medkursi.lv

Noslēgts projekts “Senioru informētības un iesaistes līmeņa paaugstināšana veselības aprūpes jautājumos”

Īstenošanas laiks: 01. 02. 2011.  –  31. 01. 2012.
Projektu finansē Šveices Konfederācija un Latvijas Republika no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Sadarbības partneris – Latvijas Pensionāru federācija.
Projekta galvenās aktivitātes  –  Seniora veselības ceļveža sagatavošana un interaktīvi semināri 10 Latvijas lielākajās pilsētās.

Projekta pieredze.
Projekts parādīja, cik ļoti senioru grupa vēlas praktisku informāciju un atbalstu. Atsaucība bija ļoti liela. Saņēmām apjomīgu informāciju par senioru grupas vajadzībām un  interesēm.
Projektā tika sniegta informācija par veselības veicināšanu (uzturs, fiziskās aktivitātes, ārstniecības augi), pacientu tiesībām, veselības aprūpes organizāciju, senioru psihosociālajām vajadzībām, psiholoģiskajiem aspektiem, sāpju terapiju.
Projektā tika iesaistīti gandrīz 1000 senioru. Tiek plānots turpināt projektā iesākto, citās aktivitātēs un formātos.
Liels paldies lektoru komandai (prof.Jānis Zaļkalns, dr.Margarita Rupenheite, prof. Ārija Karpova, Kaspars Ozoliņš, Aina Verze, dr. Lolita Neimane, prof. Ināra Logina, prof. Vija Eniņa, Ralfs Upmanis, Ilze Ābelniece, Līva Stupele, Liene Šulce-Rēvele, Jolanta Rudzīte).

Senioru grupas aktualitātes, problēmas, iespējamie risinājumi veselības veicināšanā un veselības aprūpes pieejamībā, socializācijā un informētībā

1. Problēmas
Veselības aprūpe
• Informācijas trūkums (sākot ar veselības aprūpes organizāciju, bezmaksas pakalpojumiem, profilakses iespējām u.c.) un nepiemērotība senioru grupai (ņemot verā, ka senioriem  bieži vien nav pieejams interneta);
• Rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem;
• Finansiāli nav iespēju atļauties sev nepieciešamo veselības aprūpi;
• Netiek ievēroti pieraksta laiki pie ārsta (bieži nākas ilgi gaidīt, dažreiz  pat attieksme, “ka senioram jau esot daudz laika, lai gaidot…”);
• Ģimenes ārsti – neinformē savus pacientus par dažādām iespējām, veselības veicināšanu, izrakstīto zāļu pamatojumu, ietekmi, iespējām saņemt citu speciālistu konsultācijas u.c. Ārsti nelabprāt dodas mājas vizītēs. Lauku rajonos nav iespējams izvēlēties savu ģimenes ārstu, ar ko varētu labāk sadarboties,  jo ārstu trūkst, ir arī izjusta nevēlēšanās pierakstīt senioru grupas pacientu ar hroniskām saslimnšanām;
• Pacientam veltītais laiks ir krietni par īsu – vizītē nepietiek laika sarunai, izjautāšanai, skaidrojumiem. Seniors jūtas steidzināts un saņēmis noraidošu, nevērīgu attieksmi sava vecuma dēļ;
• Problēmas nokļūt pie ārsta – transporta trūkums;
• Geriatrijas un gerontoloģijas speciālistu trūkums, nav valsts atbalsta šai specialitātei;
• Tiek saņemti skaidri mājieni par neoficiālo maksājumu veikšanu.

Jāpiemin, ka daudzas no šīm problēmām attiecas uz visu sabiedrību, tomēr senioru grupa bieži tās izjūt vissāpīgāk un tiešāk.

Sociālie jautājumi un psiholoģiskie aspekti, fiziskās aktivitātes
• Ļoti daudzi seniori jūtas vientuļi un atstumti;
• Grūti socializēties un bieži nezina, kur un kā saņemt atbalstu;
• Sabiedrības noraidoša, nevērīga attieksme;
•Trūkst resursu socializācijas iespējām (dienas centri, interešu klubi utt.);
• Informācijas trūkums par fizisko aktivitāšu iespējamību mājas apstākļos, veselīgu uzturu;
• Bailes tikt atstumtiem, nesaņemt sev nepieciešamo palīdzību;
• Seniori, kuriem nav “atbalsta sistēmas” – tuvinieku, draugu vai sociālā atbalsta bieži ir izolēti gan fiziski, gan informācijā.

