Komunikācijas problēmas 3.raksts
Atslēgvārdi: acu kontakts, Ārstniecības likums, komunikacijas problēma, Kristīne Pfafrote, kvalitatīva aprūpe, nepilnīgas informācijas sniegšana pacientam, partnerība, savstarpējā cieņa
Komunikācijas problēma kā ētiska problēma izpaužas tādējādi, ka pacients nesaņem to, kas viņam pienākas, bet viņam pienākas kvalitatīva veselības aprūpe, un kvalitatīva aprūpe nav tikai tā, kas brīnišķīgi dziedina konkrētu fizisku kaiti. Kvalitāte ietver ko vairāk, proti, arī pacienta morālo labsajūtu, arī to, ka pacients sajūt, ka tiek cienīts. Ja trūkst labas komunikācijas, tad pacients jutīsies necienīts, atstumts.
Šobrīd ir populāras veselības jautājumiem veltītas vietnes internetā, un ir vērojams, ka tās iegūst aizvien lielāku popularitāti. Taču, jo vairāk jautājumu par veselību ir interneta vidē, jo vairāk tas izgaismo pacienta un medicīnas profesionāļu komunikācijas problēmas dzīvē[1]. Runājot par komunikācijas problēmām, literatūrā minēts[2], ka pacienti mēdz justies kā iegājuši svešā zonā, svešā pasaulē, kad ir aizgājuši vizītē pie ārsta. Daudzos gadījumos pacienti ir nobijušies, kā arī nesaprot, ko ārsts viņiem saka, tas ir, ne visu, ko ārsts saka, pacients spēj saprast. Tāpat ir grūtības ārstam saprast pacientu, jo pacienti mēdz neskaidri norādīt uz saviem simptomiem.
Kā komunikācijas problēmu var arī minēt nepilnīgas informācijas sniegšanu pacientam. Turklāt ir svarīgi, lai pacients saprastu informāciju, ko viņam vēsta ārstniecības personas, tas, balstoties uz Ārstniecības likumu (piebilde: šobrīd ir stājies spēkā pacientu tiesību likums), uzsvērts arī Patērētāju tiesībām veltītajā vietnē internetā, proti, ka pacientam ir tiesības saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām iespējamām ārstēšanas metodēm un prognozi[3]. Var jau būt, ka tas notiek objektīvu iemeslu dēļ – ārstam ir jāstrādā divās maiņās un nav pietiekami daudz laika izstāstīt pacientam interesējošo informāciju, kā arī tas, ka ārsts ne vienmēr prot pacientam informāciju izstāstīt saprotamā veidā. Prasme runāt vienkāršiem vārdiem par manipulācijām, ārstēšanu prasa piepūli un zināmas iemaņas. Pastāv arī tāda problēma – vai ārsts pacientu uztver vienādā līmenī? No vienas puses, pacients uz ārstu raugās kā uz Dievu, bet – no otras puses – arī paši ārsti nereti pacientu nostāda pozīcijā, kad pacientam ir jālūdz un jāgaida, un ārsts šķiet neaizsniedzams[4].
Kā viens no komunikācijas cēloņiem tiek minēts tas, ka ārstiem ir ierobežots laika limits, taču iespējams, ka tā ir tikai aizbildināšanās, lai rastu attaisnojumu komunikācijas nepilnībām. Ārsti aizbildinās, ka nav laika, taču uzskatu, ka tas ir attieksmes jautājums. Laba komunikācija ietver savstarpējo cieņu, un cieņa vai nu ir vai nav, nevar aizbildināties ar laika trūkumu. Tātad, vāja komunikācija ir morāli neētiska, jo tādējādi tiek izslēgta cieņa.
Mēdz būt tā, ka pacients nesaprot ārstu, bet ārsts nedzird pacientu. Ārsts pacientam informāciju sniedz profesionālā valodā, neizskaidrojot terminus sarunu valodā, gadījumā, ja pacients medicīnisko terminoloģiju nepārzina. Lielā mērā pacienta līdzdarbību varētu panākt gauži vienkārši – runājot pacientam saprotamā valodā. Piemēram, ja cilvēks uzdod jautājumu: kas ir gastroduodenīts, vajadzētu paskaidrot, ka viņam ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums. Pacients apjautīs, ka ārsts ar viņu grib sadarboties, un būs apmierināts. Literatūrā minēts, ka tas, ko komunikācijā vēlas pacients no ārsta ir: acu kontakts, partnerība, pacientam veltītais laiks.
Tomēr slikta savstarpējā komunikācija nav atkarīga tikai no ārsta, jo komunikācija ir kaut kas, kas notiek savstarpējā mijiedarbībā, tālab iesaistītie ir abi – gan ārsts, gan pacients, un laba komunikācija ir atkarīga no abiem subjektiem. Savstarpēja cieņa kā būtisks faktors.
[1] http://www.aptieka.lv/?lapa=doctus2&id=861
[2]http://patients.about.com/gi/o.htm?zi=1/XJ&zTi=1&sdn=patients&cdn=health&tm=1448&f=00&su=p736.8.336.ip_&tt=2&bt=0&bts=0&zu=http%3A//www.pubmedcentral.nih.gov/articlerender.fcgi%3Fartid%3D1126182
[4] http://www.iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=486
Kristīne Pfafrote: veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante, Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē