Ārstniecības augu loma veselības saglabāšanā un stiprināšanā, dažādu slimību profilaksē 2. raksts

Dr.pharm. Vija Eniņa

Ārstniecības augu drogas

                  Lai no auga saņemtu dabisku, maksimāli neizmainītu BAV kompleksu, augu vislabāk ir lietot svaigu. Tieši šī iemesla dēļ iesaka lietot svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas, lietot uzturā svaigus  zaļumus. Taču ārstniecības augus visbiežāk lieto kaltētus – drogu veidā, jo mūsu platuma grādos augu veģētācijas periods ir samērā īss. Drogas ir noteiktā laikā, kad tajās ir visvairāk BAV,  ievāktas un pareizi izžāvētas augu daļas. Kā drogas vāc pumpurus (priežu, bērzu), mizas (ozola, krūkļa, vītolu), lapas (nātru, ceļteku, piparmētru, bērzu), lakstus – ziedošas augu galotnītes (pelašķu, asinszāļu, rasaskrēsliņu, ugunspuķu, māteru), ziedus (kumelīšu, kliņģerīšu, vīgriežu), augļus (avenes, mellenes, ķimenes), sēklas (ķirbju, linu), saknes (pieneņu, baldriāna). Protams, te minēti tikai pazīstamākie augi, kas pie mums ir bieži sastopami vai tiek audzēti.

Pumpurus un mizas vāc agri pavasarī, kad augi vēl tikai mostas no ziemas miega. Lapas un lakstus vāc pirms auga ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā, bet ziedus – ziedēšanas sākumfāzē vai pilnziedā. Augļus vāc nogatavojušos, bet ne pārgatavojušos, sēklas iegūst no gataviem augļiem. Pazemes orgānus – saknes, sakneņus, sīpolus, gumus vāc rudenī, kad beidzas augu veģetācija un tajos ir uzkrātas BAV nākamā veģetācijas perioda uzsākšanai, vai arī agri pavasarī, pirms augs BAV uzkrājumu vēl nav izlietojis.

Lai drogās saglabātu maksimālo BAV daudzumu, svarīgi ievāktās augu daļas pareizi izžāvēt. Žāvē vai nu labi vēdināmās telpās – bēniņos, nojumēs, šķūņos caurvējā, vai mākslīgā  siltumā – cepeškrāsnī, uz radiatoriem, uz mūrīša. Žāvēšanas temperatūra atkarīga no BAV rakstura – ēterisko eļļu saturošām drogām tā nedrīkst pārsniegt 35 – 40°C, jo augstākā temperatūrā ēteriskā eļļa iztvaiko, un droga zaudē savu vērtību. Citas drogas, kuru BAV ir termostabilas, var žāvēt 50 – 60°C temperatūrā, bet rožu augļus, lai maksimāli sglabātu C vitamīnu, žāvē pat 90°C temperatūrā.  Ziedi, lapas, laksti žāvēšanas laikā jāsargā no saules stariem, jo dažas BAV ultravioletais starojums noārda.

No drogām mājas apstākļos gatavo dažādus pagatavojumus – izvilkumus ar ūdeni (tējas, uzlējumus, novārījumus, macerātus), ar spirtu (degvīnu), ar eļļu, gatavo arī ziedes, pulverus. Arī pagatavojuma veids ir atkarīgs no BAV rakstura – vai tas šķīst ūdenī vai nešķīst, un no drogas konsistences – vai droga ir  trausla, viegli birstoša (ziedi, lapas) vai cieta, blīva (mizas, saknes). Maigas konsistences drogas parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni un ļauj kādu laiku ievilkties. Blīvas konsistences drogas parasti noteiktu laiku vāra un tad ļauj vēl ievilkties. Protams, katrai drogai un jo sevišķi kompleksiem drogu maisījumiem ir savi gatavošanas paņēmieni, kaut gan pamatprincipi paliek tie paši.

Drogu maisījumi fitoterapijai

Fitoterapijā (slimību ārstēšanā ar ārstniecības augu produktiem) mājas apstākļos iekšķīgai lietošanai visbiežāk izmanto zāļu tējas – maisījumus, kas sastāv no vairākām drogām. Protams, var gatavot tēju arī tikai no vienas, individuālas drogas – piemēram, no kumelīšu ziediem vai piparmētru lapām, bet šādas tējas darbība nebūs tik daudzveidīga kā drogu maisījumam. Protams, ja cilvēkam ir alerģija vai kāda vielu nepanesība, tad drošāk ir sākt ar vienu drogu, tā pārbaudot tās piemērotību sev. Un tad jau no pārbaudītajām un sev piemērotajām drogām veidot maisījumus, kam ir plašāka un daudzveidīgāka iedarbība.

