medkursi.lv

M. Levaines māsas izglītība sākās Čikāgā Cook (Kuka) pagasta  māsu skolā 1944. gadā. Bakalaura grādu ieguva 1949. gadā, un maģistra grādu ieguva 1962. gadā Veina pavalsts (Wayne State University) universitātē Detroitā, Mičiganas pavalstī.

Savā mūžā viņa pieredzējusi daudz pārmaiņu māsas praksē.

 No 1944. gada strādājusi vispirms kā nodaļas māsa, pēc tam kā civilās armijas māsa,  klīniskās prakses vadītāja, veco ļaužu mītnes vadītāja, ķirurģiskās nodaļas direktrise, mācījusi māsu zinātni universitātēs Čikāgā, Laiolā, Ilinojā, un Rašā. Bijusi kā vieslektors Izraēlā, kur viņas grāmata pārtulkota ebreju valodā un izdota 1976. gadā.

Par nopelniem māsu zinātnē viņa saņēmusi daudz apbalvojumu, kā arī goda doktora grādu no Laiolas universitātes. Viņa bija aktīva locekle dažādās māsu organizācijās un bieži referēja konferencēs. Mūža nogalē viņa attīstīja jēdzienu, ka garīgums ir nozīmīga cilvēka daļa un uztur personas dvēseles skaidrību (personhood integrity) (Marriner-Tomey & Raile Alligood, 1998.)

Sākumā Levaine savus māsas zinātnes uzskatus izskaidroja kā modeli, nevis kā teoriju, jo viņa nebija iecerējusi attīstīt teoriju. Viņas mēķis bija dot struktūru savām lekcijām māsu studentēm, bet ar laiku modelis ir izvērties teorijā. (Priede Kalniņa Z. „Māsas prakse,  pamatota teorijā”, WI USA, 1998)

Viņa apraksta: lai virzītu māsas darbu, jālieto četrus enerģijas saglabāšanas principus:

–         klienta enerģijas saglabāšana

–         strukturālā veseluma saglabāšana (fizioloģiskās, garīgās, reliģiskās īpašības)

–         personas veseluma saglabāšana

–         sociālā veseluma saglabāšana.

Viņa apraksta pacientu kā integrētu būtni, kas atrodas mijiedarbībā ar vidi vai adaptējas tajā, saglabājot vai uzkrājot enerģiju kā primāro pamatu. Piemērošanās vai adaptēšanās ir svarīgs nosacījums cilvēka veselībai. Cilvēks piemērojas videi, lai uzturētu savu pilnvērtību.Pārmaiņas dzīvē ir pastāvīgas un liek cilvēkam nepārtraukti piemēroties.

Dzīvot- nozīmē pielāgoties. Māsas prakses mērķis ir veicināt pilnību, un katram indivīdam nepieciešama individuāla pieeja, lai veicinātu spēju pielāgoties nemitīgi mainīgajai videi. Sekmīga piemērošanās rada labāko saskaņu ar vidi un  to izdara veidā, kas ietaupa enerģiju, veicina struktūras pilnīgumu, personisku un sociālu pilnīgumu. Saglabāšanas mērķis ir veselība. (The nurse, client and health care enviroment, The profession of nursing, lectures,1999.)

Zaiga Priede –Kalniņa raksta: Levaines modelis ļoti skaidri atspoguļo četrus māsu zinātnes jēdzienus. Lai virzītu māsas darbu, lieto četrus enerģijas saglabāšanas principus. Bez tam viņa pieņem cilvēku kā viengabalainu. Šo principu viņa izskaidro tā: nevienu cilvēka sastāvdaļu nevar uzturēt bez citu – fizioloģisko, garīgo un reliģisko īpašību ievērošanas. Cilvēka organismu nevar sadalīt,  jāstrāda ar visu kopā.

               Cilvēks atsaucas uz vides spēkiem individuālā, vienveidīgā, bet tomēr apvienotā veidā. Levaine min četrus veidus, kā cilvēks piemērojas savai videi. Šie piemērošanās veidi ir:

• cilvēka reakcija uz bailēm,
• reakcija uz iekaisumu,
• piemērošanās slodzei,
• maņu signālu apzināšanos.

