Komunikācijas nozīmīgums 2. raksts
Atslēgvārdi: Kristīne Pfafrote, pacienta un ārstniecības personas sadarbība., pacientu psiholoģiskais komforts, savstarpējā komunikācija ārsts-pacients
Kopumā mainās veselības aprūpes forma – no attieksmes, ka ārstniecības persona visu zina vislabāk, notiek mainība uz sadarbības modeli[1]. Attiecības “ārsts – pacients”, tādā izpratnē, kā tās saprotam šodien, ir pavisam nesens atklājums. Ētikas kategorijās pieskaroties ārsta un pacienta attiecībām mūsdienās, to ļoti sarežģītajiem modeļiem, kļūst saprotams, ka vienīgais publiski izskanējušais šo attiecību saturs – samaksa (valsts finansējums, apdrošināšanas maksājums, pateicība, cenrādī noteikta samaksa par pakalpojumu) ir ļoti neliela šo attiecību daļa un dažādos ārsta un pacienta attiecību modeļos darbojas ļoti atšķirīgi[2]. Pastāv ētisks jautājums, vai ārsts spēj labi komunicēt tikai tad, ja pacients maksā? Tā tam nevajadzētu būt, jo primārais ir cilvēka cieņa, neatkarīgi, vai pacients ir maksāt spējīgs vai nav.
Šobrīd notiek attālināšanās no tāda modeļa, kad ārsts ir vienīgais, kas spēj pieņemt adekvātu lēmumu, viss vairs nav tikai ārsta ziņā. Ārsts nav vienīgais lēmējs, ir pacienta un viņa radinieku iesaistīšanās veselības stāvokļa uzlabošanā un lēmumu, kas saistīti ar veselību, pieņemšanā.
Laba savstarpējā komunikācija ir kā atslēga labai ārsta konsultācijai. Ja nebūs savstarpējas komunikācijas, nebūs kvalitatīvs ieguvums pacienta veselībai, proti, konsultācija nebūs tik sekmīga, kāda tā būtu tad, ja komunikācija ir teicama. Komunikācija ietver pacienta informēšanu, un pacientam informācija ir nepieciešama, lai viņš varētu pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu, jo pacientam ir arī tiesības atteikties no ārstēšanās. Literatūrā teikts, ka nav pietiekami pacientu informēt tikai par ārstēšanu, bet jāinformē arī pirms jebkuras manipulācijas, jāinformē par to, kas pacientam tiks veikts. Būtiski, ka vispirms ārstniecības persona pacientam sniedz informāciju attiecībā par riskiem un izārstēšanās iespējamību.[3]
Jāpiebilst, ka informētība veicina arī pacienta psiholoģisko komfortu un drošību, kas savukārt veicina pacienta un ārstniecības personas sadarbību.
[1] http://www.euractiv.com/en/health/informed-patient/article-152133
[2] Apinis, P., 2007.
[3] http://law.jrank.org/pages/9110/Patients-Rights-Informed-Consent.html#ixzz0ZnVK9wYk
Kristīne Pfafrote: veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante, Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē