Doroteja Džonsone (Dorothy Johnson) Uzvedības sistēmas teorija

Doroteja Džonsone ir dzimusi 1919. gadā Savanā Džordžijas pavalstī. Viņa ieguva māsu zinību bakalaura grādu Vanderbilta universitātē 1942. gadā un maģistra grādu sabiedrības veselībā Harvardas universitātē 1948. gadā. Kaut arī viņa ir strādājusi par nodaļas māsu, tomēr viss viņas profesionālais mūžs ir pavadīts, mācot māsu zinātnes Vanderbiltas un  Kalifornijas  universitātēs. Viņa ir mācījusi arī Indijā. Džonsone ir daudz rakstījusi un saņēmusi vairākus apbalvojumus (Marriner-Tomey & Raile-Alligood, 1998.)

            Džonsones teorijas modelis sastāv no divām galvenām daļām: māsas un cilvēka pienākumiem. Viņa apraksta māsas darbu kā mākslu un ar to sasniedzamos mērķus.

            Cilvēku viņa definē dažādas uzvedības sistēmu, kas sadarbojas ar apakšsistēmām, un tas atšķir cilvēka izturēšanos sabiedrībā. Cilvēks mēģina uzturēt līdzsvaru sistēmā vai savā dzīvē, bet sadarbībā ar vidi var nonākt nestabilā veselības stāvoklī.

            Vide ietekmē cilvēku no ārpuses. Māsas rīcības mērķis ir palīdzēt cilvēkam iegūt stabilitāti.

 Uzvedības (behavioral) sistēmu raksturo reakcijas un pielāgošanās, ko regulē un kontrolē biologiskās, psiholoģiskās un socioloģiskās cilvēka ķermeņa reakcijas. Sistēma sastāv no septiņām sadarbību apakšsistēmām (Johnson, 1980.):

  1. Pieķeršanās vai pievienošanās apakšsistēma kalpo drošībai un iemāca iekļaušanos sabiedrībā, attīsta tuvības saites un uztur stipras sabiedriskās intereses.
  2. Atkarības apakšsistēma atsaucas uz audzināšanas vajadzību. Šīs apakšsistēmas sekas parādās atzinīgā novērtēšanā, uzmanības vai ievērošanas parādīšanā un fiziskā palīdzībā.
  3. Barības uzņemšanas apakšsistēma kalpo, lai apmierinātu apetīti.
  4. Izvadīšanas apakšsistēma ir iemācīta vajadzību apmierināšana, kā izvadīt atkritumvielas no ķermeņa.
  5. Reproduktīvā apakssistēmā ietilpst pēcnācēju radīšana un tuvības vajadzības apmierināšana, kā arī visas pārējās cilvēka vajadzības, kas atkarīgas no bioloģiskām dzimumtieksmēm, kur ieskaita, bet kas nav ierobežotas ar iepazīšanos un precēšanos.
  6. Agresīvā apakšsistēma ir saistīta ar sevis aizsargāšanu un saglabāšanu.
  7. Sasniegumu apakšsistēma darbojas, lai kontrolētu sevi, vidi un salīdzinātu sevi ar kādu izcilu pamatstandartu.

Katra apakšsistēma sastāv no struktūras daļām un darbības prasībām.

Struktūras  daļas ir:

  1. Izvēlētā mērķa meklēšana.
  2. Cilvēka tieksmes censties.
  3. Izvēle strādāt.
  4. Cilvēka izturēšanās.

Darbība ietver:

  1. Aizsargāšanos no kaitīgām ietekmēm.
  2. Sevis audzināšanu pozitīvā virzienā.
  3. Iedvesmas rašanu, kas veicina attīstību un novērš stagnāciju.

Minētās vajadzības apmierina ar indivīda paša spējām vai ar palīdzību no ārpuses, piemēram, māsas palīdzību.

Veselība un slimība šai teorijā nav skaidri aprakstīta. Tomēr veselība ir saistīta ar sistēmas struktūras un darbības traucējumiem vai nepareizām saistībām starp apakšsistēmām.

            Māsas palīdzību iesaista tikai tad, kad sistēmas līdzsvars ir traucēts. Piemērota māsas aprūpe uztur vai atjauno uzvedības sistēmas līdzsvaru un stabilitāti. Māsas darbs var mainīt struktūras vēlamo virzienu (piemēram, ar apmācīšanu) vai regulēt līdzsvaru starp apakšsistēmām (Piemēram, diētas ietekme uz sistēmas funkcijām). Māsas darbs atjauno, uztur vai sasniedz sistēmas uzvedības līdzsvaru un stabilitāti indivīdā iespējami augstākā līmenī (Johnson, 1980.)

            Džonsone atsaucas uz bioloģiskām un sociālām zinātnēm, attīstot savas zinātnes teoriju, kas pamatota uzvedības sistēmās. Uzvedības sistēma cilvēkā ietver septiņu sistēmu sadarbību.

            Kopskatā uzvedības sistēma rāda māsai vienu pieeju, kā uztvert klientu, kam māsa kalpo, kā arī apraksta, kā sabiedrība skatās uz māsas darbu. Uzvedības sistēma dod racionālu pieeju māsas praksei, rāda veidus, kā organizēt apmācību programmas un skaidru virzienu pētniecībai (Johnson, 1990.)  

(Priede Kalniņa Z. Māsas prakse pamatota teorijā.–Heritage Printing/Graphic Milwaukee, WI USA, 1998. 102.-104.lpp.

http://currentnursing.com/nursing_theory/behavioural_system_model.html

 Zaigas Priedes Kalniņas teoriju izklāsts ir liels papildinājums Latvijas māszinību studiju materiāliem.

Komentējiet