Neviens no tiem nepastāv izolācijā,  bet katrs sekmē cilvēka piemērošanos apkārtnei.

               Piemērošanās jēdzienam šajā modelī ir ļoti svarīga loma. Piemērošanos izskaidro kā izmaiņas procesu, kā rezultātā indivīds atgūst veselumu vai pilnīgumu savas vides realitātes robežās. Cilvēks piemērojas videi, lai uzturētu savu pilnvērtību. Piemērošanos neuzskata par nekustīgu mērķi, bet gan par plūsmu, kas palīdz uzturēt cilvēka līdzsvaru. Maiņas ir pastāvīgas un liek nepārtraukti atsaukties un pielāgoties. Cilvēka spējas pārdzīvot notikumus ir atkarīgas no viņa spējām pielāgoties. Tātad dzīvot nozīmē pielāgoties.

               Levaine uzskata cilvēku par visu ietverošu, esot dinamiskā sadarbībā ar apkārtni, un apkārtne nav skatuve, kurā cilvēks spēlē savu lomu. Viņa arī pieņem, ka cilvēku nevar saprast ārpus tās vietas un laika, kurā viņš darbojas, un nevar atdalīt no ietekmēm, kas ir ap viņu. Cilvēku ietekmē ne tikai pašreizējie apstākļi, bet arī paša dzīves notikumi un tas, ko manto gēnos, smadzenēs un dvēselē. Z. Priede Kalniņa uzsver, ka šo domu ir svarīgi ievērot Latvijas iedzīvotāju  aprūpē,  jo savu ietekmi ir atstājuši pēdējie 50 gadi, pašreizējais strauji mainīgais laikmets, kā arī cilvēka pielāgošanās spējas un kultūras īpašības.

Veselību Levaine definē kā pielāgošanos pārmaiņām. Dažreiz pielāgošanās ir sekmīgāka kā citās reizēs, bet katra pielāgošanās meklē saskaņu ar vidi. Veselība ir ķermeņa aizsardzības mērķis (Levine, 1990.). Bez tam Levaine domā, ka katrs cilvēks var definēt veselību pēc saviem ieskatiem. No tā var secināt, ka veselības jēdziens ir atšķirīgs katram indivīdam.

   Vidi Levaine apskata no trim aspektiem:

1. darbības vide – sastāv no nezināmiem dabīgiem spēkiem, kas ietekmē indivīdu.
2. maņu vide sastāv no informācijas, kas ierakstīta maņu uztveres orgānos.
3. jēdzienu vidi ietekmē valoda, kultūra, idejas, izziņas spēja.

Māsas prakses mērķis ir veicināt pilnību un aptvert, ka katram indivīdam ir vajadzīga vienreizēja un sava pieeja. Šī individuālā aprūpes pieeja ir vajadzīga tāpēc, ka katram  cilvēkam ir savas piemērošanās spējas. Māsas un klienta starpā attīstās īpaša terapeitiska uzticība, kas pamatota patiesībā, godīgumā, savstarpējā respektā. Māsas gādība palīdz cilvēkam piemēroties.

Kopsavilkuma Z. Priede – Kalniņa secina: Levaines teorijā sadarbojas piemērošanās, saglabāšanas un veseluma izveidošanas jēdzieni. Piemērošanās ir veids, kā notiek saglabāšanās. Cilvēki visu laiku ir sadarbībā ar savu vidi. Šī sadarbība attīsta vajadzību piemēroties. Vides pārmaiņas prasa, lai cilvēks piemērojas. Sekmīga piemērošanās rada labāko saskaņu ar vidi un to izdara veidā, kas ietaupa enerģiju, veicina struktūras pilnīgumu, personisku un sociālu pilnīgumu. Saglabāšanas mērķis ir veselība. 

(Priede Kalniņa Z. Māsas prakse pamatota teorijā.–Heritage Printing/Graphic Milwaukee, WI USA, 1998. 82.-84.lpp.)

http://nursingtheories.blogspot.com/2009/07/myra-levines-conservation-theory.html

http://currentnursing.com/nursing_theory/Levin_four_conservation_principles.html