Ieteikumi un pozitīvie piemēri
• Latvijā ir dažādas senioru organizācijas, kuras ļoti aktīvi darbojas, iedvesmojot apkārtējos un palīdzot. Šo organizāciju sasniegumus un labās idejas būtu vērts biežāk publiski rādīt un stāstīt, lai iedvesmotu arī citus seniorus un mainītu sabiedrības attieksmi;
• Gados jaunāko sabiedrības daļu jāaicina būt saskarsmē atvērtākiem, rūpēties par saviem tuvajiem un apkārtējiem;
• Pilnveidot sadarbību  pašvaldība-ģimenes ārsta prakse – sociālie darbinieki- aprūpes iestāde. Visām šīm institūcijām ir viens mērķis – cilvēka labklājība, tātad uz šo mērķi jāiet kopā;
• Veicināt senioru zināšanas (Piemēram, hronisku slimību kontrolē, prast un īstenot paškontroles paņēmienus, lai pēc iespējas mazinātu hroniskās saslimšanas);
• Veicināt māsu un ārstu palīgu sadarbību ar ģimenes ārstiem un to lomu veselības aprūpē, tieši profilaksei un informēšanā;
• Pašvaldībām lielāku vērību pievērst sabiedriskā transporta nodrošinājumam, lai būtu sasniedzamāki veselības aprūpes pakalpojumi;
• Vairot ģimenes ārstu zināšanas par senioru grupas vajadzībām. Mazināt maksimālo pacientu skaitu pie viena ģimenes ārsta. Veicināt mājas vizīšu pieejamību;
• Profilaksi, fiziskās aktīvitātes, veselīgu uzturu un citas veselības veicināšanas iespējas padarīt par prioritārām, radoši pieejot informācijas izplatīšanai un rēķinoties ar senioru grupas vajadzībām pēc vienkāršas un praktiskas informācijas;
• Veicināt geriatrijas un gerontoloģijas speciālistu sagatavošanu un pieejamību pēc iespējas plašākam pacientu lokam;
• Attīstīt dienas centrus, dažādas organizācijas, kurās seniori var attīstīt savas intereses, komunicēt un justies vajadzīgi, iesaistīti un pozitīvi noskaņoti;
• Pilnveidot ilgstošās institucionālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas iespējas, pēc iespējas katrai pašvaldībai nodrošināt savus gados vecos cilvēkus ar aprūpi SAC (pansionātos). Atrašanos pansionātā papildināt ar iespēju darboties aktivitāšu centros kopā ar apkārtnes senioriem. Pie pansionātiem organizēt šādus aktivitāšu jeb dienas centrus tieši senioriem.
• Klausoties ekspertu padomus un ieteikumus, iepazīstoties ar „Senioru veselības ceļvedi” daudzi vecākā gadagājuma cilvēki izteica vēlmi apmeklēt kompetentu speciālistu konsultācijas par senioru veselības problēmām. Šī doma rada atsaucību un šādu iespēju no 2011. gada decembra piedāvā Rīgā, Grebenščikova ielā 1, Diagnostikas centrā Senioru veselības veicināšanas konsultatīvajā kabinetā (353. kab. Pieteikties pa telefonu. 28805601, Konsultāciju laiks: Trešd. 13.00-17.00, Piektd 9.00 – 13.00). Turpmāk maksa par konsultāciju 3 Ls. Šis ir pozitīvs piemērs, ka, esot vēlmei, var ātri un efektīvi organizēt, ja ir vēlme un interese paplašināt senioru iespējas.

Pacientu Ombuds
www.pacientuombuds.lv,
Kontaktpersona – Biroja vadītāja Dace Līkanse: dace@pacientuombuds.lv

Tālr. 28646268

http://www.pacientuombuds.lv/lat/aktualitates/?doc=339