medkursi.lv

Veselīgākās ir putras no veseliem, neslīpētiem graudiem, kuros saglabājušies asni. Tādos putraimos saglabājas arī  B grupas vitamīni. Neattīrītie putraimi ir bagāti ar mikroelementiem – dzelzi (nostiprina imunitāti un paaugstina fizisko izturību), magniju (regulē asinsspiedienu un palīdz tikt galā ar stresu), cinku (veicina brūču sadzīšanu un “seko” augļa attīstībai grūtniecības laikā). Vārdu sakot, arsenāls cīņai pret jebkurām slimībām ir vienā šķīvī. Pēc putras ēšanas ilgi saglabājas sāta sajūta.

Veselīgs ēdiens taupīgajiem

Putra der visiem, kas seko savai veselībai un grib arī ietaupīt. Tā kā putras vāroties veido glumu saistvielu, kura aizsargā kuņģa sieniņas, gastrīts un čūla putras ēdājiem nedraud. Putraimi uzlabo asins sastāvu un stiprina asinsvadus, kas, savukārt, palīdz sirdsdarbībai. Putraimi satur mums vajadzīgajā daudzumā un ideālās attiecībās dzelzi, varu, cinku un olbaltumus, B un PP grupas vitamīnus.

Neļauj aptaukoties un uzlabo garastāvokli

Graudaugi savienojumā ar pienu normalizē vielmaiņu, kura atbild par cilvēka svaru. Putraimi lēni pārstrādājas kuņģī un lēni uzsūcas, un tas nozīmē, ka ēst ilgi negribēsies.

Tas, kurš ēd putru, ēd mazāk taukvielu diennakts laikā un tāpēc neuzbarojas.

Taču, ja cilvēki par svarīgāko dzīvē uzskata labu omu, tad putras jāēd ne tikai, lai būtu labā fiziskā formā, bet arī cīņai pret depresiju.

Amerikas dietologi testēja 500 brīvprātīgo vecumā no 20 līdz 79 gadiem un atklāja, ka tie, kuri brokasto ar putru, retāk izjūt aizkaitinājumu.

Pareizi vārīšanas paradumi

Nav ieteicams putru vārīt emaljētā traukā, jo piedegšanas gadījumā emalja var saplaisāt un tās daļiņas nokļūt ēdienā. Putraimus labāk bērt jau verdošā, nedaudz sālītā ūdenī. Vārīt putru vajag uz nelielas uguns, lai tā spēcīgi neburbuļotu. Putras vārīšanas laikā nevajag liet klāt ūdeni, jo tad tā kļūst gluma. Lipīgās putras parasti vāra pienā, bet irdenās ūdenī vai buljonā un irdenu putru labāk izvārīt čuguna katliņā vai pīlē.

Savukārt, rīsi saglabāsies balti un nesalipuši, ja tos bērs verdošā ūdenī, pievienojot pāris piles citronu sulas. Katliņam labāk uzlikt arī vāku. Vārot saldu rīsu putru, cukuru vārīšanas laikā klāt nevajag likt, jo tad putra kļūs gluma un ilgāk vārīsies. Cukuru pievieno putrai tikai pašās vārīšanas beigās.

Lai grūbu putra neiegūtu zilo nokrāsu, ūdeni pēc uzvārīšanās nolej, putraimus vēlreiz aplej ar verdošu ūdeni, ja vēlas, tad pievieno arī sviestu un vāra, kamēr putra sabiezē. Pēc tam var ielikt arī cepeškrāsnī, lai vairāk uzbriest. Grūbas uzvārīsies ātrāk, ja tās pirms vārīšanas iemērktas uz pāris stundām aukstā ūdenī.

Savukārt prosu pirms vārīšanas pārlej ar verdošu ūdeni, nokāš un tikai pēc tam vāra – šajā gadījumā prosa zaudē rūgteno piegaršu. Bet ēdieni no mannā putraimiem būs čagani, ja arī šie smalkie putraimi uz pusstundu pirms vārīšanas būs iemērkti ūdenī vai pienā.

Vēl atgādinājumspienā vārītās putras ir mazāk jāsāla, nekā ūdenī vārītās.