Zāļu tēju veidošanas principi mēdz būt ļoti dažādi – no dažu līdz pat vairāku desmitu drogu izmantošanai vienā maisījumā.  Taču maisījumā  ir jābūt vienai vai dažām pamatdrogām ar konkrētu nepieciešamo farmakoloģisko darbību (nomierinoša, atkrēpojoša, urīndzenoša – kas nu katra gadījumā nepieciešams) un vairākām palīgdrogām, kas palielina maisījuma apjomu, dod vai uzlabo tējas garšu, smaržu, krāsu. Taču fitoterapiju izmanto arī ārīgi, lai mazinātu locītavu un muskuļu sāpes, sasitumus, satūkumus, dziedētu dažādas ādas slimības. Šajos gadījumos var lietot zāļu tēju peldes, kompreses, apliekamos, bet var izmantot arī dzīvus (svaigus) augus vai to daļas – lapas, lakstus.

Senioru gados viena no izplatītākajām problēmām ir sirds un asinsrites slimības, kuru ārstēšanā izmanto vilkābeļu augļus un ziedus, māteru lakstus, piparmētras lapas. Tie uzskatāmi par droši izmantojamām pamatdrogām maisījumu veidošanai. Kā papilddrogas var pievienot diļļu augļus, aroniju augļus, dumbrāju zaķpēdiņas lakstus (ja nepieciešams pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu), nātru lapas, citronliānas augļus (ja nepieciešams paaugstināt pazeminātu asinsspiedienu), vajadzības gadījumā pievieno drogas ar nomierinošu darbību – vīgriežu ziedus, apiņu rogas, drogas ar urīndzenošu darbību – bērzu lapas, brūkleņu lapas vai ogas (tūskas mazināšanai), vitamīndrogas –  pīlādžu augļus, rožu augļus. Te iespējami dažādi varianti, arī drogu attiecības var variēt (visbiežāk drogas ņem vienādās daļās, bet to proporcijas var arī būt atšķirīgas).

Tāpat seniorus bieži moka bezmiegs, kas savukārt rada nervozitāti, galvassāpes. Šajā situācijā noder maisījums no drogām ar nomierinošu darbību – baldriāna saknēm, māteru lakstiem, raudenes lakstiem, melisas lapām, kumelīšu un vīgriežu ziediem, apiņu rogām. Dažādas izcelsmes sāpju un spazmu mazināšanai var izmantot maisījumus, kuru sastāvā ir kumelīšu ziedi, piparmētras lapas, baldriāna saknes, diždadža saknes, apses pumpuri, lapas, miza. Locītavu sāpju mazināšanai ārīgi var izmantot kompreses un apliekamos no svaigām diždadža lapām, bastarda tūsklapes lapām, parastā dārza kāposta (galviņkāposta) lapām, paparžu lapām.

Diezgan bieži seniori sūdzas par tūsku – piepampušām kājām, smagiem acu plakstiņiem, urīna aizturi organismā. Cēloņi te var būt dažādi, bet problēmas risināšanai noderēs drogas ar urīndzenošu darbību – bērzu lapas, brūkleņu lapas, maura sūrenes laksti, diždadža saknes, sunīšu laksti, tīruma un trejkrāsu vijolītes laksti. Spēcīgi urīndzinēji ir tīruma kosas laksti un paegļa čiekurogas, taču to lietošanā jāievēro piesardzība – šo drogu BAV komplekss kairina nieru audus, tāpēc šīs drogas nedrīkst lietot, ja ir kādas nieru saslimšanas.

Cilvēka pašsajūta lielā mērā atkarīga no tā, kā darbojas viņa gremošanas sistēma. Diemžēl senioru dzīvesveids bieži ir mazkustīgs, kas savukārt arī gremošanas sistēmas darbību padara  slinku – nav ēstgribas, mazinās gremošanas sulu sekrēcija, zarnu traktā notiek gāzu uzkrāšanās, veidojas aizcietējums, kas savukārt rada dažādu nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā.

Lai gremošanas sistēmu sapurinātu, liktu tai darboties aktīvāk, izmanto dažādas ārstniecības augu drogas pārsvarā ar rūgtu garšu. Gremošanas veicināšanai noder Īslandes ķērpja lapoņi, kalmes sakneņi, pelašķu laksti, pieneņu saknes, cigoriņu saknes, piparmētru lapas, puplakšu lapas, diļļu lapas un augļi, arī dažādas garšvielas un garšaugi – ingvers, kurkuma, baziliks un citi. Savukārt aknu darbības stimulēšanai, žults sekrēcijas veicināšanai izmantojami dzeltenās kaķpēdiņas ziedi, ārstniecības ancīša laksti, ķimeņu augļi (sēklas), kliņģerīšu ziedi, pieneņu saknes un lapas, vārpatas sakneņi, maura retēja laksti, kukurūzas irbuļi ar drīksnām. Diļļu lapas un augļi, ķimeņu augļi, kalmes sakneņi  mazinās arī gāzu uzkrāšanos zarnu traktā.

Lai likvidētu aizcietējumu, aktivētu vēdera izeju, izmanto ar gļotvielām bagātas drogas un arī pārtikas produktus – linsēklas, auzu graudus un auzu pārslas, laminārijas (jūras kāpostus), ar pektīnvielām bagātus augļus  un dārzeņus – plūmes, ērkšķogas, ķirbjus. Efektīvi darbojas dažas ārstniecības augu drogas, kuru sastāvā ir specifiska BAV grupa – antraglikozīdi. Ar tiem bagāta ir krūkļa miza, blīvās skābenes saknes, alojes (alvejas) lapas, sennas lapas un augļi. Taču pie šiem savienojumiem organisms ar laiku pierod, un minēto drogu darbības efekts samazinās.

