medkursi.lv

Pārpublicēts no   http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/239776/tracis-ap-rigvir-un-viltus-ceribas-populara-onkologe-baltina-atklati-par-veza-arstesanu-latvija

Lai kāda būtu vēža terapija, tai ir jābūt kompleksai pieejai, saka Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, Starptautiskā Viroterapijas centra … Lasīt tālāk

Dr. Indars Lācis, acu ārsts

Kas ir Vecuma makulas deģenerācija (VMD)?

Vecuma makulas deģenerācija (VMD) ir pasaulē galvenais vājas redzes iemesls gados vecākiem cilvēkiem. Biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. VMD tāpat kā daudzas citas saslimšanas kļūst “jaunākas”, tāpēc arvien biežāk slimo arī 50 un pat 40 gadus veci cilvēki. Slimības rezultātā tiek bojāts tīklenes centrālais rajons makula, kas ir atbildīgs par centrālo redzi jeb redzes asumu, tātad atkarībā no VMD pakāpes slimniekam ir grūtības lasīt, šūt, vadīt automašīnu, saskatīt cilvēku sejas un veikt citus darbus … Lasīt tālāk

Gluten free

Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Glutēns atrodas ļoti daudzos pārtikas un arī ikdienas produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzāmos.

Kad cilvēki ar celiakijas slimību lieto uzturā glutēnu saturošus produktus, viņu imūnā sistēma kā atbildes reakcija bojā vai pat iznīcina tievās zarnas bārkstiņas. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties caur tievās zarnas sieniņām asinsritē. Ja šī normālā bārkstiņu darbība tiek traucēta, tad attīstās malnutrīcija, neskatoties … Lasīt tālāk

Māra Mikulāne

Izveidota un apstiprināta Latvijas Māsu asociācijā jauna tālākizglītības programma veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem iestādēs un arī aprūpējot pacientus mājās.

1.     Izgulējumu profilakse un aprūpe  guļošiem pacientiem     16 TIP

2.     Izgulējumu profilakse un aprūpe cilvēkiem mājas apstākļos  16 TIP

Programmas autore Māra Mikulāne, sertificēta ķirurģijas māsa ar praktiskā darba pieredzi un izglītības zinātņu maģistra grādu veselības izglītībā.

Mērķa auditorija: māsas, māsas palīgi, aprūpētāji, sociālie aprūpētāji

Programmas saturs:

–       Ādas anatomija un funkcijas

–       Ādas novērtēšana ar Braden, Nortona, Vaterlo skalām

–       Izgulējumu rašanās mehānisms

–       Faktori, kas veicina izgulējuma rašanos

–       Biežākas izgulējumu lokalizācijas vietas

–       Izgulējumu komplikācijas

–       Dažādu … Lasīt tālāk

Māra Mikulāne

Sagatavošanā  jauna tālākizglītības kursu programma veselības un sociālās aprūpes veicējiem par izgulējumu profilaksi un ārstēšanu.

Nodarbību laikā kursu dalībnieki apgūs teorētiskās zināšanas par izgulējumiem un būs arī praktiskās nodarbības un demonstrējumi.

Programmas autore un realizētāja Māra Mikulāne    Veselības zinātņu maģistra grāds,sertificēta  ķirurģijas māsa.

Ieskats jaunās programmas materiālā

                      Izgulējums

Izgulējums ir spiediena, bīdes, berzes vai šo faktoru kombinācijas izraisīts lokāls ādas un dziļāk esošo audu bojājums. Izgulējumu problēma joprojām saglabā aktualitāti visā pasaulē. Incidences (biežums) un prevalences (izplatība) rādītāji dažādās pasaules attīstītās … Lasīt tālāk

Šobrīd Gremošanas slimību centrs GASTRO, Dr. med. Ivara Tolmaņa un Assoc. Prof., Dr. med.   Mārča Lejas vadībā, piedalās klīnisko pētījumu veikšanā Gastroezofageālās atviļņa slimības un Čūlainā kolīta pacientu grupām.

