Florence Naitingeile (Nightingale) – Vides piemērošanās teorija

Dzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā.

Uzauga un ieguva privātu, labu izglītību Anglijā, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeile apmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus žēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcas direktrisi Londonā. Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem kara slimnīcā Turcijā. Tur viņa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainoto aprūpē. Pēc kara Naitingeile Anglijā noorganizēja pirmo žēlsirdīgo māsu skolu pie Svētā Tomasa slimnīcas.

F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana un slimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt svaigu gaisu, gaismu, siltumu, tīrību, klusumu, adekvātu uzturu (F. Naitingeile 1860.) Pacienta novērošana un datu ievākšana ir saistīta ar pacienta veselības stāvokļa un vides faktoru savstarpējās iedarbības novērtēšanu. Savu pieredzi, kopjot ievainotos karavīrus Krimas kara laikā, viņa pielietoja, aprakstot higiēnas un sanitārā stāvokļa nozīmi pacientu aprūpē. Naitingeilas „Aprakstošā teorija” informēja māsas domāt, ka aprūpes process ir akcentēts uz pacienta un vides saistību. Māsas pienākums ir sagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba viņam palīdzētu. 

Pacientu (F. Naitingeile lietoja pacients nevis klients) viņa apraksta kā atbildīgu indivīdu, kas kontrolē savu dzīvi un veselību  un kas vēlas labu veselību (Holder, 1993.) Māsas prakses pienākums ir sagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba tam palīdzētu. Holdere (Holder, 1993.) iepazinusies ar Naitingeiles rakstiem, raksturo māsas rīcību kā tādu, kas palīdz pacientiem atvieglināt sāpes un mokas. Māsas rīcība sastāv no svaiga gaisa, gaismas, siltuma, tīrības, klusuma uzturēšanas, pareiza ēdiena izvēles un spējas dot norādījumus, kā darbiniekiem novērot pacientu, lai nepalielinātu viņa spēka izsķērdēšanu (Nightingale, 1859. 186.lpp)

Veselības aprūpes speciālistiem uzmanību visvairāk būtu jāveltī pacientam, nevis slimības norisei.Veselīgas vides saglabāšana ir pirmais noteikums māsas praksē. Veselību iegūst, veicinot dabīgo procesu norisi. Veselība ir stāvoklis, kurā indivīds var pilnīgi izmantot savus spēkus (Holder, 1993.)

Savos rakstos Naitingeile rāda pārliecību, ka māsu zinātnes likumi ir veselības likumi. Viņa uzsver, ka māsas ir atbildīgas par apkārtni tā, lai cilvēkā iedarbotos dabīga dziedināšana.Viņa apraksta, ka māsas sniedz pacientam fizisku aprūpi, lai šo mērķi sasniegtu. Vārdu vide definē kā atrodamu ārpus indivīda, bet kas ietekmē viņa veselību gan slimā, gan veselā stāvoklī (Holder, 1993.)

Savos darbos viņa aicināja māsas darboties klienta labā. Viņas darbības principi ietvēra praksi, pētniecību un izglītību. Naitingeila mācīja un pielietoja aprūpes procesu, uzsverot, ka „vitālo funkciju novērošana un novērtēšana  nav informācijas un faktu uzkrāšana, bet tā notiek ar mērķi, lai glābtu dzīvību, uzlabotu veselību un radītu komfortu”. Grāmatā „Piezīmes par māsas praksi”(1869.) viņa uzsver, ka māsām jākoncentrē uzmanību uz pacientu, nevis slimību.

F. Naitingeila aprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaņas), galva (teorētiskās zināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pret pacientu.

(The nurse, client and health care enviroment, The profession of nursing, 1999. )

FLORENSAS NAITINGEILAS MODELIS PACIENTU APRŪPĒ

Pacientu aprūpe ir vērsta uz personu

Persona dzīvo un apzinās pasauli caur saviem sajūtu centriem

Sajūtu centri un izjūtas rada personas subjektīvo situācijas uztveri

Personas subjektīvam pārdzīvojumam ir tieša ietekme uz bioķīmiskām aktivitātēm  CNS

CNS atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar imūno sistēmu

Negatīvs subjektīvs pārdzīvojums traucē imūno šūnu augšanu un palielina sāpes

Dabīga vide veicina atveseļojošu situāciju un subjektīvu labsajūtu

Pacientu aprūpe to veicina

Māsa savā darbā lieto savus uztveres orgānus un radošo pieeju

(Torp Jensen K., Nielsen B. Bornholm Medical College, Lectures in Nursing, 1995.)

 

Jāatceras laikmetu un vietu, kur F. Naitingeile strādāja. Viņas rūpes ietvēra sliktos dzīves apstākļus, kas ļāva slimībām plosīties. Viņas iesāktais virziens – atbalstīt veselības kopšanu un novērst slimības – ir kā galvenais mērķis turpinājies māsas praksē līdz mūsdienām.

F. Naitingeile mira 1910. gada  13. aprīlī 90 gadu vecumā.

(Priede Kalniņa Z. „Māsas prakse,  pamatota teorijā”, WI USA, 1998. 78.lpp.)

Vairāk http://www.victorianweb.org/history/crimea/florrie.html

Komentējiet