Dermatoloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā 1. raksts

Rutkovska Ē., Ivaščenko T.|

Aprīlis 2012, DOCTUS

Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.

Āda un tās ietekme uz cilvēka dzīvi

Pētnieki atklājuši, ka 40-60% psoriāzes gadījumu pamatā ir emocionāls stress, bet atopiskā dermatīta – 81% gadījumu. Stress var būt kā ierosinātājfaktors, piemēram, nātrenei un tās paveidam angioedēmai jeb Kvinkes edēmai, kas parādās emocionālas spriedzes laikā. Tāpat emocionālā spriedze pastiprina matu izkrišanu ligzdveida alopēcijas gadījumā. Sakarība starp pinnēm, vienkāršo herpi un stresu vēl tiek pētīta.

Āda ir unikāls orgāns, jo tai ir ne tikai fizioloģiskas funkcijas, bet arī saskarsmes funkcijas. Tā ir robeža starp cilvēku un apkārtējo pasauli, starp “es” un “tu”. Āda ir daļa no cilvēka vizuālā tēla. Ar tās palīdzību mēs paužam emocijas: piemēram, nosarkšana vai nobālēšana var būt trauksmes, baiļu, prieka vai kauna izpausme. Ādas sviedru dziedzeru asinsvadi reaģē gan uz ķīmiskiem, gan fiziskiem, gan psiholoģiskiem kairinājumiem. Cilvēks var nobālēt dažādu iemeslu pēc, piemēram, spēcīga riebuma, sašutuma vai baiļu ietekmē. Apmulsums dažu sekunžu laikā var izraisīt nosarkumu, saspringtās situācijās daudziem svīst plaukstas vai pēdas. Ne velti pasaulē izplatīti tāda veida teicieni kā “nobālēja aiz skaudības” vai “kļuva sarkans no dusmām”. Šādā veidā āda sniedz daudz neverbālas informācijas.

Āda ir sajūtu orgāns. Caur to mēs jūtam sāpes, dedzināšanu, siltumu, aukstumu un citas sajūtas, kas ļauj mums izdzīvot.

Ādas ietekme uz cilvēka dzīvi sākas vēl pirms piedzimšanas un ir cieši saistīta ar psihi. Āda un nervu sistēma attīstās no viena iedīgļa – no apvalka, kas aptver embrija ķermeni un kas vienlaikus ir arī maņu orgāns. Āda un nervu sistēma ciešo saikni saglabā arī vēlāk – spēcīga nervu kairinājuma ietekmē nervu galos atbrīvojas ķīmiskas vielas, kas pa asinsriti nonāk ādā un daļai cilvēku var izraisīt dažādas ādas saslimšanas.

Cēloņi ādas slimībām

Cēloņi ādas slimībām bieži meklējami agrīnā attīstībā, zīdaiņa vecumā. Bieži tā ir traucēta saskarsme ar māti. Zīdainis nesaprot vārdus – viņš apkārtējo informāciju uztver ar ādu caur glāstiem. Nozīme ir tam, cik bieži tie ir, vai glāsti ir silti, mierīgi vai arī vēsi un tikko jūtami. Arī mātes apmierinātība ar sevi, savu ķermeni atspoguļojas attieksmē pret bērnu. Iemesls, kāpēc nerodas vecāku un bērna emocionāla tuvība, var būt arī neapzinātas vecāku bailes, kas izpaužas nedrošībā, nespējā veidot ar bērnu emocionāli tuvas, intīmas attiecības. Zīdainis neapmierinātību izpauž emocijās – raudāšanā, nemierīgās kustībās – vai arī rodas ādas veģetatīva reakcija – ap­sārtums, svīšana vai vēsa āda. Bērns ādu izmanto kā instrumentu emociju paušanā. Tā ir ikdienišķa parādība, ka bērnībā uz stresu reaģē ar galvas un vēdera sāpēm vai niezi. Jo stiprāka ir bērna neapmierinātība ar veselīgas mīlestības trūkumu, jo smagāki slimības simptomi. Pētījumos noskaidrots, ka bērni, kas pirmajos dzīves mēnešos ar glāstiem saņem pozitīvas emocijas, izaug pašapzinīgāki un apmierinātāki ar sevi un savu ķermeni.

