Aprūpe mājās – pagasta mājā
Atslēgvārdi: aprūpe mājās, Inese Lesiņa, Jaungulbenes sociālās aprūpes centrs
Latvijā beidzot kā daudzās attīstītās valstīs sāk risināt jautājumu par aprūpes mājās ieviešanu. Ārstēšanās slimnīcā izmaksā dārgi, slimnīcu gultu skaits samazināts, bet daudziem cilvēkiem nepieciešamo aprūpi un ārstēšanu vajadzētu veikt mājās.
Interesantu risinājumu šai problēmai raduši Jaungulbenes pagasta iedzīvotāji. Bijušās lauku slimnīcas vietā iekārtots Jaungulbenes sociālās aprūpes centrs. Nelielajā mājā apmēram 15 pagasta iedzīvotāji saņem nepieciešamo veselības un sociālo aprūpi.
Aprūpes centra vadītājai Inesei Lesiņai ir medicīnas māsas izglītība, kas palīdz novērtēt klientu veselības stāvokli un sniegt nepieciešamo palīdzību, ja vajag – paaicināt ģimenes ārstu. Telpas siltas, daudz ziedu kompozīciju un rokdarbu. Saglabāts veclaicīgais interjers, krāsnis, mēbeles. Sajūta kā veco laiku saimnieku mājā, šis teiciens man ienāca prātā, ciemojoties istabiņās. Iemītnieki ir cilvēki krietni gados, lauku cilvēki, kuri paši vairs nespēj tikt galā ar saimniecību un dzīvot neatkarīgi. Šeit viņi savā dzimtajā pagastā, ierastā vidē, starp pazīstamiem cilvēkiem saņem visu nepieciešamo.
Inese un citas personāla meitenes ar mīļumu rāda savus vecīšus, par katru pastāsta, katram pasaka kādu labu vārdu, bet viņi slavē šejienes dzīvi. Parastais teiciens „Es jau pati/pats viens vairs netieku galā, atnācu uz šejieni”. Daudzi iemītnieki guļoši, daži ar apziņas traucējumiem. Personālam darba daudz, kā viņas pašas saka – lielāka daļa kopjamie.
Ēka atrodas netālu no pagasta centra, tuvumā veikals, pasts. Radinieki vai kaimiņi var ienākt paciemoties, iemītnieki pa logiem vēro, kas notiek, labā laikā iziet pagalmā un dārzā. Gribas teikt, viena kārtīga lauku māja. Virtuvē cienājamies ar lauku gardumiem, kas pagatavoti uz parastās malkas plīts un cepeškrāsnī ceptiem pīrāgiem.
Skatos, klausos un domāju: skaisti ir lielie pansionāti ar daudzām aktivitātēm, koncertiem, sociālajiem rehabilitētājiem. Bet šeit, vienā lauku pagastā saviem vecajiem cilvēkiem tāds mierīgs kaktiņš. Man ienāca prāta salīdzinājums: kas labāk, lielpilsētas labumi vai lauku miers, klusums un dabas tuvums.
Kad jautāju Inesei par veco ļaužu aktivitātēm, viņa atbild, ka katrs iemītnieks dara tos darbiņus, kurus pieradis veikt un spēj vēl izdarīt: dārza darbi, puķu dobju kopšana, rokdarbi, pastaigas, lasīšana. Gandrīz katrā istabiņā televizors. Nelielajā viesistabā bufete ar senlaicīgiem traukiem, tur pasēž un iedzer tēju vai kafiju. Nu kā jau laukos mājās.
Jaungulbenes pagastam naudas nav vairāk kā citiem pagastiem, bet par saviem vecajiem cilvēkiem padomāts. Patiesībā, nodrošināta aprūpe mājās, tikai klienti ir vairāki vienuviet.