* Arhīvs par December, 2010

Doroteja Džonsone (Dorothy Johnson) Uzvedības sistēmas teorija

Doroteja Džonsone ir dzimusi 1919. gadā Savanā Džordžijas pavalstī. Viņa ieguva māsu zinību bakalaura grādu Vanderbilta universitātē 1942. gadā un maģistra grādu sabiedrības veselībā Harvardas universitātē 1948. gadā. Kaut arī viņa ir strādājusi par nodaļas māsu, tomēr viss viņas profesionālais mūžs ir pavadīts, mācot māsu zinātnes Vanderbiltas un  Kalifornijas  universitātēs. Viņa ir mācījusi arī Indijā. Džonsone ir daudz rakstījusi un saņēmusi vairākus apbalvojumus (Marriner-Tomey & Raile-Alligood, 1998.)

            Džonsones teorijas modelis sastāv no divām galvenām daļām: māsas un cilvēka pienākumiem. Viņa apraksta māsas darbu kā mākslu un ar to sasniedzamos mērķus.

            Cilvēku viņa definē dažādas uzvedības sistēmu, kas sadarbojas ar apakšsistēmām, … Lasīt tālāk

Džīna Vatsone (Watson) Aprūpes teorija

            Džīna Vatsone ir dzimusi 1944. gadā un jaunību pavadījusi   mazā pilsētiņā Rietumvirdžīnijas pavalstī, kalnainā apvidū. Viņa ir jaunākais bērns astoņu bērnu ģimenē, kur viņa baudīja plašās ģimenes un vietējās vides pozitīvo devumu. Viņas māsas izglītība sākās slimnīcas māsu skolā, kuru viņa pabeidza 1961. gadā Virdžīnijas pavalstī.

            Pēc māsu skolas absolvēšanas Vatsone apprecējās un ar vīru pārcēlās uz Kolorado pavalsti. Tur viņa mācījās Kolorado universitātē, kur ieguva bakalaura grādu māsu zinātnē 1964. gadā, maģistra grādu māsu zinātnē 1966.gadā un doktora grādu psiholoģijā un padomdošanā 1973. gadā.

            Pēc doktora grāda iegūšanas Dr. Vatsone ir bijusi dažādās pozīcijās: Kolorado universitātes māsu zinātnes … Lasīt tālāk

Kolista Roja (Callista Roy) Piemērošanās teorija

   Mūķene Kolista Roja dzimusi 1939. gadā Losadželosā (Los Angelos) Kalifornijā un pievienojusies Svētā Džozefa Karondetas ordenim. Viņa ieguva māsu zinātnes bakalaura grādu 1963. gadā ”Mount St. Mary” universitātē un maģistra grādu māsu zinātnē Kalifornijas universitātē 1966. gadā. Pēc tam viņa mācījās socioloģiju, iegūstot maģistra grādu 1973. gadā un doktora grādu socioloģijā 1977. gadā Kalifornijas universitātē.

            Māsu zinātnes maģistra programmas studijās Doroteja Džonsone viņu ierosināja attīstīt māsas prakses jēdzienu modeli. Tā kā Roja bija strādājusi  ar bērniem un ievērojusi viņu lielo elastīgumu un spējas piemēroties fiziskām un psiholoģiskām pārmaiņām, viņa izvēlējās piemērošanās jēdzienu par struktūru savai teorijai. Teorijas modeli viņa attīstīja … Lasīt tālāk

Betija Ņumane (Neuman) Veselības aprūpes sistēmas teorija

Betija  Ņumane ir dzimusi 1924. gadā lauku mājās Lovelas (Lowell) tuvumā, Ohaijo pavalstī. Dr. Ņumane pirmo māsu izglītību ieguva slimnīcas māsu skolā Akronā, Ohaijo 1947. gadā. Viņa pārcēlās uz Losandželosu (Los Angelos), kur strādāja dažādās vietās: nodaļas māsa, virsmāsa, skolas māsa, māsa fabrikā, un viņa arī apmācīja māsas slimnīcā. Viņa ieguva bakalaura grādu māsu zinātnē 1957. gadā Kalifornijas universitātē. Pēc tam viņa palīdzēja savam vīram iekārtot ginekologijas un dzemdniecības praksi, ko viņa arī vadīja. 1966. gadā viņa ieguva magistra grādu garīgās slimībās un konsultācijā un doktora grādu klīniskā psiholoģijā Pacifika rietumu universitātē 1985. gadā.

Dr. Ņumane bija ceļa lauzēja, kas iesaistīja … Lasīt tālāk

Dorothea Orem Pašaprūpes vajadzību teorija

Doroteja Orema dzimusi ASV Baltimorā. 1930. gadā beigusi Providences slimnīcas māsu skolu Ņujorkā, 1939. gadā  ieguva bakalaura grādu māsu zinībās Katoļu amerikāņu universitātē. 1945. gadā ieguvusi maģistra grādu māsu izglītībā Katoļu amerikāņu universitātē.

Strādājusi kā nodaļas māsa, vadījusi māsu skolu, bijusi māsu prakses direktrise slimnīcā, strādājusi Indiānas pavalsts Veselības departamentā un  ASV Veselības ministrijā, bijusi profesore un dekāne māsu zinību fakultātē Katoļu amerikāņu universitātē. 1970. gadā viņa nodibināja savu konsultāciju firmu.