Senioru vidū retāk novērojama pretēja parādība – caureja, kaut gan šis process mēdz gadīties, ja notikusi saindēšanās ar pārtiku vai noķerta kāda zarnu infekcija. Šajā situācijā kā visefektīvāko līdzekli ar savelkošu (caureju apturošu) un arī antibakteriālu darbību var minēt stāvā retēja sakneni, noder arī citas ar miecvielām bagātas drogas – mellenes, ievu augļi, meža zemenes lapas un sakneņi, ozolu miza.

Senioru vidū, īpaši rudens un pavasara periodā, bieži aktivējas elpošanas sistēmas saslimšanas – dažādi bronhīti, traheīti un citas. Te nu izmantojamas drogas ar atkrēpošanu veicinošu, klepu mīkstinošu, pretiekaisuma darbību. Kā populārus atkrēpotājus var izmantot ceļteku lapas vai no tām pagatavotu sīrupu, māllēpes lapas un ziedus, gaiļbiksīšu sakneņus un ziedus, mazā mārsila lakstus, tīruma un trejkrāsu vijolītes lakstus, priežu pumpurus, Īslandes ķērpja lapoņus, sarkanā āboliņa ziedus, pelašķa ziedus un lakstus.

Uzmanīgāks lasītājs jau droši vien būs pamanījis, ka lietojamo drogu uzskaitījumā vairākas atkārtojas – vienu un to pašu drogu izmanto dažādu saslimšanu gadījumos. Taču nekā pārsteidzoša te nav – katrā augā un no tā iegūtajā drogā ir BAV komplekss, kas sastāv no dažādiem ķīmiskiem savienojumiem, kas tad arī nodrošina ārstniecisko efektu daudzveidību un derīgumu dažādos gadījumos.

Protams, saslimšanas vēl ir daudz un dažādas, gan pa vienai, gan kompleksi, visus variantus šeit nav iespējams uzskaitīt un  tas nemaz arī nav vajadzīgs. Varbūt ir vērts parunāt par kaut ko citu.

            Fitoprofilakse

Šis termins saistībā ar ārstniecības augiem tiek lietots samērā nesen, kaut gan tā būtība ir tikpat sena kā cilvēce. Fitoprofilakse – tā ir ārstniecības augu jeb, ikdienas valodā runājot, zāļu tēju lietošana ikdienā. Un zāļu tēja kā ikdienas dzēriens ir populāra daudzās ģimenēs. Tiesa, lai sasniegtu profilaktisko efektu,  zāļu tēja jāsāk lietot jau agrākā dzīves posmā, lai, nonākot seniora statusā, veselības problēmu būtu mazāk un tās būtu vieglāk risināmas. Bet arī seniora vecumā zāļu tēja kā ikdienas tēja – brokastu vai vakariņu dzēriens, ir ļoti vēlama. Gatavojot šādu ikdienas tējas maisījumu, nav jādomā tik daudz par veselīguma aspektu kā par to, lai tēja būtu garšīga, smaržīga, patīkamā krāsā, lai dotu labsajūtu, to baudot. BAV komplekss jau šajā tējā būs tāpat, un savs labums tiks arī veselībai.

Ikdienas tēju gatavošanai izmanto ārstniecības augu drogas ar plašu darbības spektru – kumelīšu ziedus, liepu ziedus, sarkanā un baltā āboliņa ziedus, pelašķu, asinszāles, raudenes, baltās panātres  lakstus, piparmētras, melisas lapas. Samaisot šīs un pēc vēlēšanās arī citas drogas, iespējams pagatavot tēju, kas gan slāpes veldzēs, gan veselību uzturēs, gan labsajūtu nodrošinās. Ideāli, ja senioram ir iespēja pašam sagatavot drogas, vai nu ievācot tās no savvaļā augošiem augiem vai no dārzā audzētiem. Arī pats drogu vākšanas process noteikti nāks par labu senioram, jo fiziskas aktivitātes un saikne ar dabu palīdz uzturēt veselību.

2 komentāri uz “Ārstniecības augu loma veselības saglabāšanā un stiprināšanā, dažādu slimību profilaksē 2. raksts”

  1. OLITA rakstīja:

    Feb 28, 17 at 12:52

    Velos apgut so profesiju tas viss ir nepieciesams kas mums no dabas ir dots jaspej to realizet dzive .Paldies!

  2. Margarita Rupenheite rakstīja:

    Feb 28, 17 at 13:15

    Profesore Eniņa ir farmaceite ar lielu pieredzi. Ja interese nopietni studēt, macieties par farmaceitu. Augstākā izglītība Latvijas universitate un Rīgas Stradiņa augstskolā. Farmaceita asistenta studiju programma Rīgas 1. koledžā.
    Ar cieņu, Margarita


Komentējiet