Pacienti, piedaloties klīniskajos pētījumos, saņem vispusīgu un precīzu diagnostiku un modernu terapiju. Dalība šajos pētījumos, izmeklēšana un ārstēšana ir bez maksas.

Aicinām atsaukties pacientus, kam ir Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) un pacientus, kam ir Čūlainais kolīts.

Ja esat ieinteresēti piedalīties kādā no klīniskajiem pētījumiem, kā arī detalizētas informācijas iegūšanai, lūdzu, sazinieties ar GASTRO klīnisko pētījumu koordinatori Kristīni Pfafroti: e-pasta adrese: … Lasīt tālāk

Dr. Ivars Tolmanis http://www.gastrocentrs.lv/upload/Tolmanis.pdf

Palielinātam ķermeņa svaram, kura visbiežākais iemesls ir aptaukošanās (adipozitāte), ir

negatīva ietekme uz visām nozīmīgākajām organisma funkcijām.  Daudzās attīstītās valstīs,

piemēram, ASV un Apvienotajā Karalistē, aptaukošanās ir sasniegusi pandēmijas apmērus,

kur palielināts ķermeņa svars ir 20‐30% pieaugušo. Pārējā pasaules daļā, tai skaitā Latvijā,

vidējie aptaukošanās rādītāji nav tik augsti, tomēr lielajās pilsētās, tai skaitā, Rīgā, vērojama

aptaukošanās biežuma palielināšanās.

Ķermeņa svaram palielinoties, pieaug mirstības risks ‐ vidēji par 1% gadā uz katriem 500 g

svara pieauguma vecuma grupā 30‐40 gadi, bet vecuma grupā 50‐60 gadi, par 2%.

Aptaukošanās nesmēķētājiem vīriešiem dzīvildzi samazina vidēji par 7,1 gadu, bet sievietēm,

par 5,8 gadiem. Smēķētājiem šie skaitļi atbilstoši ir 13,7 un 13,3.

Aptaukošanās sākas ar pārtiku uzņemtās enerģijas … Lasīt tālāk

Rutkovska Ē., Ivaščenko T.

DOCTUS  Aprīlis 2012

Psihodermatoloģisko traucējumu klasifikācija

• Psihofizioloģiskie traucējumi:
  •  psoriāze,
  •  atopiskais dermatīts,acne excoriee,
  • hiperhidroze,
  •  nātrene,
  •  Herpes simplex vīrusa infekcija,
  •  seborejisks dermatīts,
  •  rozācija,
  •  nieze.

• Psihiatriskie traucējumi ar dermatoloģiskiem simptomiem:
  •  trihotillomānija,
  • dismorfofobija.
• Dermatoloģiskie traucējumi ar psihiatriskiem simptomiem:
  •  neirofibroma,
  • vitiligo.
• Citi:
  •  ādas sensorie sindromi,
  • hroniska galvas ādas nieze,
  •  vulvodīnija.

Psoriāze

Psoriāzes sākumu vai uzliesmojumu var izsaukt dažādi stresori. Stress bijis 44% pacientu pirms sākotnējā psoriāzes uzliesmojuma, bet atkārtotais uzliesmojums uz stresu attiecināts līdz 80% indivīdu. Agrīnais psoriāzes sākums līdz 40 gadu vecumam var būt vairāk saistīts ar stresu nekā vēlīnais slimības sākums, un pacientiem ar augstu psiholoģisku stresa līmeni var būt daudz nopietnāki ādas un saišu simptomi.

Biežākie psihiskie simptomi saistībā ar psoriāzi: traucējumi ķermeņa tēlā, sociālās un profesionālās funkcijas pasliktināšanās. … Lasīt tālāk

Rutkovska Ē., Ivaščenko T.|

Aprīlis 2012, DOCTUS

Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.

Āda un tās ietekme uz cilvēka dzīvi

Pētnieki atklājuši, … Lasīt tālāk