Orema daudz rakstījusi, referējusi un saņēmusi dažādus apbalvojumus, kuru starpā ir goda doktora grāds no Džordžtaunas (Georgetown) universitātes. 1984. gadā Orema aizgāja pensijā, pārgāja dzīvot uz Džordžijas pavalsti, kur bauda dzīvi … Lasīt tālāk

Mira Levaine (Myra Levine) Enerģijas saglabāšanas modelis

M. Levaines māsas izglītība sākās Čikāgā Cook (Kuka) pagasta  māsu skolā 1944. gadā. Bakalaura grādu ieguva 1949. gadā, un maģistra grādu ieguva 1962. gadā Veina pavalsts (Wayne State University) universitātē Detroitā, Mičiganas pavalstī.

Savā mūžā viņa pieredzējusi daudz pārmaiņu māsas praksē.

 No 1944. gada strādājusi vispirms kā nodaļas māsa, pēc tam kā civilās armijas māsa,  klīniskās prakses vadītāja, veco ļaužu mītnes vadītāja, ķirurģiskās nodaļas direktrise, mācījusi māsu zinātni universitātēs Čikāgā, Laiolā, Ilinojā, un Rašā. Bijusi kā vieslektors Izraēlā, kur viņas grāmata pārtulkota ebreju valodā un izdota 1976. gadā.

Par nopelniem māsu zinātnē viņa saņēmusi daudz apbalvojumu, kā arī goda doktora grādu no Laiolas … Lasīt tālāk

Virginija Hendersone Pamatvajadzību teorija

Virdžinija Hendersone dzimusi 1897. gadā ASV Virdžīnijas pavalstī. Māsas izglītību ieguva Vašingtonas Armijas māsu skolā, DC, kuru absolvēja 1921. gadā. Hendersone strādāja par sabiedriskās aprūpes māsu Ņujorkā. Pēc tam viņa sāka strādāt māsu skolā. Pēc pieciem gadiem Hendersone sāka studijas un ieguva bakalaura un maģistra grādus māsu zinātnes izglītībā Kolumbijas universitātē.

Viņa ir definējusi māsu zinātni, izdevusi grāmatu „Principles and practice of nursing” (Māsu darba principi un prakse). Viņa definē māsu darbību, kā palīdzību indivīda slimības un veselības aktivitāšu veikšanā, veicinot veselību un atveseļošanos, ko var sasniegt, ja ir spēks un zināšanas.

Aprūpes procesa mērķis ir palīdzēt klientam sasniegt neatkarību, cik ātri … Lasīt tālāk

Florence Naitingeile (Nightingale) – Vides piemērošanās teorija

Dzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā.

Uzauga un ieguva privātu, labu izglītību Anglijā, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeile apmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus žēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcas direktrisi Londonā. Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem kara slimnīcā Turcijā. Tur viņa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainoto aprūpē. Pēc kara Naitingeile Anglijā noorganizēja pirmo žēlsirdīgo māsu skolu pie Svētā Tomasa slimnīcas.

F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana un slimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir … Lasīt tālāk

Māsu zinātnes teorijas attīstība

(Priede Kalniņa Z. Māsas prakse pamatota teorijā.–Heritage Printing/Graphic Milwaukee, WI USA, 1998. )

Zaiga Priede Kalniņa 1960. gadā ieguva bakalaura grādu māsu zinātnē Ohaijo valsts universitātē (Ohio State University), 1965. gadā ieguva maģistra grādu māsu zinātnē Merilindas universitātē (University of Maryland) un 1987. gadā doktora grādu augstākās izglītības vadīšanā Vanderbiltes universitātē (Vanderbilt University). Viņa vairākus gadus strādājusi dažādās pozīcijās slimnīcās: par nodaļas māsu, virsmāsu, māsu prakses direktrises vietnieci. Mācījusi māsu zinātni dažādu līmeņu māsu programmās: divgadīgās universitātes programmās, četrgadīgās universitātes bakalaura programmās un maģistratūras programmās. Kopš 1989. gada ir Māsu zinātnes fakultātes dekāne un profesore Kardināla Striča universitātē  Milvokos , … Lasīt tālāk

Abrahams Maslovs. Personības vajadzību struktūra

1908. – 1970. Tēvs ebreju emigrants no Krievijas, Abrahams dzimis Amerikā, dzīvojis trūcīgā ģimenē. Studējis psiholoģiju. Sāk kā biheiviorists, bet vēlāk izstrādā jaunu pieeju – humānistisko psiholoģiju. 1954.gadā izdod grāmatu ”Motivācija un personība”, kur apraksta, ka galvenais cilvēkā ir viņa svarīgākās vajadzības pēc kā viņš tiecas.

Personības vajadzību struktūra

  1. Fizioloģiskās vajadzības – pamatvajadzības: uzturs, atpūta, miegs, atpūta, elpošana, izvadīšanas procesi, komforts. 

Aizsardzība no klimatiskajiem apstākļiem, vajadzība pēc mājām, seksuālā vajadzība, sensorās vajadzības.  

Vides ietekme uz cilvēku. Vienmuļa vide veicina agresivitāti, noziedzību,narkomāniju, alkoholismu.

2.Vajadzība pēc drošības: fiziska un psiholoģiska drošība. To nodrošina stabilitāte un informētība. Vislabākais veids kā sagraut drošību – neinformēt, slēpt patiesību.

3.Vajadzība pēc … Lasīt tālāk