Ar laiku bērns emocijas sāk risināt vārdos, fantāzijās vai rotaļās. Ja ir problēmas, ko vecāki ignorē un nerisina, tās uzkrājas zemapziņā, no kurienes vēlāk izlaužas kādu ķermeņa reakciju veidā, piemēram, ādas slimības saasinājumā. Negatīvās emocijas tiek “izdzīvotas caur ādu”. Tas rada neapmierinātību ar ķermeni un zemu pašnovērtējumu. Ja vecāki bieži skeptiski uzlūko bērnu, viņam var šķist, ka viņā ir kas nepatīkams, par ko būtu jākaunas. Šīs izjūtas pastiprina tāda veida izteicieni kā “labi/skaisti bērni gan tā nedara”, kad bērns ir nosmērējies. Negatīvais pašnovērtējums var palikt zemapziņā un ietekmēt psihi un uzvedību vēlāk. Tam pievienojas depresija un uztraukums, problēmas tiks pārdzīvotas caur ķermeni, nelabvēlīgi ietekmējot ādas stāvokli, var parādīties ārējo izskatu ietekmējošas psihiskas problēmas. Šādā situācijā nepieciešama gan ādas ārsta, gan psihoterapeita palīdzība.

Nepareiza ķermeņa uztvere parasti izpaužas kā cilvēka neapmierinātība ar savu izskatu. Lai mainītos, cilvēks ļaujas plastikas operācijām, izmanto dažādus kosmētiskos līdzekļus, taču rezultāts nerada apmierinājumu.

Biežāk ar ādas slimībām sasirgst emocionāli nestabilāki cilvēki, kas ir viegli aizvainojami vai kam pastiprināti nepieciešama uzmanība, novērtējums un glās ti. Depresīvas izjūtas var padarīt ādu sausu, rodas nieze un zvīņošanās, āda izskatās novecojusi un zaudē elastību. Stresa hormonu paaugstinātā līmeņa un asinsrites traucējumu dēļ var izkrist mati vai pat veidoties plikpaurība. Ar depresiju un zemu pašnovērtējumu saistīta arī nagu graušana, nepārtraukta lūpu aplaizīšana, kodīšana, pūtīšu spiešana (kas var radīt mākslīgo akni), matu virpināšana, raušana un sūkāšana. Dažkārt tas notiek miegā, tātad – neapzinoties. Šīs problēmas raksturīgas bērniem, kam ir problēmas ģimenē vai ar tuviniekiem. Dažos gadījumos, ja ir liela psiholoģiskā spriedze, parādās “hektiskie” plankumi uz ādas, izteikta svīšana, paaugstināta temperatūra. Tāda pati reakcija var būt uztraukuma vai baiļu situācijā. Dažreiz tikai biedējošas domas vai nepatīkami pieskārieni var izraisīt zos­ādas parādīšanos. Ir atzīta arī neirodermīta saistība ar cilvēka emocionālo nestabilitāti, problēmām ģimenē, agresīvām nosliecēm un problēmām, kas saistītas ar seksualitāti.

Alerģiskas reakcijas izsitumu formā bieži nomoka cilvēkus, kam ir pārspīlēta fiziskās un sociālās nepilnvērtības izjūta. Viņi pārāk uztraucas par citu viedokli, cenšas izpatikt, viņiem ir daudz negatīvu fantāziju, priekšstatu un gaidu: ja tās nepiepildās, rodas vilšanās, trauksme un dusmas, bet šīs emocijas bieži tiek paturētas sevī, krājas un vēlāk izpaužas caur ādu. Šādiem cilvēkiem grūti veidot attiecības, kontaktus ar citiem, tāpēc viņi ir diezgan nedroši. No vienas puses, viņi vēlas būt neatkarīgi, no otras – ļoti vēlas būt ar kādu ciešās attiecībās. Šiem cilvēkiem pietrūcis maiguma un drošības, ko var iegūt un sajust ar ādas starpniecību – ar glāstiem un pieskārieniem. Bieži tieši vecāki ir tie, kas tos lieguši.

http://www.doctus.lv/2012/4/dermatologija-psihoterapija

Turpinājums nāk. rakstā

Komentējiet