie aptaukošanās rādītāji nav tik augsti, tomēr lielajās pilsētās, tai skaitā, Rīgā, vērojama
aptaukošanās biežuma palielināšanās.
Ķermeņa svaram palielinoties, pieaug mirstības risks ‐ vidēji par 1% gadā uz katriem 500 g
svara pieauguma vecuma grupā 30‐40 gadi, bet vecuma grupā 50‐60 gadi, par 2%.
Aptaukošanās nesmēķētājiem vīriešiem dzīvildzi samazina vidēji par 7,1 gadu, bet sievietēm,
par 5,8 gadiem. Smēķētājiem šie skaitļi atbilstoši ir 13,7 un 13,3.
Aptaukošanās sākas ar pārtiku uzņemtās enerģijas uzkrāšanās un patēriņa disbalansa
gadījumā, ko regulē centrālā nervu sistēma (hipotalāms).
Aptaukošanos veicinošie faktori.
Palielināta enerģijas uzņemšana
↑ Porcijas lielums
↑ Uzkodas un regulāru maltīšu iztrūkums
↑ Ēdieni ar augstu kalorāžu (galvenokārt tauki)
↑ Pārpilnība
Samazināts enerģijas patēriņš
↑ Pārvietošanās ar auto
↓ Iešana ar kājām
↑ Automatizācija
↓ Roku darbs
↓ Sporta nodarbības skolā
↑ Laiks, kas pavadīts videospēlēs un skatoties TV
↑ Centrālā apkure
Nosliece uz aptaukošanos katram indivīdam var būt ļoti atšķirīga un to nosaka vairāki gēni ,
tomēr tas līdz galam nav izpētīts. Salīdzinoši retos gadījumos aptaukošanos izraisa kāda cita
slimība.
Slimības, kas var izraisīt aptaukošanos.
Endokrīni faktori
Hipotiroīdisms
Cushing sindroms
Hipotalama tumori vai traumas
Insulinoma
Medikamenti
Tricikliskie antidepresanti
Sulfonilurea preparāti
Estrogēnu kontracepcijas līdzekļi
Kortikosteroīdi
Nātrija valporāts
β‐blokatori
Aptaukošanās kvantitatīvai novērtēšanai medicīnā visbiežāk izmanto ķermeņa masas indeksu
(ĶMI). ĶMI nosaka, personas svaru kilogramos dalot ar augumu metros kvadrātā (kg/m2).
ĶMI skaitlis korelē ar indivīda aptaukošanās līmeni un tāpēc to izmanto aptaukošanās
pakāpes definēšanai.
Tabula. Aptaukošanās novērtēšana, izmantojot ĶMI.
BMI (kg/m2)
|
Klasifikācija* | Komplikāciju risks
|
18,5‐24,9 | Normas robežas | Niecīgs
|
25,0‐29,9 | Palielināts svars | Viegli paaugstināts
|
30,0‐34,9
35,0‐39,9
|
I pakāpes adipozitāte
II pakāpes adipozitāte III pakāpes adipozitāte
|
Vidējs
Liels Ļoti liels
|
* Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas klasifikācija
Vienkāršs paņēmiens, kā noteikt vēdera aptaukošanās pakāpi, ir vēdera apkārtmēra
noteikšana nabas līmenī. Vēdera apkārtmērs vīriešiem, kas ir lielāks par 102 cm un sievietēm
par 88 cm, liecina par palielinātu vielmaiņas un sirds‐asinsvadu patoloģiju risku.
Aptaukošanās izraisītie riski veselībai parasti ir atgriezeniski. Pasākumi svara samazināšanai
parasti samazina arī ar aptaukošanos saistīto veselības traucējumu un komplikāciju risku.
Dzīvesveida izmaiņas par labu fiziskai aktivitātei un svara samazināšanai samazina sirds‐
asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta risku.
Valstiska mēroga pasākumi aptaukošanās samazināšanai sevī ietver ēdināšanas kvalitātes
nodrošināšanu skolās, staigāšanas, riteņbraukšanas un cita veida fiziskās aktivitātes iespēju
nodrošināšana iedzīvotājiem, pārtikas produktos samazinot enerģijas un tauku daudzumu,
nodrošinot informatīvu marķējumu.
Aptaukošanās ārstēšana sākas ar vienkāršiem medicīniskiem testiem, jāizslēdz „hormonāli
traucējumi”, kas ir ļoti reti sastopami, bet pārliecināšanas nolūkā to izslēgšanai var būt
nozīmīga psiholoģiska loma. Svara samazināšanas „zelta standarts” ir apmēram 10% no
kopējā svara, indivīdiem ar augstāku ĶMI, aptaukošanās komplikāciju risks ir augstāks, nekā ar zemākiem ĶMI skaitļiem.
Tabula. Aptaukošanās ārstēšanas principi.
ĶMI |
Ārstēšanas principi
|
25‐27 |
Fiziskas aktivitātes paaugstināšana, ēšanas ieradumu modificēšana, sirds‐ asinsvadu slimību riska faktoru novēršana
|
27‐30 |
Kontrolēta zemas kalorāžas diēta
|
30‐35 |
Medikamenti
|
35 un vairāk |
Ķirurģiskas metodes
|
Vissvarīgākā nozīme svara samazināšanas programmās ir ikdienas fiziskās aktivitātes līmeņa
paaugstināšanai vismaz līdz aktīvas atpūtas un sporta līmenim. Cilvēkiem ar kustību
ierobežojumiem fiziskā aktivitāte jānodrošina ar peldēšanu vai speciālu vingrošanu,
noslogojot tās ķermeņa daļas, kas ir spējīgas kustēties. Ēšanā svarīga ir regularitāte, obligātas
ir brokastis, jāievēro mērenība un jāsamazina porciju izmēri. Dienas laikā jāsaplāno 3‐4
ēdienreizes, starp noteiktajām ēdienreizēm nedrīkst ēst neko. Lielākais enerģijas avots ir
ogļhidrāti , tāpēc jāsamazina to īpatsvars un jāizslēdz saldumi.
Aptaukošanās ārstēšana ar zālēm lietojama tikai tiem cilvēkiem, kam ir augsts ar palielinātu
svaru saistītu komplikāciju risks un terapijas ilgums ir individuāls, tam nav standarta. Svarīgs
jebkura aptaukošanās ārstēšanas paņēmiena izmantošanas priekšnoteikums ir paralēla
stingra iepriekš aprakstītā diētas un dzīves veida modifikācijas ievērošana.
Ļoti smagos aptaukošanās gadījumos var izmantot ķirurģiskas ārstēšanas metodes.
Pārpublicēts no http://www.gastrocentrs.lv/upload/Tolmanis.pdf