Putrām ir vēsture

Ilgu laiku putras bija reliģiskā kulta ēdiens, kuru gatavoja tikai sakarā ar reliģiskām ceremonijām. Putru nesa kā ziedu zemniecības un mājdzīvnieku dieviem. Piemēram, indusiem vēdiskajos laikos bija paradums ar miežu putru barot mājdzīvnieku aizgādni Pušanu, dēļ tā viņš arī tika nosaukts par “putrēdāju”. Pēc Plīnija vārdiem romieši dienā, kad piedzima bērns, vārīja putru. Senie ģermāņi Perahtas svētkos arī vārījuši speciālu putru. Krievijā putra bija obligāta kāzu, Ziemassvētku, raudzību, kristību un bēru mielasta sastāvdaļa.

Dažos Krievijas apgabalos zemnieki Ziemassvētku vakarā pēdējo putras karoti meta pret griestiem. Ja pie griestiem pielipa daudz putras, tad bija sagaidāms, ka nākamais gads būs ar medu bagāts.

Putras visos laikos cienījuši ne tikai parastie ļaudis. Krievijas cara Pētera I mīļākais ēdiens bijis – miežu putra.

Pārpublicēts no http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/75400-putras_veselibai

Manas pārdomas par putru

Mani ļoti iepriecināja Babītes pagasta bērnudārza “Vinnijs” pavāra stāstījums Latvijas radio par bērnu ēdināšanu šajā iestādē. Viņš uzsvēra, ka no rīta vajadzētu ēst kaut ko siltu un vislabāk putru. Šajā bērnudārzā katru rītu bērni ēd putru. Tas atbilst arī manām domām par brokastīm. Silta putriņa no rīta ir labs dienas iesākums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas ir arī lētāk, nekā importa jogurti ar pārslām vai saldie sieriņi. Vārot putru savai ģimenei vai pats sev, cilvēks ieliek šajā ēdienā savas labās domas, kas veltītas tuvāko cilvēku veselībai, labklājībai. Ar mīlestību vārīta putra noteikti organismam ir noderīgāka, nekā aukstā pienā vai jogurtā ātrumā iebērtas pārslas. Ja bērniņā pierod, ka brokastīs viņu sagaida putriņa, arī vēlāk tas kļūst par ieradumu un mājas omulības simbolu. Mani ļoti iepriecina, ka mani pieaugušie bērni šo tradīciju turpina savās ģimenēs.

Gribu dalīties savā pieredzē par putrām. Vispirms jāuzsver, ka tas ir lētākais ēdiens, kuru var pagatavot. No 1 kg dažādu putraimu var pagatavot daudz šī ēdiena porciju. Dažas putras ir kā stingrais ēdiens, kuru var pasniegt pusdienās vai pievakarē pēc darba. Piem.,  bukstiņbiezputra (miežu biezputra ar kartupeļiem) u.c.

Bērnus iepriecina dažādas piedevas vai pārsteigumi pie rīta putriņas (ievārījuma smaidiņš uz putras J, rozīnes u.c. kaltēti augļi). Karstā putrā var iedrupināt biezpienu, veidosies biezpiena klimpiņas. Putras garšu var papildināt sviesta piciņa. No rīta piemērotākas putras, kuras izvārās ātri. Ļoti veselīga un ātri pagatavojama ir rupjā maluma miltu putra no rudzu vai kviešu miltiem, bet es uzsveru – no rupjā maluma miltiem. Tā ir piemērota arī bērniem līdz gada vecumam un cilvēkiem ar sakošļāšanas problēmām.  Izvārīt var  ātri un vienkārši: uzkarsē ūdeni vai pienu, miltus vispirms iejauc nelielā daudzumā auksta piena vai ūdens un pēc tam iemaisa karstajā šķidrumā. Rudzu miltu putra ir tumša, ar īpatnēju garšu, bet ļoti veselīga un sātīga.

No rīta daudziem cilvēkiem negribas ēst, bet tāda silta putriņa vienmēr ir labs diena iesākums. Ar mīlestību vārīta putra dod pamatu labai dienai visai ģimenei.

Margarita Rupenheite, pediatrs