medkursi.lv

Jaunā gadā, Jaunā gadā, Šodien, rīt un parīt, – Visiem vajag Jaunā gadā Kaut ko jaunu darīt.

Jaunā gadā, Jaunā gadā, Šodien, rīt un parīt, – Viss, kas labs bij’ Vecā gadā Lai ir Jaunā arī!

Jaunā gadā, Jaunā gadā, Šodien, rīt un parīt, – Daudz jums laimes Jaunā gadā Un mums pašiem arī! /O. Vācietis/

Veselīgu un veiksmīgu gadu!

Tuvojas Jaunais mācību gads. Ikvienam veselības un sociālajā aprūpe strādājošajam atkal būs jāiesaistās izglītības procesā.

Ļoti vērtīgas domas izteicis Paola Freire Brazīlijas pedagogs – demokrātiskās pedagoģijas pamatlicējs.

Ieskatam nedaudz no viņa idejām.

Paolo Freire

  Dzimis: 1921. gada 19. septembris, Resifi, Pernambuku, Brazīlija

Miris: 1997. gada 2. maijs, Sanpaulu, Sanpaulu, Brazīlija

http://www.newfoundations.com/GALLERY/Freire.html

Paolo Freire par izglītību    Analyst:  John Lyon

1. Vērtību Teorija: Kādas zināšanas un prasmes būtu visnoderīgāk apgūt?

Kādi ir izglītības mērķi?

Izglītībai vajadzētu radīt studentiem izpratni par viņu nozīmīgo lomu pasaulē kā subjektiem un objektiem. Tas notiek demokrātiski  un … Lasīt tālāk

1.decembrī visā pasaulē jau 27. reizi tiks atzīmēta Pasaules AIDS diena. Pirmsākumi šādai piemiņas dienai radās 1988.gadā ar mērķi mazināt sabiedrības aizspriedumus un naidu pret HIV inficētiem cilvēkiem un AIDS pacientiem. Arī Latvijā dažādas HIV/AIDS jomā strādājošas organizācijas, sagaidot Pasaules AIDS dienu, rīko vairākas aktivitātes, lai izrādītu atbalstu HIV/AIDS slimniekiem, aicinātu sabiedrību uzzināt vairāk par šo infekciju un tās izplatību, kā arī mudinātu katru iedzīvotāju noskaidrot savu HIV statusu!

Apvienība HIV.LV

10 SVARĪGĀKIE FAKTI par HIV un AIDS

http://www.hiv.lv/noderiga-informacija/10-svarigakie-fakti-par-hiv-un-aids

1. HIV inficē limfocītus-helperus jeb līdzētājšūnas, kas regulē imūnsistēmas atbildes reakciju. Šo šūnu bojāeja noved pie imunitātes … Lasīt tālāk
   

Tālākizglītības kursu programmas  “Bērnu aprūpes psiholoģiskie un pedagoģiskie aspekti” izdales materiālu fragments

Audzināšana labajam

Neatkarīgi no tā, vai audzinot cenšamies palīdzēt dzīvot vai veidot par noderīgu sabiedrības locekli, tās pamatievirze ir audzināšana labajam. Cilvēka dzīve ir veltīga, ja viņš ik mirkli neizšķiras darīt labo.

Veidojot bērnu māju, rīcības brīvība, ko Montesori dod bērnam, ir saskaņā ar to, ciktāl spēj izpausties bērna patiesā būtība. Kad bērns ierodas bērnu mājā, viņa uzvedībā var novērot novirzes, kurām var būt dažādi iemesli. Viens otrs bērns ir orientējies uz aizstāvēšanos, viņš ir bijis apspiests,  mājas vidē nav varejis sekot savām veselīgajām tendencēm, nav atradis … Lasīt tālāk

Rutkovska Ē., Ivaščenko T.

DOCTUS  Aprīlis 2012

Psihodermatoloģisko traucējumu klasifikācija

• Psihofizioloģiskie traucējumi:
  •  psoriāze,
  •  atopiskais dermatīts,acne excoriee,
  • hiperhidroze,
  •  nātrene,
  •  Herpes simplex vīrusa infekcija,
  •  seborejisks dermatīts,
  •  rozācija,
  •  nieze.

• Psihiatriskie traucējumi ar dermatoloģiskiem simptomiem:
  •  trihotillomānija,
  • dismorfofobija.
• Dermatoloģiskie traucējumi ar psihiatriskiem simptomiem:
  •  neirofibroma,
  • vitiligo.
• Citi:
  •  ādas sensorie sindromi,
  • hroniska galvas ādas nieze,
  •  vulvodīnija.

Psoriāze

Psoriāzes sākumu vai uzliesmojumu var izsaukt dažādi stresori. Stress bijis 44% pacientu pirms sākotnējā psoriāzes uzliesmojuma, bet atkārtotais uzliesmojums uz stresu attiecināts līdz 80% indivīdu. Agrīnais psoriāzes sākums līdz 40 gadu vecumam var būt vairāk saistīts ar stresu nekā vēlīnais slimības sākums, un pacientiem ar augstu psiholoģisku stresa līmeni var būt daudz nopietnāki ādas un saišu simptomi.

