medkursi.lv

Pirmo reizi Latvijā ieskatu māszinību teorijās un māsu darba procesā (nursing process) 1989. gadā deva Prof. Zaiga Priede Kalniņa un Irēne Kalniņa no ASV, kad viņas bija ieradušās Rīgā uz 1. Latviešu Ārstu kongresu. Notika konferences arī māsām un māsas kopā ar latviešu ārstiem no visas pasaules gāja gājienā uz Brīvības pieminekli. Konferencē Latvijas veselības aprūpes iestāžu galvenās māsas un medicīnas skolu pedagogi klausījās par māsu zinātni, māsu pētniecību, aprūpes procesu, saskarsmi, empātiju. Šīs brīnišķīgās māsu pedagoģes atvēra Latvijas māsām jaunu pasauli. Zaiga Priede Kalniņa un Irēne Kalniņa devušas ļoti nozīmīgu un neaizmirstamu ieguldījumu Latvijas māszinību izglītībā.

Māszinību teoriju apskats sastādīts, izmantojot prof. Zaigas Priedes Kalniņas un Irēnes Kalniņas lekcijas un darbus. Man bija iespēja dzirdēt šo brīnišķīgo pedagogu sniegumu toreiz, viņu pirmajā viesošanās reizē Latvijā, un arī turpmāk. Ar interesi smeļos zināšanas no viņu darbiem un redzu, ka ļoti daudz no pasaules māsu pieredzes varētu un vajadzētu izmantot Latvijā māsu darbā. Vēl vairāk, daudz vērīgu atziņu var pielietot savā darbā arī sociālās aprūpes speciālisti.  Vēlos šo informāciju dot arī citiem.

 Pirmajā lekcijā māsām vadītājām un māsu pedagogiem 1989. gadā Zaiga Priede Kalniņa uzsvēra sekojošo:

 Aprūpes process ir sistemātiska, mērķtiecīga māsas darbība  cilvēka aktuālo vai iespējamo veselības problēmu diagnosticēšanai un novēršanai.

  Pacients vienmēr ir aprūpes centrā, bet aprūpes komandā iesaistītais personāls kopā veic aprūpes procesu

 Priekšnosacījumi  veiksmīgai aprūpes procesa realizēšanai:

1. māsa aprūpē 5 – 8 pacientus, IT un reanimācijas nodaļās 2 māsas pie viena pacienta.

2.   MĀSA ↔ ĀRSTS – ārsts un māsa darbojas psiholoģiskajā pozīcijā  “blakus”, strādā kā līdzvērtīgi kolēģi, atbildīgi katrs par savu darbu, bet mērķis viens – pēc iespējas labāk palīdzēt pacientam

3.  Māsa veic pilnu pacienta aprūpi:

• fiziskā aprūpe – nodrošina pacienta organisma vajadzības: ēdināšana, izvadprocesu nodrošināšana, elpošana, mazgāšana, vingrināšana, sāpju mazināšana, miega un aktivitāšu nodrošināšana;
•  psiholoģiskā – sniegt psiholoģisku atbalstu, izpratne, baiļu, nedrošības mazināšana, izskaidrošana, uzklausīšana;
• sociālā – noskaidro pacienta atbalsta personas, nodrošina kontaktu ar tām, iesaista dažādās aktivitātēs, vajadzības gadījumā iesaka un palīdz iekārtot sociālās aprūpes vai rehabiltācijas iestādē;
• garīgā – noskaidro pacienta garīgās vērtības un vajadzības un pēc iespējas nodrošina to iespēju: ticība, grāmatas, TV, radio, koncertu un teatru apmeklējumi u.c.

Aprūpes procesā māsai ir svarīgas lomas:

• aprūpes veicēja – māsa nodrošina pilnu pacienta aprūpi (skat. iepriekš)
• pedagogs – māsa izglīto pacientu un piederīgos, sabiedrību par veselīgu dzīves veidu, par veselības saglabāšanu, saslimšanas gadījumā – par slimību, tās novēršanu, rehabilitāciju u.c.
• koordinators – māsa koordinē visas aprūpes komandas sakaņotu darbību, lai vislabākajā veidā tiktu veikta pacienta aprūpe
• pacientu aizstāve – māsa aizstāv pacientu:

–         pret ārstu, ja informācijas trūkuma vai cita iemesla dēļ pacientam nav vēlama ārsta nozīmētā ārstēšana vai taktika. Māsa ar ārstu pārrunā situāciju, sniedz papildus informāciju;

–         pret tuviniekiem, ja viņi kaitē pacientam neapzināti vai apzināti (dod produktus vai vielas, kas kaitē pacientam, runā to, kas kaitē pacientam);

–         pret pacientu pašu, ja viņš lieto produktus un vielas, kas viņam kaitē, neievēro vēlamo režīmu,  ārstēšanu vai domā viņam kaitējošas domas.

Māsa noskaidro situāciju, izskaidro pacientam, kolēģiem, tuviniekiem pareizo taktiku, kas palīdz pacientam.

• pārmaiņu vadītāja – aprūpes process ir nepārtrauktu pārmaiņu process. Māsa ir šo pārmaiņu vadītāja.

Man atmiņā iespiedusies frāze, kas toreiz, 1989. gadā Latvijā šķita neiespējama: ”Pacients nedrīkst aiziet no šīs pasaules ar sāpēm.” Pagājuši daudzi gadi, bet vai vienmēr veselības aprūpes profesionāļi šo svarīgo domu respektē un realizē?

Tāpēc gribu atgādināt māszinību teorijas. Viss aprūpes process tiek veikts, lai  pēc iespējas atvieglotu pacienta problēmas.

 Literatūras avots:   Z. Priedes Kalniņas un I.Kalniņas lekciju materiāli

Margarita Rupenheite  margarita@medkursi.lv

Turpmāk vēl