Ārstniecības augu loma veselības saglabāšanā un stiprināšanā, dažādu slimību profilaksē Rakstu sērija: 1. raksts

Dr.pharm. Vija Eniņa 

            Cilvēka organismam kā vienotai sistēmai katrā vecumā ir savas raksturīgās iezīmes, un cilvēks labi jūtas tad, kad visi šīs sistēmas posmi darbojas saskaņoti, bez traucējumiem. Taču, organismam novecojot, šajā sistēmā rodas izmaiņas, kas visbiežāk izpaužas kā asinsspiediena novirzes no normas, sirdsdarbības traucējumi, nervozitāte, bezmiegs, nogurums, sāpes locītavās, traucējumi nieru darbībā, gremošanas un elpošanas sistēmās. Seniora gados pārsvarā dominē palēnināta vielmaiņa, organismā rodas diskomforts, kas pazemina dzīves kvalitāti un kuru pārvarēt seniors cenšas ar daudzu un dažādu zāļu palīdzību.

            Ko darīt?

   Universālas, visiem noderīgas atbildes nav, jo katrs cilvēks ir individualitāte ar savu problēmu kompleksu. Taču daudzos gadījumos palīdzību var meklēt augu valstī – izmantot dažādus augus un to produktus, lai uzlabotu veselību un pašsajūtu.

Par izmantojamiem veselības problēmu risināšanā tradicionāli uzskata ārstniecības augus, taču jebkurš augs – arī pārtikā izmantojams vai krāšņumaugs, var palīdzēt cilvēkam būt veselam. Augi var palīdzēt sakārtot norises organismā, pie kam darīt to saudzīgi, nebojājot jau tā jutīgās organisma sistēmas. Protams, šis process norit lēni, bet ar laiku un pacietību ir panākams labs rezultāts. Izmantojot augus, var veikt gan fitoterapiju – ārstēt saslimšanas, gan fitoprofilaksi – pasargāt organismu no saslimšanas. Un, jo agrāk cilvēks apzinās fitoprofilakses iespējas un nepieciešamību un sāk to izmantot, jo tālāk ir iespējams atbīdīt  dažādas senioru veselības problēmas un arī cienījamos gados justies labi.

  Kā augi var cilvēkam palīdzēt?

Cilvēks un augs būtībā ir sava veida radinieki – abi pieder organiskajai pasaulei, abiem organisma pamatstruktūra ir šūna ar tai raksturīgajām vielmaiņas īpatnībām un enerģētiskajām norisēm.  Gan auga, gan cilvēka šūnās notiek bioķīmiskās reakcijas, kuru pareizu norisi nodrošina  enzīmi (fermenti), vitamīni, minerālvielas. Pat auga zaļajam pigmentam hlorofilam un cilvēka asins hemoglobīnam ir līdzīga struktūra. Tāpat kā cilvēku arī augu apdraud dažādi ienaidnieki – baktērijas, vīrusi, sēnītes, nelabvēlīgi laikapstākļi – aukstums, karstums, sausums, ultravioletais starojums. Lai to visu uzveiktu, lai  izdzīvotu, augs savā organismā veido dažādas aizsargvielas – ēterisko eļļu, flavonoīdus, miecvielas un citas. Un šīs augu  aizsargvielas, ko cilvēka organisms uzskata par radniecīgām, tiek izmantotas arī cilvēka saslimšanu gadījumos, lai uzveiktu slimību, atjaunotu veselību un dzīvesprieku.

Augu veidotās un uzkrātās vielas noder gan cilvēka organisma enerģētisko vajadzību nodrošināšanai, gan organisma dzīvības norišu uzturēšanai, gan veselības atjaunošanai un stiprināšanai. Augu sintezētie ogļhidrāti jeb cukuri, olbaltumvielas, tauki (eļļas) veido cilvēka uztura pamatu. Augu vitamīni, enzīmi, minerālvielas piedalās cilvēka organisma šūnu bioķīmiskajās norisēs, nodrošina pareizu vielmaiņu, bet jau iepriekš minētās augu aizsargvielas iznīcina dažādus slimību ierosinātājus un brīvos radikāļus cilvēka organismā, tā palīdzot cilvēkam būt veselam.

Augu bioloģiski aktīvās vielas (BAV)

Ārstniecības augu drogas raksturojas ar to, ka tajās ir noteikts, daudzveidīgs bioloģiski aktīvo vielu (BAV) komplekss, kurā atsevišķi komponenti ir līdzsvarotās, šūnai pieņemamās attiecībās. Bioloģiski aktīvās vielas augs veido savu šūnu un organisma dzīvības procesu nodrošināšanai. Bet šīs vielas var piedalīties arī cilvēka organisma šūnu dzīvības procesos, tos sakārtojot, palīdzot  organismam atbrīvoties no nevajadzīgiem vai pat kaitīgiem savienojumiem.

Viena no dabā izplatītākajām BAV grupām ir ēteriskās eļļas. Katram augam ir tikai viena, tam raksturīga ēteriskā eļļa, kas piešķir tam  specifisko smaržu. Roze, piparmētra, kalme – katram no šiem augiem ir sava smarža un arī sava atšķirīga iedarbība uz cilvēka organismu. Rozes ēteriskā eļļa darbojas nomierinoši, relaksējoši, piparmētras ēteriskajai eļļai ir spazmolītiska (spazmas mazinoša), pretsāpju un dezinficējoša darbība, bet kalmes ēteriskā eļļa veicina gremošanu, mazina gāzu uzkrāšanos zarnu traktā.

Svarīga un daudzveidīga BAV grupa ir polisaharīdi – ciete, inulīns, gļotvielas, pektīnvielas, celuloze (šķiedrvielas). Ciete un inulīns cilvēka organismā tiek sašķelti līdz vienkāršiem cukuriem – glikozei, fruktozei, kas dod šūnām enerģiju. Savukārt gļotvielām ir sedzoša, mīkstinoša darbība, pektīnvielām un šķiedrvielām – organismu attīroša darbība, tās veicina zarnu peristaltiku, palīdz saistīt un izvadīt no organisma dažādus, arī kaitīgus vielmaiņas produktus. Populārākās polisaharīdu drogas ir ceļteku lapas, linsēklas, Īslandes ķērpja laponis.

Tāpat augos bieži sastopamas miecvielas jeb tanīdi ar savelkošu, asiņošanu apturošu, pretcaurejas darbību. Ar miecvielām bagatas ir ozolu mizas, mellenes, ievu augļi, stāvā retēja sakneņi.

Pēdējā laikā īpaša uzmanība ir pievērsta flavonoīdiem, kas augu valstī ir plaši izplatīti – tie piešķir ziediem un augļiem dzeltenu, oranžu krāsu. Flavonoīdiem ir plašs iedarbības spektrs cilvēka organismā – tiem ir žultsdzenoša, urīndzenoša, pretiekaisuma, pretaudzēju aktivitāte, tie regulē kapilāru sieniņu caurlaidību, dažiem ir sirdsdarbību uzlabojoša un nomierinoša darbība. Ar flavonoīdiem bagāti ir vilkābeļu augļi un ziedi, māteru laksti, dzeltenās kaķpēdiņas ziedi.

Šo BAV uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet arī no jau teiktā ir skaidrs, ka augos BAV dažādība ir liela, un līdz ar to ir arī daudzveidīga drogu iedarbība uz cilvēka organismu.

Turpmāk vēl…

Komentējiet