medkursi.lv

Kristīne Pfafrote: veselības zinātņu bakalaura grāds, RSU Sabiedrības veselības fakultātes maģistrante,Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

Pacienta līdzdalība veselības aprūpē   1. raksts

Mūsdienās Eiropas valstīs palielinās iedzīvotāju iesaistīšanās veselības nodrošināšanā un saglabāšanā un veselības aprūpē. Līdz ar to palielinās nepieciešamība pēc kvalitatīvas informācijas, kas attiecināma uz pacientiem un iedzīvotājiem kopumā.[1] Līdzdalības demokrātijas sabiedrībā cilvēkiem palielinās aktivitāte, cilvēki sāk apzināties savas tiesības un pieprasīt to, kas viņiem pienākas, cilvēki ir tiesīgi paust savu gribu, kā arī paši noteikt, kas ar viņiem notiek, paši pieņemt lēmumus. Tādējādi šādā sabiedrībā, kāda ir arī mūsdienu Eiropas Savienība, izmainās arī ārstniecības personas un pacienta attiecības, proti, veselības aprūpes profesionālisvairs nav vienīgais, kas pieņem lēmumus. Vismaz tā tas ir valstīs, kur demokrātijas iekārta jau ir ilgstoši.

Eiropas pacientu tiesību hartā sacīts, ka katram indivīdam ir jābūt iespējai piekļūt visai informācijai par savu veselības stāvokli, par pieejamiem veselības pakalpojumiem un informācijai, kā tos izmantot, kā arī par visu, ko piedāvā jaunākie pētījumi, zinātniskie atklājumi un inovatīvās tehnoloģijas. Savukārt Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas publicētajā informācijā uzsvērts, ka visiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un veselības aprūpi. Tātad, tādu ārstēšanu un veselības aprūpi, kas ievēro cilvēktiesības un pacienta tiesības. Viens no pacienta tiesību aspektiem ir tiesības uz informāciju, un arī to var attiecināt uz kvalitāti. Eiropas pacientu tiesību deklarācijā (Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģions, Amsterdamā, 1994.) arī iekļauta „informācija” kā obligāts noteikums.

Literatūrā minēts, ka Eiropas Savienības valstīs pacienti ir ieinteresēti zināt aizvien vairāk par savu veselību, pacienti jautā informāciju, kas saistīta vispārīgi ar veselību, kā arī specifiskus jautājumus, piemēram, par ārsta nozīmētajiem medikamentiem. Tādējādi, līdz ar informētību par savu veselības stāvokli, slimības gaitu un norisi, palielinās cilvēku spēja pieņemt adekvātus lēmumus, protams, lēmumu tiek pieņemti sadarbībā ar veselības aprūpes profesionāļiem, kas pacientam iesaka labāko lēmumu, taču pacientam pašam ir tiesības izvēlēties, piekrist vai nē. Informētība ir arī viens no kvalitatīvas veselības aprūpes aspektiem. Jāpiebilst, ka informētība veicina arī pacienta psiholoģisko komfortu un drošību, kas savukārt veicina pacienta un ārstniecības personas sadarbību. Literatūrā teikts, ka nav pietiekami pacientu informēt tikai par ārstēšanu, bet jāinformē arī pirms jebkuras manipulācijas, jāinformē par to, kas pacientam tiks veikts. Būtiski, ka vispirms ārstniecības persona pacientam sniedz informāciju attiecībā par riskiem un izārstēšanās iespējamību.[2] Pacienta informētība nav iespējama, ja nav laba komunikācija starp ārstniecības personu un pacientu.

[2] http://law.jrank.org/pages/9110/Patients-Rights-Informed-Consent.html#ixzz0ZnVK9wYk