Biežākie psihiskie simptomi saistībā ar psoriāzi: traucējumi ķermeņa tēlā, sociālās un profesionālās funkcijas pasliktināšanās. … Lasīt tālāk

Rutkovska Ē., Ivaščenko T.|

Aprīlis 2012, DOCTUS

Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.

Āda un tās ietekme uz cilvēka dzīvi

Pētnieki atklājuši, … Lasīt tālāk

Dr.pharm. Vija Eniņa

Ārstniecības augu drogas

                  Lai no auga saņemtu dabisku, maksimāli neizmainītu BAV kompleksu, augu vislabāk ir lietot svaigu. Tieši šī iemesla dēļ iesaka lietot svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas, lietot uzturā svaigus  zaļumus. Taču ārstniecības augus visbiežāk lieto kaltētus – drogu veidā, jo mūsu platuma grādos augu veģētācijas periods ir samērā īss. Drogas ir noteiktā laikā, kad tajās ir visvairāk BAV,  ievāktas un pareizi izžāvētas augu daļas. Kā drogas vāc pumpurus (priežu, bērzu), mizas (ozola, krūkļa, vītolu), lapas (nātru, ceļteku, piparmētru, bērzu), lakstus – ziedošas augu galotnītes … Lasīt tālāk

Dr.pharm. Vija Eniņa 

            Cilvēka organismam kā vienotai sistēmai katrā vecumā ir savas raksturīgās iezīmes, un cilvēks labi jūtas tad, kad visi šīs sistēmas posmi darbojas saskaņoti, bez traucējumiem. Taču, organismam novecojot, šajā sistēmā rodas izmaiņas, kas visbiežāk izpaužas kā asinsspiediena novirzes no normas, sirdsdarbības traucējumi, nervozitāte, bezmiegs, nogurums, sāpes locītavās, traucējumi nieru darbībā, gremošanas un elpošanas sistēmās. Seniora gados pārsvarā dominē palēnināta vielmaiņa, organismā rodas diskomforts, kas pazemina dzīves kvalitāti un kuru pārvarēt seniors cenšas ar daudzu un dažādu zāļu palīdzību.

            Ko darīt?

   Universālas, visiem noderīgas atbildes nav, jo katrs cilvēks ir individualitāte ar savu problēmu … Lasīt tālāk

Fitnesa eksperts Ralfs Upmanis (DCH komanda, NIKE treneris)
VĀRDS “FITNESS” NOZĪMĒ VESELĪGO DZĪVES VEIDU. TAS NOZĪMĒ TRĪS VIENĀDAS DAĻAS- FIZISKĀS KUSTĪBAS, UZTURS UN ATPŪTA. PIRMĀS FIZISKĀS KUSTĪBAS AR KURĀM IR JĀSĀK IR PASTAIGA, AKTĪVA PASTAIGA SVAIGĀ GAISĀ. DAŽI IETEIKUMI NO GRĀMATAS “EJAM VINGROT” (R. Upmanis, izdevniecība “Jumava”, skatīt http://www.artofralfs.org/rakstu_es/ejam_vingrot/)

Aerobie treniņi

Aizraujoša mūzika… nosvīduši ķermeņi, vingrotāju apmierinātās sejas pēc padarītā, kopības sajūta un vēlēšanās atgriezties vingrošanas zālē vēl un vēl. Tie ir tikai daži netaustāmie ieguvumi, ko sniedz sporta klubu grupu nodarbības. Vislielākais ieguvums ir vingrotāja veselība.

Visām grupu nodarbībām ir kopēji mērķi un uzdevumi:
*attīstīt un nostiprināt sirds- asinsvadu sistēmas veselīgu … Lasīt tālāk

Par organisma skābju-sārma līdzsvara korekciju
Ja skābju-sārmu līdzsvars un vispārējais stāvoklis ir traucēts, to iespējams un vajag koriģēt.

Organisma dabiskās sārmu rezerves palielina:

• pozitīvas emocijas;
• līdzsvarots uzturs;
• mērena fiziska slodze. Pārlieku lielas fiziskas slodzes gadījumā veidojas laktāts (acidoze) un cilvēka pašsajūta pasliktinās;
• sārmainas minerālvielas;
• A un D vitamīns;
• Preparāti, kas veicina magnija absorbciju.

Praktiski padomi:

• uzturā ieteic ietvert 80% sārmu (bāzes) un 20% skābes saturošu produktu (skat. 2. tabulu);
• neēst daudz. Pirms maltītes ēst dārzeņus un augļus. Ēst vietējos dārzeņus (ap 70% svaigus, 30% apstrādātus). Dzert svaigi spiestu sulu.
• barību košļāt ilgi, līdz siekalas to samitrina. Tad uz barību jau sāk darboties … Lasīt tālāk