Montesori pedagoģija bērnam un cilvēcei
Atslēgvārdi: agrīna agresivitāte, bērna fiziskā un garīgā attīstība, Montesori pedagoģija, pirmskolas audzināšana, skolas reforma, sociālā un emocionālā attīstība
Mūsu civilizācijas lielo pārmaiņu izraisītie draudi bērnu audzināšanai modina pastiprinātu uzmanību. Skaidri redzams, ka ar tradicionālo bērnudārzu un skolu nepietiek, lai apmierinātu bērna un jauna cilvēka vajadzības. Mūsu civilizācija izvirza tādas prasības, ka steidzami nepieciešama izglītojošo iestāžu pārstrukturēšana. Šajā situācijā no jauna tiek izvērtēta arī Montesori pedagoģija.
Šodien tiek daudz runāts, ka bērni grib un spēj mācīties jau agrīnā vecumā. Taču intelektuālās attīstības vai rakstīšanas un lasīšanas tehnikas apguves aspekta bērnu pirmskolas audzināšana bieži vien tiek vērtēta vienpusīgi. Montesori pedagoģija var palīdzēt bērnam, atbilstoši sekmējot viņa “mācīšanos” pirmskolas vecumā un vienlaikus veicinot bērna pašapzināšanos un viņa personas nostiprināšanos. Montesori respektē bērnā cilvēku tā veselumā. Visvairāk viņa brīdina no piespiešanas un vienpusīguma. Mazam bērnam viņa piedāvā sagatavotu vidi, kurā atrodoties bērns no paša sākuma var pierast pie cilvēkam raksturīgās brīvības un saistībām, kuras uzņemas viņš pats. Montesori respektē bērna tieksmi pēc neatkarības un pielāgošanos sabiedrībai. Viņa radījusi joprojām aktuālu “materiālu” bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai.Montesori nespiež bērnu kaut ko darīt, sargā to no agrīnas agresivitātes vai nedrošības attīstības briesmām.
Mūsdienu centieni uzlabot bērnu pirmskolas audzināšanu un veikt skolas reformu radījuši daudzus priekšlikumus attiecībā uz izglītības mērķiem, taču nav zināms, kā lai šos mērķus sasniedz. Montesori parādīja, kā radināt bērnu pie brīvības un saistībām, kā viņu respektēt un palīdzēt viņam ar cieņu iekļauties cilvēku sabiedrībā. Viņas pedagoģija kalpo bērnam un kalpo cilvēcei, kura atjaunoties spēs tikai ar bērna palīdzību. Līdztekus individuālai attīstībai Montesori sekmē bērna vecumam atbilstošu sociālo un emocionālo attīstību.
Montesori pedagoģija kalpo arī mūslaiku bērnam, kuram it visur pieaugušo kultūras un morāles neparvarētu apstākļu dēļ tiek atņemtas attīstības un nobriešanas iespējas. Tai vajadzētu modināt pieaugušajos vēlmi palīdzēt bērnam dzīvot. Ja mūsu civilizācijā, kas ar zinātnes un tehnikas palīdzību tik apbrīnojami ātri attīstās, netiks atbrīvota un sagatavota vieta bērnam, ja pieaugušais – lai tas būtu audzinātājs vai politiķis – to mīļi un ar atbildības sajūtu neuzņems cilvēku sabiedrībā, tad bērns nespēs nodrošināt nepieciešamo kultūras atjaunošanos, tad sāksies decadence, kuras svarīgākais iemesls būs nodevība pret bērnu kā pret līdzcilvēku.
Helēne Helminga “Montesori pedagoģija”, Apgāds Jumava, 2006. 7.-8. Lpp
Montesori pedagoģijas idejas iekļautas jaunajā talākizglītības programmā “Bērnu aprūpes psiholoģiskie un pedagoģiskie aspekti” (pedagogs M. Rupenheite)20 IKS
VC 4 Diagnostikas centra kursu plānā pirmoreiz tiks realizēta oktobrī.