medkursi.lv

Pārpublicēts no materia medica 10/2011

Juris Leja

RSU profesors, Dr.hab.med.

Urīna pH. Testam izmanto rīta urīna otro porciju (urīnā, kas uzkrājies pa nakti, ir daudz skābo vielmaiņas produktu). Izmērī un pieraksta urīna pH.

Urīna pH=6,0 – 6,5 no rīta un 6,5 – 7,0 vakarā liecina par labu skābju – sārmu līdzsvaru.

Acidoze (pH mazināts – novirzīts uz skābo pusi) ir stipri bieži. Tai ir daudz cēloņu, ieskaitot pārlieku daudz gaļas, bet maz dārzeņu lietošana. Acidozi veicina iekaisīgas, sirds un asinsvadu, žults un nierakmeņu, alerģiskās slimības, drudzis, ļaundabīgie audzēji, artrīti, osteoporoze, podagra, alkoholisms, Candida, novecošana.

Skābju neitralizācijai un izvadīšanai organisms izmanto dzīvībai svarīgos orgānos un kaulos esošās minerālvielas (kalciju, magniju, nātriju, kāliju). Acidoze novājina organisma sistēmas.

Alkaloze – pH novirze uz sārmaino pusi- ir krietni retāk. Baktērijas, vīrusi un parazīti sārmainā vidē nespēj dzīvot. Sārmainu urīna pH izraisa veģetārisks uzturs, urīnceļu infekcija, vemšana, medikamenti.

Arī alkalozes gadījumā skābju-sārmu līdzsvara sasniegšanai vajadzīgs ilgāks laiks nekā acidozes gadījumā.

Jāapzinās vienkārša patiesība: biežākā slimība cilvēkam ir iekaisums, un biežākais skābju – sārma līdzsvara traucējums –  metaboliskā acidoze (!).

Lai siekalu enzīmi darbotos normāli, videi mutē jābūt viegli sārmainai.

Par normu uzskata siekalu pH = 6,5 – 7,5.

pH- metristu u.c. viedokļi

• siekalu pH = 6,0 – 6,5  – iespējams jūsu organisms ir slims,
• siekalu pH = 4,5 – 5,5 – ļoti iespējams jūs esat slims

Ļaundabīga audzēja gadījumā, it īpaši audzēja terminālā stadijā, ir stipra acidoze. Slimnieku siekalu pH ir ap 4,5. Viņiem ļoti trūkst sārmaino minerāļvielu, galvenokārt, kalcija un magnija. Vēzis nevar pastāvēt sārmainā vidē!

pH pārmaiņas  saistītas ar vairāku vielu trūkumu organismā un klīnisko simptomu attīstību.

Siekalu pH mazināšanos (skābāku reakciju par normālo) izraisa:

• ilgstoša spriedze;
• ar olbaltumu bagāts uzturs, gaļas ēdieni;
• drudzis, stipra svīšana;
• acidoze, cukura diabets, podagra;
• liela fenacetīna deva, amonija hlorīds u.c.
• siekalu dziedzera funkciju traucējumi / slimības → uz tām norāda zems siekalu bazālais pH, (piemēram, 5,4), zems stimulēto siekalu pH (piemēram, 5,8) un maza buferkapacitāte;
• mutes mikrofloras, enzīmu maiņas un gremošanas sistēmas darbības traucējumi.

Pārlieku skāba pH sekas:

• hronisks nogurums, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, pastiprināta sapju sajūta, anēmija;
• t.s. kairinātais jeb skābais kuņģis;
• šāds pH der slimību izraisošām baktērijām;
• zobu emaljas demineralizācija (minerālvielu zudums, zobu kalcinēto audu [emaljas] šķīšana). Ja siekalu pH sasniedz vai kļūst ≤ 5,5, pastiprinās demineralizācija un tiek veicināts kariess;
• zūd mucīna eļļojošā darbība. Normāli, ja siekalu pH > 5,5, mucīns plānā kārtā klāj mutes gļotādu un pasargā to no sausiem un cietiem uzturproduktiem.

Siekalu pH paaugstināšanos (sārmaināku reakciju par normālo) izraisa:  

• veģetārs uzturs, citrusaugļi, piena produkti;
• alkaloze;
• antibiotikas, salicilāti, nātrija bikarbonāts u.c.

Sārmaina pH sekas:

• cilvēks jūtas labi, retāk slimo;
• mutes mikrofloras, enzīmu un barības šķelšanas traucējumi  → gremošanas vājināšanās;
• biežāk ir aizcietējums un urīnceļu infekcijas, intoksikācija;
• remineralizācija (jonu pārņemšana zobu emaljā no siekalām), arī zobakmens veidošanās.