medkursi.lv

Pūš īsti rudenīgs, auksts vējš, nedaudz smidzina un sāk snigt slapjš sniegs, bet Tirzas pagasta Veselības un sociālās aprūpes namā ir silti un mājīgi. Visās telpās krāsnis izkurinātas, virtuvē uz malkas plīts vakariņu pankūkas! Kopā ar Aprūpes nama vadītāju dakteri Ievu Bērziņu esam izstaigājušas Tirzas ievērojamākās vietas, pasmēlušas Svētavota ūdeni un    Ieva iepazīstina ar savu nama iemītniekiem un personālu. Māsiņas un aprūpētāji veic vakara darbus, bet senajā ēkā ir miers un omulība. Un tad man rodas šis salīdzinājums – silta vietiņa. Ko gan vecumdienās lauku cilvēks var vēlēties, ja visu mūžu rosījies, skrējis, strādājis tā, ka pirkstus vairs nevar atliekt, sāp mugura, locītavas? Gribas siltumu, mieru un labu cilvēku tuvumu.

Kad  daktere Bērziņa uzaicināja iepazīties ar  aprūpes namu, biju izbrīnījusies. Nebiju līdz šim dzirdējusi tādu aprūpes iestādes nosaukumu. Atrodoties Tirzā sapratu, ka tas ir atbilstošs nosaukums šādai iestādei. Aprūpes nama iemītnieki ir no visa novada un bijuši arī pārnovadiem, un arī dažādām Latvijas vietām. Daži vecie cilvēki tiek atvesti arī no slimnīcas, dažreiz ģimenes ārsts ieteicis šeit padzīvot kaut neilgu laiku un paārstēties. Tieši tā – paārstēties, jo personāls un vadītāja ir arī mediķi, kas agrāk strādājuši medicīnā. Iemītnieki ir gan guloši un pilnīgi aprūpējami, gan kustīgi. Aprunājos ar vairākiem aprūpes nama iemītniekiem, daži no viņiem staigājošie, kas labā laikā aiziet līdz arī Tirzas Svētavotam Zvanulejā, baznīcai vai veikalam. Viņi ir pacienti, kuriem pārsvarā ir nepieciešama veselības problēmu novēršana, veselības uzlabošana un stāvokļa atvieglināšana. Atsauksmes no iemītniekiem likās ļoti labas, viņi ir apmierināti par aprūpi, labo ēdienu un gādīgo personālu. Dažas vecās māmiņas ada, daži lasa, klausās radio, skatās TV raidījumus. Ļoti labprāt tiekoties ar ciemiņiem, izsakot savas domas, daloties informācijā par vēsturiskiem notikumiem. Katrs tirzmalietis ir saistīts ar kādu Latvijā pazīstamu, nozīmīgu cilvēku.

Klausoties vadītājas Ievas Bērziņas stāstījumu, skatoties fotogrāfa Ferdinanda Knoka vēsturiskās bildes, kas grezno Aprūpes nama sienas, jūtos kā iepriekšējā gadsimta 20-30. gados. Šo iespaidu pastiprina Ievas Bērziņas stāstījumi par Tirzas ievērojamajiem cilvēkiem, par skolotāju Minnu Dzelzskalni – Tirzmalieti. Skatos, klausos un atceros pa dienu redzēto skaisto apkārtni, vēsturiskās vietas un ir sajūta, ka esmu svētvietā. Pagasta padomes ēka atguvusi vēsturisko nosaukumu Biedrības nams, kas celta 1911. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Lielās Gaujas mazās māsas Tirzas krastā mīt stipri, apgaroti ļaudis – tirzmalieši, kuri lasa savu pagasta avīzi Tirzaskrasts (redaktore Ieva Bērziņa), piedalījušies Tirzas pagasta iedzīvotāju pirmajā forumā (2010. 23.oktobrī), bet Pasaules trešo Tirzmaliešu Saietu gaidot, (2010. gada jūlijā), noauduši ,,Tirzas ceļu”- raibo gobelēnu no lupatiņām, vismaz 15m garu). Daudzo gobelēna audēju dzimtās bijuši  arī dzejnieces Tirzmalietes gara darba uzturētāji. Biju laimīga uzņemt šo garīgo enerģiju, šo spēku, kas izstaroja arī no Aprūpes nama vadītājas – dakteres, rakstnieces Ievas Bērziņas, (viņa gan sevi sauc tikai par rakstītāju,) tirzmalieti 5. paaudzē, kas stiprinājusi ne tikai garu, bet arī sava pagasta ļaužu veselību tanīs nu jau tālajos gados, kad Tirzā bija 25 gultu lauku slimnīciņa. Tā atdzima kā Tirzas Sociālās aprūpes un veselības  nams 2002. gadā. Tas ir veiksmīgs risinājums, jo saglabājās gan veselības aprūpes iestādes materiālie resursi, gan darba vietas darbiniekiem. Pie tam zem Aprūpes nama jumta ir Ģimenes ārstes Daces Mūrnieces prakse.   

Man radās iespaids, ka Tirzas pagastā Aprūpes namā patiešām rūpējas par novada vecajiem cilvēkiem. Katru dienu mēs dzirdam par dažādām akcijām ziedot trūcīgajiem. Tirzā kā pati par sevi saprotama lieta notiekot dārzos izaugušo dārzeņu un kartupeļu ziedošana Aprūpes nama iemītnieku galdam. Ar savu ražu daloties arī Aprūpes nama personāls un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.

Tas ir paraugs, kā nenolaist rokas, bet rast risinājumus dažādām problēmām, kā galveno domu paturot to, ka galvenā dzīves vērtība ir cilvēki, viņu veselība un labklājība – sevišķi jau vecumā. Neviena valdība nebūs pietiekoši laba, ja cilvēki paši neko nedarīs lietas labā! Varbūt šī gudrība un gara spēks nāk no Svētavota?

Ja jūs ir pārņēmusi bezcerība, izmisums, vientulības sajūta, aizbrauciet uz Tirzu un jūs smelsieties spēkus no tirzmaliešiem un viņu Svētavota.

Margarita Rupenheite